Aptauja atklāj šokējošus datus par iedzīvotāju neapmierinātību ar veselības pakalpojumu pieejamību 1
Vairums (87 %) Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, liecina kustības “Dzīvesspriedums” aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Tostarp katrs trešais (31 %) veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu, 42 % – kā viduvēju, bet katrs septītais (14 %) – kā ļoti sliktu.
81 % iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā pie pamata veselības aprūpes pakalpojumiem – izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām – ir grūti tikt, tostarp katrs trešais (26 %) paudis, ka tas ir ļoti grūti, bet vairāk nekā puse (55 %) – ka drīzāk grūti.
Vien 14 % aptaujāto atzinuši, ka šos pakalpojumus Latvijā saņemt ir viegli, tostarp 12 % atbildējuši, ka tas ir drīzāk viegli, bet 2 % – ka ļoti viegli. Dati norāda uz korelāciju starp ienākumu līmeni un iespēju viegli saņemt pakalpojumu.
Vai piekrīti datiem un arī esi neapmierināts ar pakalpojumu pieejamību?
Piemēram, to iedzīvotāju grupā, kas atzina, ka pamata veselības pakalpojumus Latvijā saņemt ir drīzāk viegli, 18 % ir personas ar augstiem ienākumiem.
Šķēršļi ārstēšanas saņemšanai – garas rindas un augstas izmaksas
Aptaujas dati liecina, ka visbiežākais šķērslis nepieciešamo veselības pakalpojumu saņemšanai iedzīvotāju ieskatā ir garas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – to minējuši 79 % aptaujāto. 72 % kā biežu šķērsli minējuši augstas pakalpojumu cenas, tostarp augstus pacienta līdzmaksājumus valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un medikamentiem. Kā šķērsli veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai iedzīvotāji redz arī ārstuun cita medicīnas personāla trūkumu, – to norādījuši 59 % aptaujāto.Augstas pakalpojumu un medikamentu cenas kā šķērsli medicīnas pakalpojumu saņemšanai salīdzinoši visbiežāk minējuši vecāka gadagājuma iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.
38 % iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem dzīvē ir bijušas situācijas, kad garo rindu dēļ nav saņēmuši nepieciešamo veselības aprūpi, bet katrs piektais (19 %) ārstēšanu nav varējis saņemt augsto pakalpojumu izmaksu dēļ.
Nesaņemot valsts apmaksātu aprūpi, 37 % spiesti pārtraukt ārstēšanos
Gadījumos, kad rindu dēļ nav bijis iespējams laicīgi saņemt vajadzīgo valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu, 64 % iedzīvotāju izvēlējās paši maksāt par šo pakalpojumu. Tikmēr vairāk nekā trešdaļa (37 %) bija spiesti pārtraukt ārstēšanos, jo nav varējuši atļauties maksas pakalpojumu un joprojām gaida rindā uz valsts apmaksātu.
Jautāti par līdzekļiem, ko pacienti atvēlējuši maksas pakalpojuma saņemšanai, 84 % atbildēja, ka to apmaksāja no saviem un ģimenes ietaupījumiem, bet katrs sestais (16 %) bijis spiests naudu aizņemties no līdzcilvēkiem vai kredītiestādēm.
Aptauja rāda, ka 93 % aptaujāto uzskata, kair jāpalielina valsts budžets veselības aprūpei, lai iedzīvotājiem uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tostarp 70 % norādījuši, ka veselības budžets noteikti jāpalielina, bet 23 % – ka drīzāk jāpalielina.
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS pēc kustības “Dzīvesspriedums” pasūtījuma. Tā tika veikta 2019. gada augustā, visā Latvijā tiešās intervijāsaptaujājot 1016 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
