Foto – Shutterstock

RSU uzsāk unikālus vēža šūnu pētījumus 0

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Onkoloģijas institūta pētnieki ķērušies klāt ambiciozam vēža šūnu pētījumam. Zinātnieki pētīs vēža šūnas, kuras izdzīvo ķīmijterapijā, un meklēs pret tām iedarbīgākos līdzekļus. Tiks pētīti un salīdzināti krūts vēža pacienšu šūnu paraugi pirms un pēc ķīmijterapijas, kā arī izmēģināta dažādu vielu iedarbība uz “izturīgajām” šūnām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 29
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Lasīt citas ziņas

Šis pētījums ir solis personalizētās medicīnas virzienā. Ko tas nozīmē? Nākotnē, vēl pirms ķīmijterapijas veikšanas vēža slimniekam, uz laboratorijā pavairotu pacienta šūnu parauga varēs notestēt dažādu zāļu maisījumu iedarbību, tādējādi atlasot visefektīvāko. Tie, kas zina, ko pacientam nozīmē ķīmijterapijas kurss, sapratīs, cik svarīgi ir pēc iespējas īsāka un precīzāka kursa laikā panākt maksimālo rezultātu, nezaudējot dārgo laiku un neradot slimniekam nevajadzīgas ciešanas. Pēc iespējas sekmīga “izturīgo” vēža šūnu iznīcināšana līdz minimumam samazinātu iespēju ļaunajai slimībai atkārtoties. Līdz personalizētajai medicīnai vēl garš un sarežģīts ceļš ejams, taču pamati tiek būvēti jau šodien.

CITI ŠOBRĪD LASA

RSU Onkoloģijas institūta šūnu pētnieki šobrīd veido sistēmu, kā niecīgo adatas biopsijas rezultātā iegūto krūts vēža šūnu paraugu audzēt un pavairot ārpus ķermeņa – speciālā laboratorijā, tādējādi iegūstot pietiekami daudz materiāla pētniecībai. Šūnu audzēšana ir smalks un sarežģīts process: jāiemācās nodrošināt vajadzīgo temperatūru, skābekļa līmeni un citus apstākļus – pat jāpiemeklē katram šūnu veidam piemērotākā ēdienkarte. Īpašās barotnēs audzējot šūnas, pētnieki vēro, kā tās reaģē uz dažādu barību – piemēram, citām šūnām labāk garšo cukuri, citām – konkrētas zāles. Turklāt krūts vēzis raksturīgs ar lielu šūnu daudzveidību, kas ir īsts izaicinājums pētniekiem.

Uzsāktā pētījuma priekšrocība ir tā, ka tas ietver gan zinātnes, gan  klīnisko aspektu, metot tiltu no vienas jomas uz otru. Notiek darbs ar reālu pacientu materiālu, līdz ar to ļaujot ne tikai izprast, kā šūnas reaģē laboratorijā, bet arī, kā tās uzvedas pacienta organismā.

RSU ir iekārtojusi mūsdienīgu šūnu laboratoriju ar modernu aprīkojumu. Laiks, kad zinātnieki ilgas stundas pavadīja pie mikroskopa pamazām paliek pagātnē. Pētnieku laiku un acu veselību taupa reālā laika šūnu vizualizācijas un analīzes iekārta, kas pati veido šūnu paraugu digitālus attēlus un  pēc zinātnieka norādēm tos salīdzina un analizē. Tādējādi tiek nodrošināts daudzkārt lielāks datu apjoms, nekā zinātnieks varētu apstrādāt manuāli. Laboratorijas rīcībā esošais īpašais, sterilais šūnu inkubators ļauj šūnas audzēt, pabarot un pētīt, neizņemot tās no stabilas vides un neradot šūnām lieku stresu, kas var ietekmēt pētījuma rezultātus – šūnām iespējams nodrošināt tādus pašus apstākļus, kā audzēja iekšienē.

Pētījumu vada jaunā zinātniece, bioloģijas doktore Inese Čakstiņa, kura savulaik ieguvusi L`Oréal stipendiju “Sieviete zinātnē”. I.Čakstiņa zinātnieku un zinātnes draugu vidū pazīstama ne vien ar savu spilgto, pētniekam netipisko tēlu, bet arī ar saviem centieniem padarīt zinātni sabiedrībai tuvu un saprotamu. Pirms diviem gadiem, kad, plānojot karjeru ārpus Latvijas, jaunā zinātniece jau grasījās doties uz Vāciju, nāca negaidīts priekšlikums no RSU rektora Jāņa Gardovska iesaistīties jaunizveidotā Onkoloģijas institūta darbā un izveidot tajā šūnu pētniecības virzienu. Sākotnēji plānotais nelielais projekts, kuru vadīt uzņēmās jaunā zinātniece, nu ir izaudzis līdz apjomīgam ilgtermiņa pētījumam.

I.Čakstiņa ir pārliecināta par Latvijas zinātnieku stiprajām pusēm: “Vēža šūnu pētījumi notiek arī citviet pasaulē, taču Latvijas zinātnei ir liels intelektuālais potenciāls, lai sniegtu savu pienesumu. Šobrīd  zinātnē izteikti populārs ir lietišķais virziens ar tūlītēji pielietojamiem un pārdodamiem rezultātiem, taču, īpaši vēža šūnu pētniecībā, vispirms ir jārod atbildes uz fundamentāliem jautājumiem. Retais aizdomājas, ka tam, ko šodien ikdienā lietojam, ceļu ir pavēruši atklājumi, ko varbūt paveicis kāds students tālajos 70-tajos, caurām naktīm sēžot pie sava mikroskopa.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.