5 patiesi fakti par Laimas slimību, kas tev obligāti jāzina 3
Neviens mēs neesam pasargāti no ērces piesūkšanās, tomēr, ja tā noticis, nevajag krist panikā un skriet pie ģimenes ārsta pēc antibiotikām bailēs no Laimas slimības.
“Pirmkārt, ne jau visas ērces ir inficētas ar borēlijām – baktērijām, kas izraisa Laimas slimību.
Otrkārt, sākuma stadijā tā ir viegli atpazīstama un ārstējama. Pēc tam arī nekādas komplikācijas nerodas,” mierina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe Indra Zeltiņa. Tātad – kas cilvēkam būtu jāzina, pirms viņš dodas pie sava ģimenes ārsta.
Kāpēc ne vienmēr saslimst?
Latvijā ar borēlijām ir inficēta vidēji trešā daļa ērču (25–30%), tāpēc ne katra piesūkusies ērce inficēs ar šīm baktērijām. Pat ja būs piesūkusies slima ērce, ir jāpaiet noteiktam laikam līdz infekcijas pārnešanai. Borēlijas dzīvo ērces zarnu traktā, nevis siekalu dziedzeros (atšķirībā no ērču encefalīta vīrusa), un zirnekļveidīgajam dzīvniekam, pie kuriem tiek pieskaitīta ērce, jābarojas vismaz 24–36 stundas, lai pārnestu infekciju. Tātad tas nenotiek uzreiz. Svarīgi ērci pēc iespējas ātrāk noņemt, bet to nedrīkst saspiest, citādi organismā nokļūs vairāk borēliju nekā, ja ērce pati vienkārši barosies.
Pat tādā gadījumā, ja ērce sākusi ievadīt baktērijas, cilvēks ne vienmēr saslimst.
Viņa organisma aizsargšūnas uzreiz cenšas baktērijas iznīcināt to ievadīšanas vietā, un bieži vien tas arī izdodas. Nereti domā, ka pareizi ērci aiznest uz laboratoriju pārbaudīt, tomēr šādai rīcībai nav nekādas jēgas. “Pat ja ērce izrādīsies inficēta, tas nenozīmē, ka arī cilvēks būs inficējies ar borēlijām. No medicīniskā viedokļa šāda pārbaude nav nepieciešama, jo tās rezultāti, kas var būt gan pozitīvi, gan negatīvi, neietekmēs turpmāko rīcību,” skaidro infektoloģe. “Tāpēc arī gadījumos, pat ja ērce ir bijusi, bet nav nekādu Laimas slimības simptomu, antibiotikas nav jālieto. Tas būtu pilnīgi aplam!”
Kas jādara? Četras nedēļas pēc ērces piesūkšanās jānovēro savs veselības stāvoklis.
Ja šajā laikā parādīsies ādas apsārtums ērces piesūkšanās vietā vai citi simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra u.c.), kuru cēlonis nav skaidrs, jādodas pie ģimenes ārsta un jāpastāsta par ērces piesūkšanos.
Kā atpazīt Laimas slimību?
Laimas slimība, īpaši sākumā, kamēr borēlijas atrodas ādā, nevis jau aizceļojušas tālāk organismā, labi pakļaujas medikamentozai ārstēšanai (ērču encefalītam iespējams ārstēt tikai simptomus, nevis pašu slimību). Kā atpazīt Laimas slimības sākumstadiju? Tai raksturīga pazīme – gredzenveida plankums ar koši sarkanu ārējo malu un apsārtumu centrā uz ādas, kur bija piesūkusies slimā ērce. Taču tas var atrasties arī citviet. Lai šāds plankums (eritēma) parādītos, vajadzīgs inkubācijas periods, kā to sauc medicīnā, un parasti tas kļūst pamanāms 5–10 dienu laikā (var parādīties arī mēneša laikā) pēc ērces piesūkšanās.
Bērniem ērces biežāk piesūcas ķermeņa augšējā daļā, arī kaklā un galvā, tāpēc viņiem sarkanais plankums būs šajās ķermeņa daļās. Viņiem arī var būt atsevišķs sārts pietūkums auss ļipiņā, bet pusaudžiem – krūšgalos, šo eritēmu mediķi sauc par boreliālu limfocitomu.
Raksturīgi arī tas, ka gredzenveida plankumi var būt vairāki – gan lielāki, gan mazāki, turklāt vienudien tie var atrasties vienā ķermeņa vietā, pēc tam citā (tā notiek, jo baktērijas ādā migrē). Ja nesāk ārstēšanu, sarkanais plankums saglabājas 3–4 nedēļas. Jāzina, ka pavisam neliels apsārtums, niezēšanas vai kņudēšanas sajūta vienkārši ir alerģiska reakcija uz ērces kodumu, nevis eritēma.
Inficēšanās gadījumā cilvēkam arī var būt sūdzības par drudzi, limfmezglu palielināšanos, locītavu sāpēm, galvassāpēm un nogurumu.
Cik ilgam jābūt ārstēšanas kursam?
Ja ir visas minētās klasiskās Laimas slimības pazīmes, tad taisnā ceļā jādodas pie ģimenes ārsta, lai sāktu ārstēšanos ar antibiotikām. Infektologa palīdzību ģimenes ārsts varētu lūgt tikai kādu šaubu gadījumā. Noteikti nav jākavē ne laiks, ne jātērē nauda asins laboratoriskai pārbaudei un tās rezultātu (vai ir specifiskās antivielas pret Laimas slimību) gaidīšanai, bet uzreiz jāķeras pie ārstēšanās. Parasti antibiotikas lieto tablešu formā, kursa ilgums – 14 dienas, un to nedrīkst pārtraukt, kā to bieži vien mēdz darīt, jo tad borēlijas var neaiziet bojā, bet pēc tam jau būs jāārstē to izraisītās komplikācijas.
Tāpat kā asinsanalīzi nevajadzēja veikt pirms ārstēšanās, tā nav vajadzīga arī pēc ārstēšanās kursa pabeigšanas. Antivielas precīzi iespējams noteikt tikai 1–3 mēnešu laikā no inficēšanās brīža, turklāt tās visbiežāk liecina par izslimotu Laimas slimību, nevis to, cik veiksmīgi tā izārstēta.
Mēdz būt arī viltus pozitīvas analīzes, piemēram, pēc kādas citas slimības, tas atkarīgs arī no laboratorijā izmantotā testa un citu iemeslu dēļ.
Pēc tam kad ārstēšanās pabeigta, parasti nekādas sekas nepaliek (arī sarkanais plankums pamazām izzudīs), un var mierīgi dzīvot tālāk. Uz kādu laiku izveidojas imunitāte pret infekciju, bet – tikai pret konkrēto baktērijas veidu (pavisam Latvijā ir 5 borēliju genosugas), ko ievadījusi ērce. Krusteniskā imunitāte neveidojas.
Kas notiek, ja slimība nav laikus pamanīta?
Diemžēl ir tādi gadījumi (reti, tomēr gadās), kad cilvēkam eritēma neveidojas un slimības sākums tiek palaists garām nepamanīts. Var gadīties arī tā, ka sarkanīgo plankumu notur par alerģisku izpausmi vai vienkārši neliekas par to zinis.
Laimas slimības vēlīnās izpausmes ir locītavu, nervu sistēmas un sirds bojājums (reti), kad ir sirdsritma traucējumi – visbiežāk sirdsdarbība kļūst lēnāka. “Mums reiz bija pacients, bruņoto spēku karavīrs, kurš nokrita bezsamaņā lēnās sirdsdarbības dēļ. Viņš, pa mežiem dzīvojot, nebija uzķēris slimības sākuma stadiju. Pēc tam atcerējās, ka kaut kāds apsārtums tomēr bijis,” zina stāstīt infektoloģe. Komplikācijas arī var izpausties kā Laimas meningīts.
Nopietnus sirdsritma traucējumus, arī nervu sistēmas bojājumus vajadzēs ārstēt slimnīcā, tikai locītavu problēmas ārstē ambulatori. Tad jau ārstēšana notiek reimatologa, infektologa vai kardiologa uzraudzībā. “Sarežģītos gadījumos arī organizējam ārstu konsiliju, lai pacienta stāvokli izvērtē vismaz trīs ārsti,” uzsver infektoloģe. Lai izdarītu secinājumus, nepietiek ar pirmo analīzi, noteikti vajadzīga arī apstiprinošā analīze, tikai pēc tam seko medikamentu izrakstīšana. Ielaistos Laimas slimības gadījumos ārstēšanai tāpat izmanto antibiotikas, tikai tās jau būs ar citu nosaukumu, arī lietošanas kurss būs garāks un, iespējams, tās ievadīs intravenozi.
Medikamenti palīdzēs borēlijas iznīcināt, mediķiem nav pamata to apšaubīt.
Bet antivielas, kas parādās analīzēs, ir atmiņas par organisma reakciju uz baktērijām. Tomēr pavisam cits stāsts ir par sekām – ne visiem tās pāriet trīs mēnešos, dažreiz ar tām nākas sadzīvot gadu vai ilgāk.
Kāpēc tik daudzi domā, ka ir pārslimojuši Laimas slimību?
Tā tiešām ir, ka bieži vien pavisam citu slimību pazīmes cilvēki piedēvē Laimas slimībai. “Mūsdienās tik daudzi sūdzas par nogurumu, muskuļu sāpēm, locītavu sāpēm vai citām problēmām, meklē iemeslu sūdzībām. To atrast neizdodas, un tad nu sāk vainot Laimas slimību. Jo infekcijām parasti ir sākums un beigas, un tās samērā labi padodas ārstēšanai ar medikamentiem.
Tad nu cilvēks domā, ka padzers zāles un būs vesels. Patiesībā ir jāmeklē tālāk sliktās pašsajūtas cēlonis. Tāpat antivielu testi bieži vien ir viltus pozitīvi, un, ja tam nav klīniska seguma (raksturīgo slimības simptomu), tad nav arī pašas slimības. Piemēram, HIV analīzes. Tās parāda: vai nu ir šī saslimšana, vai nav, bet ar Laimas slimību tā nav.”
SVARĪGI
Parasti paiet kādas divas stundas, līdz ērce atrod vietu, kur piesūkties. Tāpēc, pārnākot no meža, uzreiz vajag nomazgāties karstā dušā. Šādi noskalosies arī nimfas (nenobriedušās ērces), ko mazo izmēru dēļ grūti pamanīt, bet kas arī var pārnēsāt borēlijas.
