Foto – Shutterstock

Šķīstošā kafija – inde? Iesaka cilvēkiem ar sirds problēmām 3

Sabiedrībā dominē viedoklis, ka šķīstošā kafija ir tīrā ķīmija. Atzīšos, arī pati tā uzskatīju, līdz kāds šā dzēriena cienītājs ieminējās, ka to gatavo no ļoti koncentrēta, izkaltēta dabiskās kafijas ekstrakta. Protams, uzreiz ierunājās manī mītošā skeptiķe: ak, naivais, uzķēries uz saldiem, taču maldinošiem reklāmu tekstiem! Tomēr nolēmu doties pie speciālistiem un noskaidrot, kā īsti top šķīstošā kafija un vai tās dzeršana var kaitēt veselībai. Uzzinātais mani pārsteidza.

Ielūkojamies ražošanas procesā

“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
Lasīt citas ziņas

“Šķīstošo kafiju tiešām gatavo no dabiskām kafijas pupiņām. Tās vispirms grauzdē un samaļ, gluži kā gatavojot parasto kafiju. Pēc tam speciālās tvertnēs ar spiedienu samaltai kafijai dzen cauri karstu ūdeni, iegūstot stipru dabiskās kafijas ekstraktu. Tas satur cukurus, olbaltumvielas, kofeīnu, skābes un citas ūdenī šķīstošas vielas, citiem vārdiem, visu, kas veido tumšā dzēriena garšu, aromātu un citas īpašības,” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Daina Kārkliņa.

Pēc tam ekstraktu filtrē, jo tajā var būt iekļuvušas cietas maltās kafijas daļiņas. Ar īpašu iekārtu atdala un savāc aromātvielas, citādi tās izgarotu turpmākajā ražošanas procesā, īpaši izmantojot karsēšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

No pupiņām iegūto sauso vielu (sīkas daļiņas, kas peld ūdenī, – red.) koncentrācija ekstraktā sasniedz 20–30%. Tas ir par maz, lai sāktu kaltēšanu, jo ražotājam būtu milzīgs elektroenerģijas patēriņš un izmaksātu ļoti dārgi. Tāpēc dabiskās kafijas ekstraktu iebiezina, atdalot daļu ūdens un palielinot koncentrāciju līdz 40–50%. To panāk, šķidrumu tvaicējot vai izmantojot speciālu centrifūgu.

Ir divas metodes, kā biezo ekstraktu pārvērst sausā kafijas pulverī. Vienkārši izsakoties, to vai nu karsē, vai sasaldē, liekot visam ūdenim iztvaikot.

Pirmais variants: ekstraktu izsmidzina milzīgā tvertnē, kur ir 200–250 grādu karstums. Kamēr sīkie pilieni sasniedz tilpnes dibenu, viss ūdens no tiem ir izgarojis un kafijas pulveris ir gatavs.

Taču pašlaik populārāka metode ir ekstrakta sasaldēšana mīnus 40 grādu temperatūrā, jo tā ļauj saglabāt šķīstošā dzēriena sastāvu un dabiskajai kafijai līdzīgāku garšu un aromātu. “Karstums vienmēr izraisa dažādas ķīmiskas reakcijas un pārmaiņas produktā. Aukstums turpretī sastāvu īpaši neiespaido,” skaidro profesore.

Kafijas ekstraktu sasaldē un sadrupina. Pēc tam ievieto speciālā iekārtā, dziļā vakuumā, un panāk, ka ledus kristāli spiediena ietekmē pāriet gāzveida stāvoklī un iztvaiko. Paliek kafijas pulveris. Uz šādi gatavotas kafijas iepakojuma visbiežāk ir norāde freeze dried (angļu valodā – izkaltēta saldējot). Tā ir dārgāka par augstā temperatūrā gatavoto, jo ražošanas izmaksas ir lielākas.

Nobeigumā kafiju bagātina ar sākumā atdalītajām aromātvielām. “Kā redzat, šķīstošajai kafijai ražošanas procesā netiek pievienota neviena ķīmiska viela. Tas ir sauss pulveris, ko parasti fasē vakuuma iepakojumā, tāpēc pat konservanti nav nepieciešami,” saka Daina Kārkliņa.

Kas satur kopā šķīstošās kafijas granulas? Ir divas tehnoloģijas. Kafijas pulveri apstrādā ar ūdeni tā, lai smalkās daļiņas saķep, veidojot lielākas, vai arī sapresē granulās, izmantojot spiedienu. Tātad atkal nekādas ķīmijas!

Dažreiz šķīstošajai kafijai pievieno papildu aromatizatorus, piešķirot, piemēram, vaniļas, šokolādes, karameļu vai lazdu riekstu smaržu, taču tas ir norādīts uz iepakojuma, un pircējs pats var lemt, vai tādu iegādāties.

Kāpēc garšo citādi

Lai gan gatavota no dabiskām pupiņām, šķīstošā kafija tomēr garšo un smaržo citādi. Dažu marku iesaiņojumu atverot, nācies stipri vilties, jo kafijai raksturīgais aromāts nemaz neuzvēdī. “Lai kā ražotāji censtos padarīt šķīstošo kafiju pēc iespējas līdzīgāku īstajai, ir skaidrs, ka jebkurš pārstrādāts produkts vienmēr atšķirsies no pilnīgi dabiska. Arī piens pakā taču negaršo tāpat kā tikko no govs izslaukts, jo ticis pasterizēts. Karsēšana, ekstrakcija un citi tehnoloģiskie procesi, protams, rada pārmaiņas produkta sastāvā,” skaidro profesore.

Šķīstošās kafijas aromāta spilgtums atkarīgs no ražošanas un uzglabāšanas niansēm. Piemēram, ir svarīgi, vai un cik kvalitatīvi izgatavotājs pulverim pievieno sākumā atdalītās aromātvielas. Šķīstošā kafija jāuzglabā bezskābekļa vidē (vakuuma iepakojumā, hermētiskā traukā), citādi aromātvielas oksidējas un tā pamazām zaudē tīkamo smaržu. Par to, lai nepiekļūtu skābeklis, jārūpējas arī pēc iepakojuma atvēršanas, to ikreiz cieši noslēdzot.

Padoms. Neviena veida šķīstošā kafija aromāta krāšņuma ziņā nevar sacensties ar svaigi maltām pupiņām. Katra no tām ir noslēgta sistēma, tāpēc ilgstoši spēj glabāt aromātvielas. Tiklīdz pupiņas samaļ, tiek izjaukta to struktūra un aromātvielas sāk izgarot. Tāpēc ikreiz vērts samalt vien tik daudz kafijas, cik nepieciešams.

Šķīstošo iesaka sirds slimniekiem?

Paziņas tēvs bija ļoti pārsteigts, kad ārsts pēc sirds stimulatora ievietošanas ieteica lietot šķīstošo, nevis dabisko kafiju. Vai tā ir veselīgāka?

“Dabiskā kafija satur diterpēnus (piemēram, kafestolu), kas veicina holesterīna nogulsnēšanos asinsvados. Šķīstošajā kafijā šo vielu nav. Tās ir ūdenī nešķīstošo tauku sastāvdaļa, tāpēc ražošanas procesā neizskalojas no maltās kafijas un nenonāk ekstraktā, no kura ražo šķīstošo pulveri. Diterpēni atrodas dabiskās kafijas biezumos. To daudzums gan ir niecīgs kafijas automātā gatavotā kafijā, jo filtrs diterpēnus aiztur. Visvairāk to ir tā dēvētajā turku vai grieķu kafijā,” skaidro uztura speciāliste Inga Širina.

Vēl viens šķīstošās kafijas pluss cilvēkiem ar sirds problēmām ir mazāks kofeīna daudzums, jo ražošanas procesā no pupiņām nav iespējams izvilkt visu.

Tasīte (237 ml) vidēja stipruma maltās kafijas satur aptuveni 118–179, bet šķīstošā kafija – 76–106 miligramus kofeīna. Kā zināms, šī viela stimulē centrālo nervu sistēmu, uzlabojot fiziskās un garīgās darbaspējas, taču pārāk liels kofeīna daudzums liek sirdij sisties ļoti strauji, izraisa pastiprinātu trauksmi un nervozitāti, miega traucējumus, svīšanu un trīci. “Septiņas vai astoņas tases stipras kafijas, vienalga, dabiskās vai šķīstošās, var pat radīt halucinācijas, jo kofeīns veicina stresa hormona kortizona izdalīšanos organismā,” piebilst Daina Kārkliņa.

Jāņem gan vērā, ka kofeīna daudzums krūzītē tumšā dzēriena ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Pirmkārt, cik stipru kafiju cilvēks dzer. Otrkārt, no kuras šķirnes pupiņām tā ražota. Robusta satur vairāk kofeīna nekā Arabika. Visai bieži šķīstošās kafijas gatavošanai izmanto tieši Robustu, tāpēc kofeīna saturs tasītē varbūt nav nemaz tik mazs. Ražotāji reti uz iepakojuma norāda kafijas pupiņu šķirni.

Visbeidzot katra cilvēka organisms ir citāds un prasa atšķirīgu kofeīna daudzumu. Dažs vispār izvairās dzert kafiju, jo tās ietekmē uzreiz kļūst tramīgs. Savukārt tiem, kam raksturīgs pazemināts asinsspiediens, kafija bieži vien ir kā zāles, kas paātrina dzīvības procesus organismā un ļauj normāli funkcionēt.

Padomi

* Malto kafiju aizvietot ar šķīstošo ieteicams, ja ir sirds un asinsvadu sistēmas problēmas vai paaugstināts holesterīna līmenis.

* Lai neuzņemtu pārāk daudz kofeīna, dienā nav ieteicams dzert vairāk par trim tasītēm šķīstošās vai maltās kafijas

Šķīstošā pret dabisko

“Nav iespējams novērtēt, kura ir labāka, jo abām ir savi plusi un mīnusi. Katra vienkārši kalpo citam mērķim,” pārliecināta ir Daina Kārkliņa. “Šķīstošā kafija ir dzēriens steidzīgajiem un aizņemtajiem, kuriem vissvarīgāk, lai tā sniegtu papildu enerģiju un būtu ātri pagatavojama. Uzlej karstu ūdeni un vari dzert! Maltajai kafijai tomēr jāļauj kādu laiku ievilkties, ir liela ķēpa ar biezumiem. Taču tā noteikti ir īstu kafijmīļu izvēle, kuri vēlas nesteidzīgi baudīt dzēriena garšu un aromātu.”

Bet kura uzvar duelī, vērtējot ietekmi uz veselību?

Kā jau minēts, šķīstošajā kafijā ir mazāk kofeīna, un atšķirībā no maltās kafijas tā nesatur diterpēnus, kuri veicina holesterīna līmeņa paaugstināšanos.

Turpretī dabiskajā kafijā ir vairāk antioksidantu, jo, ražojot šķīstošo pulveri, liela daļa no tiem iet zudībā. Antioksidanti veicina šūnu atjaunošanos, aizkavē novecošanu un labvēlīgi ietekmē imunitāti. “Viens no tiem ir hlorogēnskābe, kuras visvairāk gan ir zaļajā kafijā. Karstuma ietekmē, piemēram, grauzdējot pupiņas, tās daudzums sarūk. Ražojot šķīstošo kafiju ar karsto paņēmienu, hlorogēnskābes kļūst pavisam maz. Pierādīts, ka tā kavē glikozes uzsūkšanos un izmantošanu organismā, veicinot nelielu liekā svara zudumu,” skaidro profesore.

Kancerogēni savienojumi

Šķīstošajai kafijai iegriež arī fakts, ka tā satur vairāk akrilamīda. “Tā ir viela, kas rodas, cieti saturošus pārtikas produktus karsējot par 100 grādiem augstākā temperatūrā. Lielā daudzumā šī viela ir, piemēeam, frī kartupeļos un rupjmaizes tumšajā garoziņā.

“Pierādīts, ka akrilamīds var veicināt vēža attīstību dzīvniekiem, un, lai gan tādi pētījumi nav veikti, ir pamats uzskatīt, ka tam ir kancerogēna iedarbība arī uz cilvēkiem,” stāsta Daina Kārkliņa. “Akrilamīds veidojas arī dabiskajā kafijā, grauzdējot pupiņas. Taču, ražojot šķīstošo kafiju, tas rodas lielākā daudzumā, jo papildus grauzdēšanai izmanto kaltēšanu augstā temperatūrā.

Akrilamīda daudzums minimāli pieaug sasaldēšanas metodē.

Vēl viens šķīstošās kafijas mīnuss – tajā ir augstāks skābju līmenis.

Tātad tā, iespējams, izraisīs dedzināšanas sajūtu kuņģī vai skābes atvilni, ja gremošanas sistēma jutīgi reaģē uz skābiem produktiem. Tas gan nenozīmē, ka dabiskā kafija šādā gadījumā ir labāka izvēle, jo satur vairāk kofeīna, kas atslābina kuņģa slēdzējmuskuli, veicinot skābā satura ieplūšanu barības vadā. “Pastāv maldīgs uzskats, ka kafijas skābumu neitralizē piens. Nonākot kuņģī, piens kļūst skābs, tāpēc efekts patiesībā ir pretējs,” piebilst Inga Širina.

Gan par dabisko, gan šķīstošo kafiju veikts ļoti daudz pētījumu, un rezultāti ir ļoti pretrunīgi. Daļa zinātnieku produktu uzskata par kaitīgu, citi, gluži pretēji, uzsver tā labvēlīgo ietekmi uz veselību. Katrs deķīti cenšas pavilkt uz savu pusi. Droši vien patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu.

Uztura speciāliste rezumē: “Ne šķīstošo, ne malto kafiju noteikti nesauktu par īpaši veselīgu produktu, bez kā nevar iztikt. Taču uzskatu, ka 1–2 tasītes tumšā dzēriena dienā veselībai nekādu ļaunumu nevar nodarīt. Ja tas nelabvēlīgi neietekmē pašsajūtu, var droši baudīt. Izvēlēties šķīstošo vai malto ir katra paša izvēle.”

Padoms

* Veselībai labvēlīgāka ir šķīstošā kafija, ko ražo, izmantojot sasaldēšanas metodi (freeze dried).

* Melna kafija gandrīz nesatur kalorijas (tasītē – 2 kcal), taču, ja raizējaties par slaido līniju, jāatceras, ka kaloriju daudzums stipri pieaug, pievienojot cukuru, pienu un jo īpaši saldo krējumu.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

36,6 °C konsultantes DAINA KĀRKLIŅA, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore

INGA ŠIRINA, uztura speciāliste

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Izmaiņas veselības aprūpē no 1. janvāra: kuri cilvēki tagad ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājuma? 11
Konjunktivīta iemesls var būt arī Covid-19 1
Atklātā vēstule: Par ārstu tiesībām būt brīviem savā profesionālajā darbībā
Vilšanās ārstu konsīlijā: pacienti ir nepatīkami pārsteigti, ka ārsti neskaidro lēmumu par balstvakcināciju 183
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Izmaiņas veselības aprūpē no 1. janvāra: kuri cilvēki tagad ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājuma? 11
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Pasaules Gastroenteroloģijas organizācijas komitejās turpmāk būs pārstāvēta arī Latvija – ievēlēts VCA gastroenterologs asociētais profesors Aleksejs Derovs
Ražo enerģiju un sargā šūnas – koenzīms Q10 2
Attālināto konsultāciju skaits „Mēness aptiekā” trīskāršojies un turpina pieaugt 3
„Mēness aptieka”: individuāli veicamos Covid-19 antigēnu testus iedzīvotāji vairāk izmanto, lai testētos pirms ģimenes vai citiem pasākumiem
Vai bieža mazgāšanās ādai patiešām ir vēlama? 15
Kā pieciem soļiem tikt galā ar aukstumpumpu 4
Traumas šoziem vairāk vecumā virs 50 gadiem 3
„Centrālā laboratorija” paplašina laboratorisko pakalpojumu pieejamību, atverot vienu no lielākajām filiālēm ārpus Rīgas 4
„Mēness aptieka”: Jaunajā gadā veselība būs pirmajā vietā! 2
„Mēness aptieka”: 2% iedzīvotāju ziemā telpas nevēdina vispār – lielākā daļa svaigam gaisam telpās ļauj iekļūt tikai divreiz dienā 4
Jodam un briljantzaļajam – nē! 19
Senioriem un farmaceitiem Ziemassvētku priekšvakarā abpusējs dāvināšanas prieks 4
Mēness aptieka: 7 ieteikumi pareizai ādas kopšanai ziemā 2
„Mēness aptieka” paralimpiešiem Jaunajā gadā vēl labu veselību un izcilu startu ziemas paralimpiskajās spēlēs Pekinā 2
6 ieteikumi, lai droši un mierīgi sagaidām svētkus gadu mijā
“Veselības centru apvienība” vakcinēs pret Covid-19 arī 5-11 gadu vecuma bērnus 18
Būt svaigā gaisā veselības profilaksei ir populāri 4
Vitamīni un minerālvielas cilvēkiem gados 1
„Repharm” ieguldījums veselības aprūpes attīstībā atzīmēts ar Ministru kabineta balvu Stellai Lapiņai 6
VCA mobilais vakcinācijas punkts pirmajā mēnesī Rīgā un reģionos pret Covid-19 vakcinējis vairāk nekā 1300 iedzīvotājus 1
Veselības centru apvienība: Covid-19 pacienti novērtē ārsta izbraukumu uz mājām 3
Imunitāte iet roku rokā ar psihoemocionālo stāvokli 9
Kāpēc sargāt galvu un kaklu no aukstuma 9
VCA investē Latvijas jaunās ārstu paaudzes izglītībā 1
Rūpēs par vīriešu veselību 7
Ko darīt, ja oža pēc Covid-19 pārslimošanas ir patoloģiski mainīta 17
Trīs risinājumi, kā pirms ziemas stiprināt spēju pretoties vīrusiem
Aptieka ir drošības spilvens diabēta pacientam Covid-19 laikā 2
Elpceļu vīrusu sezonas laikā Covid-19 raksturīgo simptomu noteikšana vēl svarīgāka 8
Kā zināt pareizās devas vitamīniem? 7
Viss sākās ar padsmitgadnieku, suni un liellopu aizkuņģa dziedzera ekstraktu! Apinis par izgudrojumiem, kas pagarināja mūsu mūžu
Dakteri uz palodzes. Kādus telpaugus var izmantot ārstēšanā? 1
Andris Bačkurs: Asistenti ir atslēga uz „mūžīgo bērnu” un viņu vecāku integrēšanu sabiedrībā un psihoemocionālās veselības saglabāšanu 69
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 57
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Āda zvīņaina un niez: tā iemesls var būt ne tikai dermatoloģiskas, bet arī citas saslimšanas 3
Ar slimnīcas ārstu konsīlija atzinumu nepietiks, vajadzēs vēl vienu. Kompensāciju pretendentus pamatīgi izsijās
Par balstvakcīnas nenodrošināšanu Lembergs no IeVP pieprasa kompensāciju 10 000 eiro apmērā 7
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 10
“Kur ir Patiesības ministrija?” Diskusija par dezinformācijas definīciju jeb to, kas ir meli un kas nav meli
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Uz cik dienām apturēs vakcinācijas sertifikāta darbību, ja cilvēks saslimis ar kovidu? 1
Rinkēvičs: Mums jābūt gataviem uz ilgstošu starptautiskās spriedzes periodu
Izcils reitings Vjačeslavam Dombrovskim, zems – Aldim Gobzemam un Aināram Šleseram. Bet cīņa vēl priekšā, vēsta medijs 100
“Šī gaļa nākotnē varētu būt 40% dārgāka!” Atklāj, kam bez tomātiem un gurķiem strauji augs cenas 40
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 235
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 132
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 37
PVO brīdina par omikrona apakšpaveida izplatīšanos, kurš nodēvēts par “zaglīgo omikronu”. Cik bīstams tas ir? 60
VIDEO, FOTO. Uz Pekinas olimpiskajām spēlēm devušies pirmie Latvijas sportisti 3
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa: manās mājās suņi drīkst būt visur. Arī uz galda!
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Ilze, Ildze un Izolde
13:17
FOTO. “Izskatās kā iemīlējušies!”: princis Viljams un Keita Midltone atgriezušies no atvaļinājuma
13:08
Kols: Patlaban visaktuālākais jautājums Latvijai un Eiropai ir drošība
12:51