Vakcinācijas biroja izveidoto rindu iespējams apiet. Pie Covid-19 potes jau ticis kāds cilvēks “pēc paša vēlēšanās” 54
Vakcinācijas projekta biroja izveidotā rinda vietnē “manavakcina.lv” nestrādā, jo, to apejot, pie vakcīnas pret Covid-19 var tikt ātrāk, piektdien ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”.
Poti pret Covid-19 gaida desmitiem tūkstošu Latvijas senioru, savukārt 95 pie pirmās devas jau ir tikuši, negaidot kopējā rindā.
Turklāt pie Covid-19 potēm izdevies tikt arī diviem operatīvo dienestu darbiniekiem, kādam izglītības iestādes darbiniekam un arī vienam cilvēkam “pēc paša vēlēšanās”, vēsta LTV.
To, ka pie vakcīnas var tikt ātrāk mikroblogošanas vietnē “Twitter” piektdien ierakstīja Valsts prezidenta padomniece Ieva Ilvesa. Viņai izdevies pieteikt mammu vakcīnai pret Covid-19 uz nākamo pirmdienu, turklāt varēšot pat izvēlēties, kādu vakcīnu potēt.
Ar līdzīgiem ierakstiem par iespēju pieteikt seniorus bez piepūles un ilgas rindā gaidīšanas “Twitter” rakstīja arī citi cilvēki.
LTV pārliecinājās, ka, sazvanot Bērnu slimnīcas zvanu centru, ir iespējams pieteikt vakcīnai seniorus, kuri sasnieguši vismaz 70 gadu vecumu. Pirmdien jau visi vakcinācijas laiki bija aizņemti, bet otrdien palicis brīvs pats rīts.
Iespēju izvēlēties vakcīnu gan tur noliedza, sakot, ka slimnīcā ir tikai “AstraZeneca” vakcīnām pieraksts, citu vakcīnu vairs neesot.
Uz jautājumu, vai pieteikšanās vietnē “manavakcina.lv” vai pa tālruni 8989 netraucē pieteikties slimnīcā pa taisno, centrā norādīja: “Ja zvanīs no turienes, jūs jau varēsiet teikt, ka esat vakcinēti”.
“Panorāma” secina, ka rindā pa priekšu var tikt, negaidot Vakcinācijas projekta biroja komandas uzaicinājumu un rinda portālā “manavakcīna.lv” vai pa tālruni 8989 realitātē nestrādā.
Arī Pensionāru federācijai ziņas par jau vakcinētiem senioriem ir pārsteigums. Jo biedri, kas iepriekš pieteikušies, vakcīnu vēl tikai gaida.
“Iespējams, cienījamam ministra kungam tad ir jāuzvaicā jaunajam birojam. Vismaz man nav zināms, ka vecumā 70+ kāds jau būtu saņēmis vakcīnu. Nezinu. Varbūt galvaspilsētā,” atzina Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Vakcinācijas projekta birojā par iespēju pieteikties vakcinācijai ātrāk, nekā pienākusi katra kārta, esot informēti.
Bet tie drīzāk esot izņēmuma gadījumi. Vakcīnu apjoms nav bezizmēra liels un to cilvēku, kas rindā pieteikušies vieni no pirmajiem, uzrunāšana drīzumā sākšoties.
“Mēs nākamnedēļ sākam senioru vakcinācijas procesu gan tiem, kas ir pieteikušies pie saviem ģimenes ārstiem, gan sarakstā, kas ir “manavakcīna.lv”. Arī šie iedzīvotāji saņems informāciju par vakcīnu procesu un par vietu, kur viņiem ir vakcinācijas process paredzēts. Un es varu arī garantēt, ka nav mērķis veidot kaut kādu mazo pieteikšanās rindu,” LTV apgalvoja Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas konsultante Agnese Strazda.
Kā vēsta “Panorāma”, bažas par vakcīnu potēšanas plānošanas grafiku un rindas caurspīdīgumu rodas arī apskatot Nacionālā veselības dienesta datus. Tie rādot, ka starp vakcinētajām personām ir arī divi operatīvo dienestu darbinieki, kāds cilvēks “pēc paša vēlēšanās” un arī viens izglītības iestādes darbinieks.
Par daļas pedagogu vakcināciju vienlaikus ar senioriem valdība lēma šonedēļ, bet šis izglītības iestādes darbinieks vakcinēts nedēļu ātrāk – 10.februārī. Un šis cilvēks devu saņēmis Valmieras veselības centrā.
Centra direktore notikušo apstiprināja, sakot, ka vakcinācija notikusi SOS Bērnu ciematā un viena deva palikusi pāri. Tad nācies izšķirties – vai liet to ārā, vai vakcinēt kādu citu.
Pandēmijas apstākļos esot pienākums izlietot katru devu, un šādas situācijas veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) ieskatā varot veidoties.
“Mēs sen jau vairs neesam tai situācijā, kā izdarīt visu tā, lai pilnīgi visiem patīk. Nav iespējams! Diemžēl. Mums ir jāizlīkumo starp divām klintīm. Vienā pusē ir darīt visu nenormāli pareizi, nenormāli lēni, un mums nebūs vakcinācijas ātruma. Un mums būs zemē izlietas vakcīnas tāpēc, ka nav citu variantu, tāpēc, ka drīkst tikai sociālās aprūpes centram un ir vakars,” LTV ziņām sacīja ministrs.
Šādiem gadījumiem nevajadzētu būt daudz, jo tas nozīmētu, ka plānošana nestrādā, norādīja Pavļuts.
