Arī no termokoksnes 1
Milzīgs šķūnis “Āriņos” ir pilns ar kokmateriāliem, kas paredzēti pirtslietām, mēbelēm un citiem priekšmetiem. Kvalitatīvus dēļus Aivars pērkot no uzņēmuma “Gaujas koks”, arī no apkārtējiem mežu īpašniekiem, bet īpaši apstrādāto termokoksni – no šā kokmateriāla izplatītājiem Alūksnē.
Pirts ķipīši top no alkšņa, liepas, egles, apses, retāk no ozola un oša. Līga uzteic no tā sauktās termoapses meistarotos, jo tie nepel, netrup, nemaina formu temperatūras straujas maiņas un mitruma ietekmē. “Tas ir ieguvums aizmāršīgiem pirtī gājējiem, kuri, beidzot pērties, aizmirst izliet ūdeni, iznest koka trauku ārā un nolikt pie pirtiņas. Ar gaisa mitrumu pietiek, lai ķipītis saglabātu formu. Ja to nedara, dēlīši sāk staigāt. Tāpat jāņem vērā, ka, kurinot pirti, ķipītī jāielej ūdens. Citādi koks sāk žūt, un ar laiku veidojas spraugas. Tad trauku kādu laiku patur ūdenī, piemēram, papeldina dīķī. Dēļi piesūcas ar ūdeni, sabriest, un spraugas pazūd.”
Termokoksnes izstrādājumiem dēlīši nestaigā. Aivars stāsta, kā notiek koksnes termoapstrāde. Kokmateriālu ievieto vakuumkamerās augstā temperatūrā (+170…+220 °C), tvaika vidē. Šādos apstākļos no koksnes tiek izvadīts mitrums, baktērijas un skābes, tā kļūst noturīga pret visu veidu sēnēm, pelējumu un trupi. Vēl svarīga termokoksnes priekšrocība ir izmēru stabilitāte gan mitrā, gan sausā vidē, tāpēc tā ir piemērota pirtslietām, kam jāiztur temperatūras un mikroklimata krasas svārstības. Izrādās, no termokoksnes meistaro ne tikai ķipīšus, bet pat vannas. “Jau kādu gadu lielākoties izmantoju termokoksni, taču pavisam uz to neesmu pārgājis, jo cilvēku vēlmes ir dažādas, piemēram, grib tieši ozola ķipīti,” piebilst Aivars.
Līga savukārt zina teikt, ka liepa vairāk piemērota sievietēm, bet ozols – vīriem. “Liepa ir maigs un mīksts koks, turklāt, kad ķipītī ielej ūdeni, telpu piepilda liepziedu aromāts. Bet ozols ir ar raksturu. Tam cieta koksne, noturīga pret mitrumu, tāpēc pelējums apdraud mazāk.”
