Vai vīrs nedrīkst uzzināt sievas analīzes? Regula ievieš bailes 0
Sabiedrībā bieži izskan neizpratne un arī “Latvijas Avīzes” redakcija saņem zvanus no neapmierinātiem lasītājiem par stingrām prasībām no ārstniecības iestāžu puses, lai iegūtu informāciju par savu tuvāko radinieku veselības stāvokli.
Veselības ministrijā (VM) jau notikušas vairākas diskusijas gan ar Latvijas Slimnīcu biedrību (LSB), gan arī Datu valsts inspekcijas pārstāvjiem par dažādām situācijām, kas saistītas ar Datu aizsardzības regulas lietošanu. VM aicinājusi ārstniecības iestāžu vadītājus “būt lojāliem pret pacientiem”, savukārt LSB vēlas, lai ministrija sniedz nevis vispārīgas, bet precīzākas rekomendācijas biežāk sastopamo problēmu risināšanai.
Nesen redakcijā vērsās Anatolijs no Suntažiem, kurš pastāstīja, ka Ogres slimnīca viņam neizsniedz sievas radioloģisko izmeklējumu rezultātus. Bet sieva, kurai bijuši divi insulti un kuru ātrā palīdzība aizvedusi uz Ogres slimnīcu, jo bijušas aizdomas, ka insults var atkārtoties, pēc atgriešanās mājās neesot spējīga braukt 30 kilometrus uz slimnīcu, lai saņemtu informāciju par veiktajiem izmeklējumiem. Rezultātus nevarot nosūtīt arī ģimenes ārstam, jo ārsts ir devies atvaļinājumā, bet medicīnas māsai neesot tiesību tos pieprasīt.
“Slimnīca gaidīs, kad ieradīsies mana dzīvesbiedre. Bet kam tas ģimenes ārsts ir vajadzīgs, ja pat viņa kolēģiem liedz nosūtīt nepieciešamo informāciju par pacienti?” vaicā Anatolijs.
Vai cits gadījums. Vectētiņš Valdis (redakcijai uzvārds zināms) aizved savu mazdēlu Marku uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, jo puisēnam radušās veselības problēmas, bet vecāki devušies ceļojumā un bērnu uzticējuši vectēvam. Ir aizdomas, ka Markam varētu būt plaušu karsonis, un ģimenes ārste uzrakstījusi norīkojumu veikt rentgena izmeklējumu. Taču reģistratūrā atsaka pierakstu, jo bērnu uz ārstniecības iestādi drīkstot vest tikai vecāki, bet, ja vecāku nav, tad vectēvam nepieciešama notāra apstiprināta pilnvara. “Vecāki taču neiedomājās, ka dēlam pēkšņi radīsies veselības problēmas, un pilnvaras man nebija,” stāsta Valdis.
Problēmas radās arī Ilzei, kuras vecmāmiņa deviņdesmit sešu gadu vecumā nokļuva Latvijas Infektoloģijas centrā. Viņa nespēj pārzināt savu medicīnisko dokumentāciju, tāpēc mazmeita devās uz slimnīcu, lai pēc tam, kad vecmāmiņa jau bija mājās, izņemtu viņas medicīniskos izrakstus. Slimnīcā paskaidroja, ka ārstiem nav tiesību tos izsniegt mazmeitai. Tos došot tikai pacientei pašai. Tomēr atradās kāda iejūtīga daktere, kura iedeva nepieciešamos izrakstus, jo saprata, ka pretējā gadījumā pēc tiem neviens neatnāks.
Ja slimnieks neprasa, viņam neskaidro
Kā šīs situācijas skaidro VM juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis?
“Ne jau tikai Datu aizsardzības regulas dēļ pastāv šādas prasības. Latvijā ir spēkā Pacientu tiesību likums un arī tas daudz ko nosaka. Piemēram, bērnu veselības aprūpi līdz 14 gadiem nedrīkst veikt bez vecāku piekrišanas.
Datu aizsardzības regula ir ieviesusi bailes no sankcijām, kuras tur ir ierakstītas. Tie ir astronomiski skaitļi datu apstrādātājam. Katrs, kurš iedod datus pretlikumīgi, var tikt sodīts.
Pacientam ir jābūt zināmai tālredzībai tajā brīdī, kad viņš saņem pakalpojumu. Piemēram, gadījums ar sievieti no Suntažiem bija atrisināms pavisam vienkārši – mediķim, kas veica izmeklēšanu, vajadzēja ierakstīt pacientes medicīniskajā kartītē, ka viņa pilnvaro savu vīru saņemt izmeklējuma rezultātus. Bet kādam ir jāpastāsta, ka šāda iespēja pastāv. Mediķis taču redz, ka slimniece nespēs atbraukt pēc savu izmeklējumu rezultātiem, tāpēc vajadzēja dzīvesbiedram piedāvāt šo iespēju, ja viņš aizmirst pajautāt vai nezina, ka tāda pastāv.
Ģimenes ārstam ir tiesības pieprasīt izmeklējuma rezultātus attiecīgajai ārstniecības iestādei. Tad iestādei tie ir obligāti jānosūta. Bet likums neuzliek par pienākumu pašai iestādei tos obligāti nosūtīt ģimenes ārstam, ja viņš tos neprasa,” skaidroja ministrijas jurists.
R. Osis pastāstīja, ka nākotnē pilnvarojuma saņemšanas sistēma kļūšot vienkāršāka, jo to varēs nokārtot e-veselības sistēmā, neejot pie notāra.
“Tik daudz cilvēks var saņemties kā ierakstīt e-veselības portālā, kuru personu pilnvaro konkrēto izmeklējumu saņemšanai. Tad ārstniecības iestādei nebūs bažu, ka nākamajā dienā ieradīsies datu aizsardzības inspektors, lai sodītu iestādi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem,” uzskata Osis.
Skaidrojot situāciju par mazmeitu un vecmāmiņu, ministrijas jurists pastāstīja, ka tā nav radusies tikai tādēļ, ka ārstniecības iestādes ir izteikti birokrātiskas, bet gan tādēļ, ka iestādes esot sodītas par datu aizsardzības pārkāpumiem. Piemēram, audžutēvs ierodas pie ārsta, lai saņemtu sava audžubērna medicīnisko izmeklējumu rezultātus. Bet bioloģiskais tēvs iebilst, ka tie izsniegti neīstajam tēvam, un seko sūdzība.
Citā situācijā viens bērns uzskata, ka otrs rīkojies neatbilstoši vecāku interesēm. Gadās, ka vienā gadījumā problēmas nerodas, bet citā līdzīgā gadījumā tiek saņemti pārmetumi un sūdzības un beigās arī naudas sods iestādei.
“Mēs neesam unikāli – nekur nav tā, ka ģimenes locekļi var viens ar otra medicīniskajiem datiem iepazīties bez piekrišanas. Katrs cilvēks ir patstāvīgs savā privātajā dzīvē,” atzīst Osis.
Tomēr katrs gadījums ir atšķirīgs un nedrīkstētu piemērot visiem vienādu mērauklu. Tikpat labi Latvijas Infektoloģijas centrā varēja gadīties daktere, kura domā tieši tāpat kā ministrijas jurists, un tad gandrīz simtgadīgās pacientes medicīniskā dokumentācija tā arī paliktu kādā slimnīcas atvilktnē.
