“Tā var būt dzīvībai bīstama jebkurā vecumā.” Ārsts brīdina par nāvējošu infekciju, kas var uzliesmot arī vasarā 0
Vasara daudziem saistās ar sauli un atpūtu, tomēr ārsti atgādina – arī šajā gadalaikā nedrīkst aizmirst par riskiem veselībai. Viens no tiem ir pneimonija jeb plaušu karsonis – infekcija, kas var būt dzīvībai bīstama neatkarīgi no vecuma, raksta “Daily Mail”.
Sabiedrībā vēl arvien valda kļūdains priekšstats, ka pneimonija galvenokārt skar vecāka gadagājuma vai cilvēkus ar novājinātu imunitāti un ir raksturīga tikai ziemas mēnešos.
Taču tas neatbilst patiesībai – slimība ir aktuāla visu gadu un var skart ikvienu, uzsver ārsts Ksands van Tulekens.
“Vasarā Lielbritānijā tiek reģistrēti no 700 līdz 1500 pneimonijas gadījumiem nedēļā. Lai gan ziemā to skaits pieaug līdz 2000–4000, tas nenozīmē, ka vasarā varam būt mierīgi. Pneimonija neievēro gadalaikus,” uzsver ārsts.
Pneimonija ir plaušu iekaisums, ko visbiežāk izraisa vīrusi vai baktērijas, taču to var izprovocēt arī, piemēram, pārtika vai šķidrums, kas nejauši nokļūst elpceļos.
Organisms reaģē, izdalot leikocītus jeb baltās asins šūnas, lai cīnītos ar infekciju. Tomēr šis aizsardzības mehānisms var radīt komplikācijas – leikocīti var nosprostot plaušu audus, izraisot smagus elpošanas traucējumus.
“Pneimonija bieži attīstās, ja plaušas jau ir novājinātas – piemēram, pēc saaukstēšanās vai pārslimota Covid-19. Tad mainās plaušu mikrobioms, un tas ļauj kaitīgajām baktērijām izplatīties dziļākajos elpceļos,” mediķis skaidro.
Viņš arī uzsvēra, ka pneimonija pati par sevi nav ļoti lipīga – tas ir iekaisums.
Taču infekcija, kas to izraisa, var tikt pārnesta, ja netiek ievērota higiēna – piemēram, netiek regulāri mazgātas rokas vai cilvēks uz darbu dodas ar augstu temperatūru.
Pneimonijas simptomi var parādīties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski. Starp biežākajām pazīmēm ir klepus, apgrūtināta elpošana, augsta temperatūra, sāpes krūtīs, muskuļu sāpes, nogurums un apetītes zudums.
Vecāka gadagājuma cilvēkiem simptomi var būt arī netipiski – piemēram, apjukums vai dezorientācija.
“Tā ir slimība, ko grūti pamanīt. Vienīgais drošais veids, kā noteikt pneimoniju, ir rentgena izmeklējums,” atgādina ārsts, aicinot cilvēkus ar aizdomīgiem simptomiem nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta.
Vislielākais risks nopietni saslimt un nonākt slimnīcā ir zīdaiņiem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar sirds vai plaušu slimībām.
Ārstēšana parasti ietver antibiotiku lietošanu, lai iznīcinātu infekcijas, un lielākajai daļai cilvēku stāvoklis uzlabojas divu līdz četru nedēļu laikā.
Lai izveseļotos, svarīgi ne vien lietot atbilstošus medikamentus, bet arī ievērot ārstniecisku režīmu.
Ārsts iesaka izvairīties no klepu nomācošu līdzekļu lietošanas, jo tie kavē krēpu izdalīšanos – labāk ir klepot un palīdzēt organismam atbrīvoties no sekrētiem.
Pēdējā laikā īpašu satraukumu izraisījusi “Mycoplasma pneumoniae” – baktēriju suga, kas izraisa tā dēvēto “staigājošo pneimoniju”. Šo nosaukumu tā ir ieguvusi sākotnēji vieglo simptomu dēļ, kas daudziem pacientiem ļauj turpināt ikdienas aktivitātes.
Šī pneimonijas forma galvenokārt skar bērnus un var izraisīt nopietnas komplikācijas, tostarp dzīvībai bīstamu smadzeņu iekaisumu.
Lielbritānijā pērn reģistrēts īpaši liels šīs slimības uzliesmojums, kas turpinājies arī vasaras mēnešos.
Speciālisti uzskata, ka šis pieaugums varētu būt saistīts ar pandēmijas laika ierobežojumiem – izolācija un samazināts kontaktu skaits ir novājinājis sabiedrības imūnsistēmu, padarot to ievainojamāku pret ierastajām infekcijām.
