Foto – Fotolia

Nolaupītais miegs 0


Aptuveni 2000 gadus pēc dižajiem grieķu filosofiem pie miega izpētes ķērās zinātne, uzskatot, ka viss ir izskaidrojams, arī miegs. Taču šis izpētes objekts izrādījās gana cietais rieksts pat viszinātniskākajiem prātiem. Ilgu laiku valdīja miermīlīgs uzskats, ka miegs ir vienkārši atpūtas programma pārslogotajai smadzeņu mašīnai, kas to pasargā no priekšlaicīgas nolietošanās, un miega laikā atpūšas dienas laikā nogurdinātie muskuļi un kauli. Taču šī vienkāršā teorija nebija tik viegli samierināma ar faktiem. 20. gadsimta sākumā tapa zināms, ka miega laikā cilvēka smadzeņu metabolisms ir vien par 10–15% zemāks nekā vieglas snaudas laikā, bet nogurušie muskuļi var atpūsties arī miera stāvoklī. Radās jauni jautājumi, piemēram, – kādēļ gan organismam trešā daļa savas dzīves jāpavada miegā, ja patiesībā nav nekādas acīmredzamas nepieciešamības to darīt?

Reklāma
Reklāma
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ
Kokteilis
15 saderīgākie zodiaka zīmju pāri: viņiem ir pa spēkam radīt ideālu ģimeni
Ķīna un Turcija sagādā Krievijai nepatīkamu “pārsteigumu” 34
Lasīt citas ziņas

Lai noskaidrotu, kādēļ nepieciešams miegs, vispirms bija jāsaprot, kas notiek ar cilvēku, ja viņam to liedz. Pirmo šādu eksperimentu neviļus veikusi franču tiesa, tiesājot kādu ķīnieti, kuru apsūdzēja par sievas nogalināšanu. Tiesas spriedums bija neparasts: slepkavam neļaut gulēt! Ķīnieti diennaktīm uzraudzīja trīs apsargi, kas periodiski cits citu nomainīja. Viņu uzdevums bija modināt ķīnieti, tiklīdz viņš aizver acis. Pēc desmit dienām slepkava bija pārvērties par stūrī iedzītu zvēriņu, kurš izmisīgi lūdzās, lai viņam piespriež nāvessodu, nodīrā ādu, nošauj, pakar vai noindē – dara jebko, tikai lai izbeidz šīs necilvēcīgās mokas! Šis gadījums pat minēts kādā 1859. gadā iznākušā medicīnas žurnālā.

Masu eksperimenti jau zinātniski medicīniskos nolūkos sākās 19. gadsimta 60. gados. Noskaidrojās, ka piektajā bezmiega diennaktī cilvēkam pasliktinās redze un dzirde, var sākties halucinācijas, traucēta kustību koordinācija, kliedējas uzmanība, viņš nespēj veikt mērķtiecīgu darbu. Eksperimenta laikā, neskatoties uz bagātīgo ēdināšanu, vairums tā dalībnieku bija zaudējuši svaru. Astotajā dienā jau gandrīz visi novērojamie atteicās turpināt eksperimentu, tikai trīs drosmīgie paziņoja, ka varētu negulēt arī turpmāk, ja vien viņiem vairāk samaksās… Taču zinātnieki atteicās no vilinošā piedāvājuma, jo paši atradās uz spēku izsīkuma robežas. Interesanti, ka normāla miega atjaunošanai pēc šīs pieredzes visiem eksperimenta dalībniekiem bija nepieciešamas vien pāris diennaktis.

CITI ŠOBRĪD LASA
Taču eksperimentus turpināja veikt ar dzīvniekiem. 19. gadsimta beigās krievu zinātnieki veica eksperimentus ar suņiem. Dzīvnieciņi, kuriem liedza miegu, visi pēc divām trim nedēļām nobeidzās. Turklāt nekādus acīmredzamus fizioloģiskus nāves iemeslus atklāt neizdevās – visas orgānu un audu sistēmas izskatījās pilnīgi normālas. Vēlāk līdzīgiem eksperimentiem pakļāva arī citus dzīvniekus, bet – viss beidzās tikpat bēdīgi un neizskaidrojami. Kā rezumējis Ralfs Grīnspens – pat mušas un tarakāni mirst, ja tiem neļauj atpūsties.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.