Polijas ārsts: “Infektologu tādā vārdā nepazīstu”. Turpinām runāt par Laimas slimību
2
Marta beigās Latvijas televīzijas raidījumā Aizliegtais paņēmiens izskanēja šokējoši pieņēmumi par Laimas slimības ārstēšanu Latvijā. Intervējot divus anonīmus slimniekus, kam ir šī infekcija, tika stāstīts, ka Latvijas infektologi nespēj laikus atklāt slimību, vietējie ārsti strādājot ar novecojušām metodēm un vairākums mūsu valsts pacientu jau sen dodoties uz kaimiņvalsti Poliju, kur kādā klīnikā veiksmīgi tiekot atveseļoti no Laimas boreliozes.
Jau nākamajā dienā vairākas infektologu asociācijas un biedrības Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un Latvijas Žurnālistu asociācijai nosūtīja atklātu vēstuli, lūdzot izņemt no aprites raidījumu, kurā sniegtā informācija neatbilstot patiesībai.
Ārsti sazinājās ar Polijas epidemiologu un infektologu asociācijas vadītāju Robertu Flisiaku, un viņš noliedza sižetā minētās ārstēšanas metodes un atklāja, ka minētais brīnumārsts no Polijas viņam nav pazīstams. “Kā pašreizējais Polijas epidemiologu un infektologu asociācijas vadītājs varu apstiprināt, ka nepazīstu nevienu infektologu, vārdā Kriss Maidilo. Tā kā esmu iesaistīts Laimas slimības ārstēšanā kopš deviņdesmitajiem gadiem, varu apgalvot, ka viņš nav ne eksperts Laimas slimības, ne citu infekcijas slimību ārstēšanā,” savā atbildē Latvijas mediķiem sacīja polis.
Vēstulē, ar kuras pilnu saturu iespējams iepazīties portālā Veselam.lv, cita starpā teikts: “Raidījuma gaitā par šo slimību izteicās imunologs, ģimenes ārsts, laboratorijas ārsts, Veselības ministrijas ierēdnis un Laimas boreliozes speciālists no Polijas. Uz raidījumu netika aicināts neviens no Latvijas infektologiem, tādējādi viņu viedoklis netika uzklausīts, kaut tieši šīs specialitātes ārsti raidījumā tika kritizēti. Tas ir klajā pretrunā ar objektīvas žurnālistikas principiem. Līdz ar to raidījumā paustie viedokļi sabiedrībai ir maldinoši un potenciāli bīstami.”
Žurnāls 36,6 ºC sazinājās ar infektoloģi Montu Madelāni, lai uzzinātu, kā patiesībā Latvijā un Eiropā diagnosticē un ārstē Laimas slimību.
Tikai 2% inficēto ērču nodod slimību cilvēkam
Ne visas ērces, pat ja tās ir inficētas, pēc piesūkšanās nodod slimību cilvēkam. Iespēja inficēties pēc ērces koduma ir ļoti neliela. Ar borēliju var inficēties, ja ērce bijusi piesūkusies 24–48 stundas.
“2016. gadā tika publicēts Skandināvijā veikts pētījums, kurā noskaidrots – pārbaudot 1546 no pacientiem noņemtas ērces, kā arī sekojot līdzi viņu veselības stāvoklim, atklājās, ka 26% ērču bija inficētas ar Laimas slimības ierosinātāju, bet saslima tikai 2% pacientu,” skaidro infektoloģe.
Laimas slimībai visā pasaulē, arī Eiropā ir izveidotas vadlīnijas, kā diagnosticē un ārstē slimību. Pastāv vairākas stadijas, pēc kurām nosaka slimību. Pirmā stadija – migrējošā eritēma – ir tipisks apsārtums, visbiežāk ērces koduma vietā.
Šajā brīdī diagnoze ir klīniska, kas nozīmē, ka antivielas nav jānosaka, jo specifiskās antivielas vēl nebūs izveidojušās. Jāatceras, ka antivielas nav pats slimības ierosinātājs, bet mūsu organisma izstrādāts olbaltums pret konkrētu slimības ierosinātāju. “Ja pēc ērces koduma parādās apsārtums, jāvēršas pie ārsta. Tas var būt arī ģimenes ārsts, kas nozīmēs atbilstīgu antibakteriālo terapiju,” rīcības plānu skaidro infektoloģe.
Eiropas klīnisko mikrobiologu un infektologu vadlīnijas nosaka – Laimas slimībai ir noteiktas klīniskās stadijas, un vienīgās rekomendētās analīzes ir seroloģiskie testi un divu soļu testēšanas sistēma.
Sāk ar vienkāršāko un tikai tad, ja tas ir pozitīvs, veic apstiprinošo Western Blot testu. Tā slimību diagnosticē Latvijā, Polijā un visā Eiropā.
Borēlijas ir ļoti imunogēnas baktērijas, un tās izraisa cilvēka organisma atbildes reakciju, kas izpaužas ar antivielu sintēzi, tāpēc pacientiem ar ilgstoši noritošu slimību vajadzētu būt pozitīvām antivielām.
Ja slimība netiek atklāta un/vai atbilstīgi ārstēta, tā var attīstīties tālāk, veidojas agrīni izsēta un vēlīna forma, kas biežāk skar ādu, nervu sistēmu, ļoti retos gadījumos sirdi un locītavas. Arī šajos gadījumos ir noteikti diagnostiskie kritēriji un klīniskās pazīmes, kuros brīžos ārsts sāk izskatīt iespējamu Laimas slimību. Tad diagnozes apstiprināšanai tiek izmantoti seroloģiskie jeb antivielas nosakošie testi. Tie pieejami arī Latvijā.
“Tiek veikta tā sauktā divu soļu testēšana, kas pieņemta visā pasaulē. Vispirms skrīninga tests, un, ja tas ir pozitīvs, tālāk tiek veikts Western Blot tests, kas ir specifiskāks, un tas apstiprina vai neapstiprina specifisku antivielu klātbūtni asinīs,” teic Monta Madelāne.
Diskusijas rodas, ja cilvēks ierodas pie ārsta ar nespecifiskiem simptomiem, kādi var būt daudzām dažādām slimībām (to skaitā neinfekcijas slimības, dažādas autoimūnas, nervu sistēmas kaites) un ar pozitīvām antivielām pret Laimas slimības ierosinātāju. “Svarīgi izprast, ka pozitīvas antivielas ne vienmēr nozīmē slimību. Tās tikai apstiprina, ka ir antivielas, kas var būt pozitīvas gan pēc pārslimotas slimības – pat izslimotas pirms desmit gadiem, gan esošas slimības, kā arī iespējams viltus pozitīvs tests,” skaidro ārste.
Konstatējot antivielas bez atbilstīgas klīniskās simptomātikas nedrīkstētu noteikt diagnozi Laimas slimība, ir jābūt klīniskajai ainai un pozitīviem apstiprinošiem testiem.
Antivielas pret Laimas slimības ierosinātāju var saglabāties ilgstoši pat pēc efektīvas slimības izārstēšanas, tāpēc atkārtota to noteikšana dinamikā nav nepieciešama.
Raidījuma sižetā kā viens no iemesliem, kāpēc latvieši brauc ārstēties uz Poliju, minēti papildu izmeklējumi. “Grūti komentēt, kādi papildu testi tiek veikti sižetā minētajā Polijas klīnikā, mēs domājam, ka tie varētu būt saistīti ar sensibilizētu limfocītu izmeklējumiem, kas ir ļoti nespecifisks tests. Šī analīze ir pozitīva pie daudzām, to skaitā arī neinfekcijas slimībām. Jau pirms vairākiem gadiem, veicot daudzu pētījumu metaanalīzi, tika pateikts, ka šis tests nav izmantojams Laimas slimības diagnostikā,” atklāj infektoloģe.
Profilaktiska antibiotiku lietošana bīstama
Sižetā minētā Polijas klīnika ir privāta ārstniecības iestāde, kas nodarbojas ar dažādām alternatīvajām ārstēšanas metodēm un ārstē it kā ilgstošas infekcijas un, citas hroniskas slimības, to skaitā piedāvā ārstēt vēzi. “Šīs klīnikas metodes nav un nevar būt klīnisko ārstu pamatdarbības ierocis.
Rodas sajūta, ka pacienti, iespējams, bieži vien tiek maldināti.
Konkrētais speciālists, kurš komentēja televīzijas raidījumā, nav zināms Polijas infektologu asociācijas aprindās, viņš nav ne Laimas slimības speciālists, ne infektologs,” uzsver Monta Madelāne.
“Šādas klīnikas ir arī, piemēram, Vācijā, eksistē arī kāda globāla organizācija, kas piedāvā Laimas slimību ārstēt pat ar kaula smadzeņu transplantāciju. Līdz absurdam!”
Pēc ērces piesūkšanās nekādā gadījumā nedrīkst lietot antibiotikas bez ārsta ziņas, kā to sižetā ieteica poļu brīnumdakteris. To nerekomendē ne Latvijā, ne Eiropā, jo potenciālais ieguvums neatsver kaitējumu, ko var nodarīt nepamatota antibiotiku lietošana gan pašam cilvēkam, gan populācijai kopumā (arī raidījumā aptaujātie Latvijas speciālisti šo metodi vērtēja kritiski). Antibakteriālajiem līdzekļiem var būt nopietnas blaknes, piemēram, nopietna alerģiska reakcija, toksiska ietekme uz dažādiem orgāniem, tie var izraisīt caureju. Turklāt, nepamatoti lietoti, tie veicina antibakteriālās rezistences attīstību, tas nozīmē, ka baktērijas kļūst nejutīgas pret antibiotikām.
“Ja pēc ērces piesūkšanās 2% cilvēku varētu attīstīties Laimas slimība, tad pārējie 98% antibiotikas lietos pilnīgi nevajadzīgi. Šāds mudinājums ir absurds un robežojas ar noziegumu pret sabiedrību. Ir pierādīts, ka tam nav efekta, un tieši to pašu mums atbildēja arī Polijas infektologu asociācijas vadītājs Roberts Flisiaks,” uzsver Monta Madelāne. Antibakteriālā terapija jālieto tikai tad, kad ir attīstījusies slimība.
Kā rīkoties, ja piesūkusies ērce
1. Ērce pareizi jānoņem, to nesaspiežot. Viens no veidiem, kā borēlijas var iekļūt asinsritē, – ja ērce noņemšanas brīdī tiek saspiesta. Ja ir bail pašam ērci noņemt, var doties uz kādu medicīnas iestādi.
2. Ieteicams ērci pārbaudīt, vai nav inficēta. Pat ja ērce ir inficēta, tas nenozīmē, ka cilvēks saslims.
3. Aptuveni mēnesi sevi jāvēro, vai neparādās tipiskais ādas apsārtums, ko sauc par migrējošo eritēmu. Nekādi citi paņēmieni un netradicionālas medicīnas metodes nav jāizmanto. Ne vitamīnu, ne citu uztura bagātinātāju lietošana neiespaido to, vai cilvēks saslims ar Laimas slimību.
4. Parādoties jebkādiem klīniskiem simptomiem, obligāti jāvēršas pie ģimenes ārsta.
