Sals kož līdz kaulam: apsaldēšanās bieži vien notiek gandrīz nemanāmi 3
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šoziem termometra stabiņa rādītāji svārstījās ļoti strauji, reizēm noslīdot pat līdz -27 °C. Tik pamatīga aukstuma iedarbība pat īsā laika sprīdī var izraisīt apsaldēšanos. Tai pirmām kārtām pakļautas ķermeņa daļas, kuras atrodas tālāk no sirds, piemēram, plaukstas un pēdas, vēl jo vairāk, ja cilvēkam jau ir perifērās asinsrites traucējumi, kurus izraisījis cukura diabēts vai sirds slimības. Riska grupā ir arī pirmsskolas vecuma bērni un seniori.
Aukstuma iedarbība
Zema gaisa temperatūra veicina organisma atdzišanu vai pat apsaldējumu rašanos. Svarīgi riska faktori ir arī gaisa mitrums un vēja ātrums. Jo lielāks vēja ātrums, jo tas aukstāks. Tā, piemēram, ja ārā ir -5 °C un vēja ātrums ir 5 metri sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir -15 °C, bet, ja brāzmas ir 11 m/sek, jau -23°C.
Ja turklāt ir arī sezonai nepiemērots, pārāk plāns apģērbs, ķermenis atdod savu siltumu apkārtējam gaisam vairāk, nekā nepieciešams. Sākumā organisms cenšas uzturēt iekšējo orgānu temperatūru normas robežās, tādēļ pakāpeniski atsakās no “mazsvarīgāku” ķermeņa daļu sildīšanas – seko perifēro asinsvadu spazmas, samazinās svīšana.
Turpinoties aukstuma iedarbībai,aukstās asinis tomēr nokļūst iekšējos orgānos – smadzenēs, sirdī, nierēs. Parādās salšanas sajūta, locītavu un muskuļu stīvums, galvas smadzeņu temperatūras pazemināšanās noved pie koncentrēšanās spēju samazināšanās, koordinācijas zuduma, miegainības.
Aukstuma iedarbība pat īsā laika sprīdī var izraisīt lokālu apsaldēšanos, kura parasti skar ar apģērbu neaizsargātās ķermeņa daļas, piemēram, vaigus vai degunu, vai tās, kuras atrodas tālāk, piemēram, roku un kāju pirkstus.
Valsts apdegumu centra vadītājs traumatologs ortopēds Sergejs Smirnovs uzsver, ka apsaldējumus var gūt arī tad, kad āra temperatūra ir ap nulli, jo cilvēki vairs nepievērš tik lielu uzmanību tam, lai rokās būtu cimdi, kājās – silti ziemas zābaki, nevis krosenes, bet galvā cepure.
Iespēja apsaldēt rokas vai kādu citu ķermeņa daļu nereti saistās ar darbu ārpus telpām, piemēram, mežā, alkohola lietošanu, neapdomīgu rīcību, piemēram, ilgstošu pastaigu pārāk ciešos vai ziemas sezonai nepiemērotos apavos, ilgstošs nekustīgums.
Diemžēl apsaldēšanās bieži vien notiek gandrīz nemanāmi, un cilvēki to, ka apsaldējuši pirkstus vai ausis, nereti pamana tikai tad, kad jau ir par vēlu. Tas skaidrojams ar to, ka ādā ir salīdzinoši daudz sensoru, kuri reaģē uz karstumu, bet salīdzinoši maz – uz aukstumu.
Ārsts norāda, ka viena no apsaldējuma pazīmēm ir jutības zudums kādā ķermeņa daļā, āda šajā vietā kļūst izteikti bāla.
Ja pēc sildīšanas apsaldētajās vietās atgriežas vienmērīgs sārtums, tas nozīmē, ka asinsrite ir atjaunojusies un viss ir kārtībā, taču, manot, ka āda kļūst tumšāka, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība. Svarīgi atcerēties, ka, vēršoties pēc palīdzības pirmajās trīs četrās diennaktīs, pastāv iespēja glābt apsaldētos pirkstus un izvairīties no amputācijas.
Ģērbties silti un kārtu kārtām
Lai izvairītos no apsaldēšanas, saskarsmē ar aukstiem priekšmetiem vai vidē ar pazeminātu gaisa temperatūru nevajag pavadīt pārāk ilgu laiku. Piemēram, lokālus apsaldējumus iespējams gūt, pārcilājot vai apstrādājot aukstus un slapjus priekšmetus, piemēram, saldētas zivis.
Ne jau velti likumdošanā noteikts, ka tad, ja faktiskā gaisa temperatūra ir robežās no -5 °C līdz -10 °C, ārā var strādāt līdz 90 minūtēm, bet pēc tam vismaz 15 minūtes jāatpūšas siltumā, bet, faktiskajai gaisa temperatūrai sasniedzot -30 °C, darba pienākumus drīkst veikt ne ilgāk par stundu, bet atpūtai jāatvēl vismaz pusstunda.
Dodoties nūjot, slēpot vai garākā pastaigā, aukstā laikā labāk vilkt nevis vienu ļoti biezu apģērba gabalu, bet vairākus un plānākus, jo tad siltuma izolācija būs labāka. Aukstā un vējainā laikā noteikti vajadzīga arī mitrumu necaurlaidīga virsjaka, kura pasargās no brāzmām, rokā jābūt dūraiņiem, ap kaklu – šallei, bet galvā – cepurei, kas aizsedz ausis.
Ziemā vajag valkāt ērtus, siltus, mitruma necaurlaidīgus apavus, kuros ievilktas vilnas zeķes. Pošoties pārgājienā, vēlams paņemt līdzi sausu drēbju komplektu un siltu dzērienu termosā.
Arī alkoholisko dzērienu lietošana, lai sasildītos, piemēram, nodarbojoties ar zemledus makšķerēšanu, palielina apsaldēšanās risku. Alkohola ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļi, kas pirmie liecina, ka ķermenis zaudē siltumu un cilvēks vairs nespēj adekvāti uztvert notiekošo.
Ja cilvēkam ir augsts asinsspiediens vai kāda cita sirds un asinsvadu saslimšana, nevajadzētu aukstā laikā strādāt ārā, piemēram, tīrīt sniegu, taču, to darot, nepārpūlēties un strādāt lēnām.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālisti uzsver apsaldējumu pazīmes: apsaldētās ķermeņa daļas āda kļūst bāla, var būt sāpes, kuras, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, ātri samazinās.
Kad apsaldējuma vieta tiek sasildīta, tajā jūtamas stipras sāpes, pietūkums, var veidoties pūšļi.
Ja apsaldētas kājas vai rokas, tās iegremdē remdenā vārītā ūdenī, tam pakāpeniski pielejot siltāku, līdz ūdens temperatūra sasniedz +40 °C. Asinsrites uzlabošanai apsaldēto vietu ūdenī viegli masē (ja izveidojušies pūšļi, tos masēt un pārdurt nedrīkst), pēc tam nosusina, pārsien un silti nosedz.
Nekādā gadījumā apsaldēto ķermeņa daļu nedrīkst sildīt pie uguns, apkures radiatoriem vai kāda cita karsta priekšmeta, jo jušanas traucējumu dēļ var rasties apdegums. Der atcerēties, ka apsaldētās ķermeņa daļas nedrīkst sildīt, berzējot ar sniegu.
