VIDEO. Kā palīdzēt, ja cilvēks pēkšņi noģībst? 0
Vasara lutina arvien karstāku laiku, kas atnest ne tikai prieku, bet arī iespējamu pārslodzi mūsu organismam, piemēram, noģībšanu, ja ilglaicīgi uzturamies sabiedriskās telpās, kas netiek pienācīgi vēdinātas. Veselības centra 4 Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas ārsta palīgs Rustams Junusovs TV24 raidījumā “Ko darīt, ja sāp?” skaidro ģībšanas iemeslus, kā arī rīcības plānu, kā palīdzēt noģībušai personai.
Par ģīboni tiek uzskatīts īslaicīgs samaņas zudums, kā rezultātā galvas smadzenēm nepietiek asinsapgādes un skābeķļa. Ģīpbšanas iemesli visbiežāk ir pazemināts asnisspiediens, vāja nervu sistēma un mazasinība.
Visbiežāk cilvēkam paliek slikti smacīgās telpās, sabiedriskās vietās, kurā nav pietiekami daudz gaisa. Kad cilvēks jūt, ka viņš sāks ģībt, pārsvarā jūt džinkstēšanu ausīs, cilvēkam parādās auksti sviedri, bāla āda un seko īslaicīgs samaņas zudums, kas var ilgt līdz pat minūtei.
Ja cilvēks bez samaņas ir ilgāk par minūti, nepieciešams zvanīt NMPD uz numuru 113.
“Tā kā ģībšanas iemesls nav zināms, kamēr brauc ātrā palīdzība, kritušajam var sniegt pirmo palīdzību – noguldīt cilvēku horizontāli un pacelt kājas uz augšu, lai galvā un smadzenēs atjaunojas asinsrite, ” skaidro Junusovs. Ja cilvēks atrodas smacīgā telpā, jāataisa logi, lai būtu pietiekami daudz skābekļa.
Ja samaņas zudums ilgt vairākas minūtes tas tiek uzskatīts par bezsamaņas stāvokli, kas ir ļoti bīstams stāvoklis, bet, ja cilvēks pēc neilga ģīboņa pamostas, uzreiz nepieciešams viņam pajautāt, ka viņš jūtas. Nedrīkst ļaut uzreiz celties un doties prom, bet gan likt uzgaidīt un mirkli tomēr atpūsties un ļaut attapties, jo ģīboņa epizodes var pēc neilga laika atkārtoties. Atlabšanas laikā liela nozīme ir arī vecumam, par to vairāk skaties video sižetā.
