Vasaras ēdienkartes akcenti: katrai krāsai sava nozīme! 0
Uztura speciāliste Ilze Lutere vasaras ēdienkarti iesaka veidot pēc iespējas krāsaināku. “Katra krāsa satur savus bioloģski aktīvos pigmentus,” viņa skaidro.
* Sarkanas krāsas augļi un ogas satur likopēnu, kvercetīnu, antociānus, fenolskābi. Visas šīs vielas būtiskas onkoloģisko un sirds-asinsvadu slimību profilaksei.
* Dzeltenas un oranžas krāsas augu valsts produktos būtiskā daudzumā sastopams beta karotīns, A vitamīns – antioksidants, bioflavonoīds (hesperidīns), ksantāni. Tās ir vielas, kas uzlabo acu veselību, svarīgas imunitātei, ietekmē pretnovecošanās procesus (uzlabo sejas krāsu un samazina krunciņu rašanos), uzlabo plaušu funkciju.
* Zaļa krāsa ir bagāta arī ar beta karotīniem, folātiem, luteīnu, indolu, hlorofilu, K vitamīnu, zeaksantīnu un citiem oksidantiem. Šīs krāsas dārzeņi ir būtiski onkoloģisko slimību profilaksei, tie samazina neirodeģeneratīvo slimību risku, uzlabo ādas veselību, kā arī paaugstina imunitāti. Īpaši svarīgi ir visi kāpostveidīgie dārzeņi: brokolis, kāposts, Kale kāposts un visas zaļās krāsas lapas.
* Lillā vai zilās krāsas pārstāvji – mellenes, kazenes, plūmes – bagātīgi pārstāv antociānus, flavanolus, kas ir bioloģiskie pigmenti, antioksidanti, kuri samazina sirds un onkoloģisko slimību, kā arī Alcheimera slimības risku. Attālina novecošanās procesus.
* Baltā krāsa raksturīga allicīnam, kam ir antibakteriālas īpašības un pretsēņu iedarbība, holesterīnu samazinoša iedarbība. Alfasāni samazina onkoloģisko slimību risku.
C vitamīna līderi starp augļiem un ogām ir ābols, cidonija, smiltsērkšķi, upenes un aronijas, baltās jāņogas, ērkšķogas, aktinīdijas. Savukārt šķiedrvielu daudzuma ziņā no ogām nepārspētas ir avenes, bet no dārzeņiem rožkāposti un virziņkāposti. “Atvaļinājuma laikā ejam mežā un lasām savvaļas ogas vai arī dodamies uz tirdziņu un ik dienu liekam iepirkumu groziņā Latvijas vasaras dabas veltes,” rosina uztura speciāliste. “Savvaļas ogās ir vairāk dažādu bioloģiski aktīvo vielu nekā kultivētajās dārza ogās.”
Katru dienu katram jāapēd vismaz 500–600 gramu svaigu dārzeņu, augļu un ogu. Kad vēl, ja ne vasarā!?
