Kāpēc bija jāapglabā trīs bērni? 15
Kādai sievietei meitiņa nomira, vēl maza esot. Vēlāk sievietei piedzima dēls: ļoti mīlēts un gaidīts. Vairāk bērnus sieviete nevēlējās, tomēr viņa atkal palika stāvoklī. Būdama katoliete, abortu gan neveica. Tā ģimenē ienāca vēl viens dēls. Kaut sieviete un viņas vīrs bija kārtīgi, strādīgi cilvēki, abi dēli kļuva par alkoholiķiem un salīdzinoši agri mira. Tā savā mūžā sieviete apglabāja visus trīs bērnus. Kāpēc abu dēlu liktenis bija līdzīgs, kaut mātes attieksme nebija vienāda?
L. Šīrona: Negaidīti bērni parasti ļoti labi jūt, ka viņi nav gribēti. Taču netaisnības sajūtu varēja izjust abi bērni: jaunākais tāpēc, ka nejūt tādu mammas mīlestību, kāda tiek brālim, bet vecākais tāpēc, ka viņam vienam jānes mammas mīlestība, kas patiesībā ir ārkārtīgi smaga. Ja vienam dēlam tiek uzkrautas visas cerības, visas ilūzijas, viņš to nemaz nevar panest. Un, ja vēl redz, ka bračka staigā brīvāks un no viņa neviens neko negaida…
Turklāt jāņem vērā arī tas, ka ģimenē ir miris bērns. Mātišķā enerģija mēdz iestrēgt mirušajos bērnos. Nāves enerģētika ir ļoti ievelkoša, jo sevišķi, ja miris bērns, pēc kura mamma turpina sērot. Tad arī citi bērni neapzinīgi ir gatavi nomirt, lai tikai mamma uz viņiem beidzot paskatītos. Tādās ģimenēs bērni aug depresīvi, ar pašnāvību un atkarību tendencēm. Lai tā nenotiktu, mammai jāpieņem bērna zaudējums, lai spētu pievērsties dzīvajiem bērniem.
