Robottehnoloģijas ķirurģijā. Kad “Da Vinci” ienāks Latvijā?
0
Pirmdien, 24. novembrī plkst.13.00 raidījums “Dr.Apinis” būs veltīts robottehnoloģijām ķirurģijā. Raidījuma viesi būs trīs ķirurgi – Latvijas Universitātes profesors, Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas virsārsts Igors Ivanovs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas torakālais ķirurgs Artjoms Špaks un Dānijā praktizējošs urologs Jurijs Tomaševičs, kurš ikdienā strādā ar “Da Vinci” robottehnoloģiju, gadā ar šo sistēmu veic vairāk nekā 300 operāciju, bet Rīgā pieņem pacientus VC4 un “Capital Clinic Riga”. Uzstādījums raidījumam – vai pienācis laiks sākt robottehnoloģijas ieviešanu Latvijas lielākajās ķirurģijas klīnikās, vai tas būs pacientiem draudzīgi, vai uzlabos operāciju kvalitāti, vai būs finansiāli attaisnojami lielie izdevumi par tehnoloģiju iegādi?
Tad nu centīšos raidījuma “Dr. Apinis” skatītājiem un la.lv lasītājiem vieglā valodā skaidrot – kurp iet globālā ķirurģija un kā mākslīgais intelekts rokrokā ar robottehnoloģijām ienāk pasaules ķirurgu ikdienā.
Kopsavilkums par ķirurģijas robottehnmoloģijām īsumā
Robottehnoloģijas ķirurģijā pasaulē darbojas jau vairāk kā 30 gadus. Robottehnoloģiju pamatlicējs ir ASV kompānija Intuitive Surgical, kas plašāk pasaulē zināma kā “Da Vinci” robotu ražotāju.
Mūsdienu ķirurgi visā pasaulē operē ar piekto “Da Vinci” robotu paaudzi, un kopumā pasaulē ir veiktas vairāk par 2,5 miloniem operāciju, izmantojot “Da Vinci” tehnoloģiju. Pasaulē ir vairāk nekā 10 tūkstoši “Da Vinci” robotu, kas ikdienā tiek aktīvi noslogoti. Tepat kaimiņos – Polijā ļoti daudz tiek strādāts ar šīm tehnoloģijām un jau veikts vairāk nekā 23 tūkstoši operāciju. “Da Vinci” robotu iespējams izmantot vairākās ķirurģijas specialitātēs – uroloģijā, ginekoloģijā, vispārējā ķirurģijā, torokālajā ķirurģijā, otorinolaringoloģijā, un vēl jāpiebilst – ļoti veiksmīgi – bērnu ķirurģijā. Daudzviet pasaulē robotķirurģija kļuvusi par standartu ķirurģijā, piemēram, ASV gandrīz visas radikālas prostatektomijas tiek veiktas, izmantojot robotu.
Te man jāpiebilst, ka Intuitive Surgical kā “Da Vinci” ražotājs joprojām ir tirgus līderis, taču ir jauni uzņēmumi, kas attīsta alternatīvas robotizētās sistēmas, piemēram, Medtronic ir izstrādājis robotizētus risinājumus, kas apvieno minimāli invazīvas tehnoloģijas ar pieejamām cenām; CMR Surgical izstrādājusi “Versius” sistēmu, ko ķirurgi apraksta kā pieejamāku un vieglāk lietojamu, bet Surgical Theater izstrādā robotizētās ķirurģijas risinājumus, kas integrē virtuālās realitātes tehnoloģijas.
Tomēr >90% pieejamās literatūras par robottehnoloģijām apkopo pieredzi un pētījumus par robotķirurģiju ar “Da Vinci” sistēmām, tādēļ šajā aprakstā es neiedziļināšos vienas vai otras sistēmas priekšrocībās, bet aprakstīšu savas atziņas par šo sistēmu.
Galvenās “Da Vinci” robottehnoloģijas ķirurģijas priekšrocības ir minimāli invazīva pieeja – pacients pēc prostatas operācijas ir gatavs doties mājās nākamajā dienā, bet ginekoloģisku operāciju gadījumā – tajā pašā dienā, kad veikta operācija. Šeit sākas ekonomiski aprēķini – tiek ietaupītas slimnīcas gultasdienu izmaksas, bet jo īpaši – intensīvas terapijas gultasvietu izmaksas, jo lielai daļai pacientu intensīvā terapija nemaz pēc operācijas nav nepieciešama. Pacients ātrāk atgūst darbaspējas, atgriežas darbā un maksā nodokļus. To visu var aprēķināt un teikt – robottehnoloģija var būt ekonomiski ļoti izdevīga un dot labumu sabiedrībai. Pie kam – robottehnoloģiju operācijas ir ļoti precīzas, jo robots noņem ķirurga roku trīci un mērogo instrumentu kustības. Medicīnas zinātniskajā literatūrā visai pārliecinoši tiek pierādīts, ka robottehnoloģijas operācijām ir mazāk recidīvu, mazāka mirstība, mazāks komplikācijun skaits un mazāks asins zudums operācijā. Te būtiski piebilst, ka robots operācijas laikā nerada spriedzi uz pacienta vēdera sienu, kā rezultātē sāpes pēc operācijas ir mazākas vai vispār pēc operācijas neesošas. No vīrieša pozīcijas mazāk būtiski, bet sievietes pamana, ka kosmētiskais defekts pēc robottehnoloģiju izmantošanas ir ievērojami mazāks.
Valstīs un klīnikās, kurās ienāk robottehnoloģija, ķirurgi savā starpā cīnās par iespēju strādāt ar šo tehnoloģiju. Jo jaunāks ķirurgs, jo lielāka vilkme izmantot robottehnoloģiju ikdienas operācijās.
Globālās uztveres izmaiņas – kāpēc vēl desmit gadus atpakaļ pret robottehnoloģiju izturējās ar skepsi, bet mūsdienās – ar aicinājumu ātrāk iegādāties aparatūru?
Vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados vairāk nekā 90% no visām ķirurģiskām operācijām uz zemeslodes veica ar vaļējām operācijām. Mums bija labi zināms teiciens, ka “lieliem ķirurgiem ir liels grieziens”. Astoņdesmito gadu otrajā pusē un deviņdesmitajos gados pasaulē ienāca minimāli invazīvā ķirurģija, ko itin strauji nomainīja videolaparaskopiskas un videotorakoskopiskas operācijas.
Vēl 2012. gadā vaļējās operācijas globāli veidoja aptuveni 36 –40 % no visām operācijām; parastās, minimāli invazīvās operācijas veidoja 50 –55 %, bet robotizētās operācijas ar “Da Vinci” veidoja dažus procentus operāciju. Bija viedoklis – operācija ar robottehnoloģiju prasa pārāk daudz laika, ir pārāk dārga un nav nekādu redzamu ieguvumu. Dati par 2024. gadu ir pretrunīgi, bet valēju operāciju skaits proporcionāli samazinājies daudzkārt, bet robotizēto ķirurģisko operāciju apjoms pasaulē šobrīd tuvojas 20%.
Tātad – pēdējā desmitgadē skepse ir mazinājusies un situācija ir krasi mainījusies, ir pieejami plaši dati, kas apstiprina robotizētās ķirurģijas pozitīvo klīnisko un neitrālo, ja ne pozitīvo fiskālo ietekmi. Vaļējās, bet lielā mērā arī laparoskopiskās metodes zaudē popularitāti, bet robotizētā ķirurģija, izmantojot “Da Vinci” ķirurģiskās sistēmas, ir ieguvusi popularitāti. Pasaulē robottehnoloģija ir ienākusi tādās operācijās kā bariatriskā ķirurģija, holecistektomija, kolorektālā ķirurģija, zarnu trakta ķirurģija, trūču slēgšana, histerektomija – gan labdabīgu, gan ļaundabīgu slimību gadījumā, plaušu rezekcija, nefrektomija – daļēja un radikāla, prostatektomija.
Manuprāt, pienācis laiks arī Latvijai ieviest robottehmoloģijas, bet jebkurai veselības aprūpes sistēmai, kas plāno iegādāties šādas robotizētās sistēmas, tas prasa lielus kapitālieguldījumus. Šīs investīcijas var pamatot ar veselības aprūpes sistēmas pierādītajiem rezultātiem (labāki operāciju rezultāti, mazāks komplikāciju skaits, mazāka mirstība), ietaupījumiem uz saīsinātu gultas dienu skaitu slimnīcā un kopējo medicīnas sagaidāmo izaugsmi. Tomēr, neskatoties uz ievērojamo vērtību, tas ir nozīmīgs kapitāla izdevums. Jādomā, ka vismaz sākumā operācijas robottehnoloģijā būs par 20–40% nekā videolaparaskopiskās operācijas, neskaitot kapitālieguldījumus pašas tehnoloģijas ieguvei, uzstādīšanai, telpām, apkopei, medicīnas un tehnoloģijas speciālistu izglītošanai.
Manuprāt, būtu svarīgi iegādāties “Da Vinci” sistēmas, ne tikai lai uzlabotu operāciju kvalitāti, bet arī – lai piesaistītu un noturētu jaunos ķirurgus veselības aprūpes sistēmā. Patiesībā “Da Vinci” ieviešana nozīmē – pāreju uz digitālo ēru medicīnā, kā arī integrētas inteliģences (es šeit apzināti neizmantoju jēdzienu “mākslīgais intelekts”) izmantošanu, lai veicinātu datu apstrādi, pārvērstu datus
informācijā lēmumu pieņemšanai un izmantotu datus, lai uzlabotu darba plūsmas gan operācijas laikā, gan pēc tās. Citi integrētās inteliģences izmantošanas veidi ietver attēlu uzņemšanu operācijas laikā, reāllaika saziņu, procedūru pārskatīšanu, gadījumu ziņojumus utt.
Pieredze liecina, ka veselības aprūpes sistēmas, kas ir pieņēmušas lēmumu un investējušas “Da Vinci” tehnoloģijā, gūst panākumus ķirurgu piesaistīšanā un kopumā ir pievilcīgākas ķirurgiem, kas savukārt ir veicinājis “Da Vinci” tehnoloģijas plašāku ieviešanu un izmantošanu.
Mākslīgais intelekts robottehnoloģijā
Kā redzat – atgriežos pie labi zināmā termina – “mākslīgais intelekts”, galvenokārt – lai nemēģinātu izlikties pārgudrs. Mākslīgais intelekts robotķirurģijā ir ievērojami mainījis veidu, kā tiek veiktas operācijas, un piedāvā vairākas priekšrocības, kas uzlabo gan operāciju kvalitāti, gan pacientu aprūpi. Lieta tāda, ka mākslīgais intelekts var analizēt lielus datu apjomus, piemēram, pacientu medicīniskās vēstures, magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas attēlus un citus rādītājus, lai palīdzētu ķirurgam pieņemt labākus lēmumus. Mākslīgā intelekta modeļi var prognozēt operācijas riskus, pamatojoties uz pacienta ģenētisko profilu un iepriekšējiem datiem.
Robotizētās ķirurģijas sistēmas, piemēram, “Da Vinci”, izmanto mākslīgo intelektu lai uzlabotu precizitāti un samazinātu ķirurga kļūdas, jo ļauj analizēt ķirurģiskos datus reāllaikā un sniegt ieteikumus par operācijas gaitu.
Mākslīgais intelekts mācās no iepriekšējām operācijām, analizējot rezultātus un uzlabojot tehniku, kas palīdz uzlabot operāciju efektivitāti un drošību. Bez tam mākslīgais intelekts var tikt izmantots, lai izstrādātu simulācijas, kas palīdz ķirurgiem praktizēt un uzlabot savas prasmes pirms reālām operācijām. Mākslīgais intelekts var pielāgot ārstēšanas plānus, ņemot vērā individuālos pacienta datus un reakcijas uz ārstēšanu. Šoreiz es nerunāšu par ētikas jautājumiem, par atbildību par kļūdām vai komplikācijām, kas var rasties operāciju laikā – tam būtu nepieciešams vesels raksts.
Robottehnoloģijas ir ceļš uz ķirurģijas nākotni
Virsraksts izklausās pēc reklāmas. Lielā mērā tas tā ir – es tiešām vēlos, lai Latvijas politiķi, Veselības ministrijas ierēdņi un nodokļu maksātāji saprastu, ka ieviest jaunas tehnoloģijas ir mērķtiecīgi un pacientu interesēs.
Visā pasaulē robottehnoloģiju veikto operāciju skaits proporcionāli pieaug gadu no gada par vairākiem procentiem. Robotizētās ķirurģijas metodes attīstās strauji, un šajā jomā ir novērojamas vairākas galvenās tendences un virzieni, kas ietekmē gan tehnoloģiju, gan procedūru attīstību. Roboti kļūst arvien precīzāki, ļaujot veikt sarežģītākas procedūras, kas iepriekš nebija iespējamas vai bija grūti veicamas. Jaunas tehnoloģijas, piemēram, haptiskā atsauce (sensori, kas sniedz ķirurgiem atsauksmes par spiedienu un tekstūru), uzlabo manipulācijas kvalitāti. Robotizētās tehnoloģijas tiek ieviestas dažādās medicīnas specialitātēs, piemēram, uroloģijā, ginekoloģijā un torakālajā ķirurģijā, tātad ļauj integrēt dažādas ķirurģijas specialitātes vai pat vienlaikus veikt vairākas operācijas.
Arī tāds nedaudz kosmisks stāsts par attālinātām operācijām, izmantojot robotus, kļūst arvien populārāks, ļaujot ķirurgiem veikt operācijas no attāluma, kas būtu īpaši noderīgi attālos reģionos (šeit gan es saprotu tādus attālumus kā Kazahijas stepes vai Kanādas ziemeļu rajoni, bet Latvijā tomēr pacientu būtu mērķtiecīgi atvest pie labākā un vislabāk ar tehnoloģijām apgādātā ķirurga). Tas, kas noticis pēdējos gados, ir uzlabota datu apmaiņa starp ķirurgiem un robotizētām sistēmām, kas ļauj veikt operācijas ar lielāku efektivitāti.
Manuprāt robottehnoloģijas klūst lētākas. Ražošanas izmaksu samazināšana un tehnoloģiju attīstība padara robotizētās ķirurģijas metodes pieejamākas plašākam pacientu lokam. Robotizētās ķirurģijas metodes arvien vairāk pielāgojas individuālajiem pacienta datiem un vajadzībām, uzlabojot ārstēšanas rezultātus, bet, kas nav mazāk svarīgi – jaunas tehnoloģijas un virtuālās realitātes rīki tiek izmantoti, lai izglītotu pacientus par procedūrām un gaidāmajām operācijām.
Robotizētās ķirurģijas metodes attīstās, balstoties uz tehnoloģiju, mākslīgo intelektu un pacientu vajadzību izpratnes uzlabošanu. Šie virzieni ne tikai uzlabo ķirurģiskās procedūras kvalitāti, bet arī paplašina to pieejamību un samazina komplikāciju risku, kas galu galā uzlabo pacientu aprūpi un ārstēšanas rezultātus. Es balsoju par jaunu ķirurģijas robotu iegādi Latvijā, kaut arī šī aparatūra ir dārga, kopējais medicīnas finansējums nepietiekams, vajadzību medicīnā bezgala daudz.
