Foto – Stock.XCHING

VIDEO: Pamodini priekšnieku, ja darbā kāds cieš no stresa un vardarbības 0

Rīgas Stradiņa universitātes docents Henrijs Kaļķis stāsta par to, kas ir negatīvais stress un psiholoģiskā vardarbība darbavietā, un sniedz pāris ieteikumu, kā izvairīties un tikt galā ar šo stresu un vardarbību. Docents uzsver, ka galvenais ir apzināt problēmas cēloni, nevis meklēt vainīgo.

Reklāma
Reklāma

Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Viedoklis
Armands Puče: Tagad par visām reizēm ir skaidrs, ka ar politisko eliti nav ko vispār rēķināties. Murmuļi!
Veselam
Jūs nekad vairs neēdīsiet šos ēdienus, kad uzzināsiet to sastāvu 38
Lasīt citas ziņas

Stresu mūsdienās piedzīvojam katru dienu – dažādās sadzīves situācijās, saskaroties ar ģimenes locekļiem, vadot automašīnu utt. Mūsdienās ļoti aktuāls ir kļuvis jautājums arī par stresu darbavietā.

Protams, darbu mūsdienās daudz ražīgāku padara jaunās tehnoloģijas, taču tās rada arī dažādas stresa situācijas. Tehnoloģijas ļauj darboties ātrāk un padarīt vairāk, taču darbs ir jāsaplāno, lai neradītu negatīvo stresu un kaitējumu veselībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Stress pēc savas būtības nav nekas slikts, taču, ja tas uzkrājas vai ir pārāk liels, tas negatīvi ietekmē ne tikai darbinieku emocionālo un fizisko pašsajūtu, bet arī darba ražīgumu. Mēdz būt pozitīvais un negatīvais stress,” stāsta Henrijs Kaļķis. “Turklāt darba vidē pastāv ne tikai stress, bet arī psiholoģiskā vardarbība, kas izpaužas kā mobings un bosings, piemēram, kolēģu aprunāšana, nicināšana, pazemošana u. tml. Svarīgi, kā veidojas attiecības starp darbiniekiem un attiecības starp darba devēju un darba ņēmējiem. Nereti no stresa un vardarbības darbā cieš nevis sliktākie darbinieki, bet tieši otrādi – zinošākie, centīgākie un radošākie. Stress rodas arī tad, ja darbinieks nav pietiekami kompetents, lai veiktu savus darba pienākumus, – ja viņam pietrūkst vajadzīgo zināšanu. Varbūt organizācijas vadība ir ieviesusi kādas pārmaiņas, kas darbiniekos rada stresu, jo viņi nespēj tik ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem vai prasībām.”

Ko darīt? ” Pamatā atbildība par stresa mazināšanu un vardarbības novēršanu darbā ir jāuzņemas darba devējam – darba komandas menedžerim, kas plāno, organizē un motivē darba komandu mērķu sasniegšanā pozitīvā virzienā,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes docents. ” Mana praktiskā konsultanta pieredze liecina, ka bieži vien šādās stresa un psiholoģiskās vardarbības situācijās tiek meklēts vainīgais, taču ieteiktu meklēt nevis vainīgo, bet problēmas cēloni – problēmu ar darbiniekiem pārrunāt, rūpīgi izanalizēt un tikai tad pieņemt lēmumu par efektīvāko un pareizāko rīcību veselīga biznesa veidošanā.”

RSU docents Henrijs Kaļķis kopā ar asoc. prof. Ženiju Roju un doc. Ināru Roju ir sarakstījuši grāmatu ” Stress un vardarbība darbā. Ko darīt?,” sniedzot praktiskus padomus, ko uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem darīt, lai izvairītos no negatīvā stresa un vardarbības darbā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.