* Esmu saskārusies ar daudziem un dažādiem krāpšanas iemesliem. Dažreiz nodevība ir izmisuma kliedziens, kas nozīmē nepanesamas pamata attiecības. Tajā pašā laikā partneris bieži joprojām ir dārgs un svarīgs. Gadās, ka krāpšana, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, ir veids, kā saglabāt esošās attiecības. Radusies vainas sajūta veido ļoti spēcīgu saikni ar partneri. Nodevību var izraisīt impulss atriebties. 0
Lai kā arī nebūtu, nejaušas krāpšanas nav. Un tas parasti ir simptoms, ka pamata attiecībās kaut kas stipri vien nav kārtībā. Tas nozīmē, ka abi partneri, katrs savā veidā, piedalījās radušās situācijas veidošanā.
Kad runa ir par savstarpējo atbildību, bezjēdzīgs kļūst vārds “piedot”. Piedošanā ir gan upurēšanās, gan augstprātīga pretimnākšana. “Piedot” līdzinās “izdzēst” sāpes un visas pārējās sajūtas, kas radās dēļ notikušā, it kā tie nebūtu bijuši. Patiesībā tas nav iespējams. Un bieži vien piedevušie vēlāk atriebjas, apzināti vai ne.
Manuprāt, lai saglabātu attiecības pēc krāpšanas, efektīva ir tikai kopīga notikušā izdzīvošana, kad partneri patiesi runā par savām jūtām, motīviem, domām, pārskata savas attiecības, lai saprastu, kādi bija notikušā iemesli, domā par to, kā varētu dzīvot savādāk un vai vēl esat pāris. Tas ir sāpīgs process. Tas prasa drosmi un ir iespējams tikai tad, ja pārim bijusi pieredze patiesi tuvās attiecībās. Un nav skaidrs jau iepriekš, vai viņi ir pietiekami svarīgi viens otram, lai izturētu šo pieredzi.
Es zinu, ka dažkārt no secinājumu un jauno attiecību veidošanas “ugunīgā krātera” izaug spēcīga ģimene. Un ir piemēri, ka partnerim visu mūžu „velkas līdzi” aizvainojuma un sāpju maiss un attiecības ģimenē vairāk līdzinās aukstajam karam un partizānu cīņām.
* Lai saglabātu attiecības vai saprastu, ka tās jāpārtrauc, nepieciešams atbildēt uz jautājumiem – ko es meklēju jaunajās attiecības, kas man pietrūkst pašreizējās? Piedot, vai ne – lēmums jāpieņem katram pašam. Dod sev laiku – apsver, apdomā notikušo. Piedošana – lieliska sajūta. Tie, kas piedod patiesi, no sirds, ar mīlestību, zina, cik patīkamu brīvības sajūtu dod paša augstsirdība. Tomēr atcerēsimies, ka patiesi piedot spēj tikai garīgo briedumu sasniegusi persona.
* Viņi pārstājuši skatīties viens uz otru ar mīlestību un cieņu, tas dod iespēju uzrasties trešajam. Iemesls attālināties vienam no otra katram pārim ir savs, taču biežāk tas ir aizvainojums, nepamatotas cerības, sapratnes trūkums.
* Apstākļi, kādos krāpšana notikusi (alkohola reibumā, gadījuma sakars, ilgstošas tikšanās u.tml.) bieži vien ir noteicošie, lai izlemtu, vai attiecības saglabājamas. Ja laulātie nolemj nešķirties, jāspēj piedot un nekad vairs notikušo neatgādināt. Piedot un atlaist ir vieglāk, ja notikušo uztver nevis kā nodevību, bet kā kļūdu, kas katram var gadīties.
* Vairumā gadījumu, kad krāpējs ir vīrietis, tā nav nodevība emocionālā, dvēseles līmenī un partneris vai nu vienkārši tā izklaidējas, vai pārbauda partneres jūtas, paaugstina pašapziņu, vai vienkārši apmierina savas fizioloģiskās vajadzības.
Sievietēm tas ir citādi, piemēram, pietrūkst rūpju un uzmanības, atriebjas partnerim, meklē garīgo saikni. Pēdējais iemesls bieži izraisa sašutumu un neizpratni vīriešos. Vīrieša rīcība un uzvedība apmierina, bet siltumu no partnera nesaņem. Un tā kā vīrietis ir loģikas cilvēks, viņa prātā tas neiekļaujas. Vīrietis saka: “Es nezinu, kā viņai vēl trūkst?” – Naudas pietiek, ģimene tiek nodrošināta. Un tikai sievietes stāsts ir cits. Viņa saka, ka meklē ko vairāk- kontaktu dvēseles līmenī, izjūtu, ka esi vajadzīga un nozīmīga kā personība. To, kā nav attiecībās vai kas pazaudēts.
* Ja krāpēja ir sieviete, partneris ir pārsteigts un piedot nozīmētu ignorēt viņa vīrišķīgo cieņu, graut uzticēšanos un uzticību attiecībās. Vīrietim ar to samierināties un piedot ir ļoti grūti, retos gadījumos tā notiek, ja jūtas ir ļoti stipras. Ar sievietēm ir atšķirīgi: piedot ir grūti, bet tā ir reālāka iespēja. Ar sāpēm sirdī partnere var pieņemt situāciju, bet vēlēsies atriebties. Rodas jautājums krāpējam: “Ko tu varētu vai esi gatavs izdarīt, lai attiecības saglabātos?” Bērnu esamība ģimenē dod spēku augt attiecībās un sadzīvot ar krāpšanas faktu.
* Varbūt sākotnēji izvēlējies nepareizo partneri vai nepareizi būvējāt attiecības: kaut ko neizrunājāt, noklusējāt, nenoskaidrojāt, kas katram nepieciešams, nepateicāt savas vajadzības, vēlmes un cerības, bijāt neuzmanīgi un nevērīgi. Tas, kā trūkst ģimenē, bieži vien ir ne jau sekss, bet atzīšana, uzmanība, sirsnīga interese, apbrīns.
* Pirms krāp, uzdod sev jautājumus – Vai esmu gatavs maksāt šādu cenu (partnera ciešanas, risku zaudēt attiecības) par mirkli baudas? Vai es nevaru atrast veidu, kā saņemt ģimenes dzīvē to, ko meklēju jaunajās attiecībās? Ko es vēlos no dzīves vispār un ģimenes dzīves, jo īpaši?
Avots: all-psy.com
