Foto: Africa Studio/SHUTTERSTOCK

Bērnu infekcijas skar arī pieaugušos. Viss, kas tev jāzina par masalām 0

Šogad vakcinācijas noteikumi papildināti ne tikai ar vēl vienu valsts apmaksātu poti pret vējbakām bērniem līdz 12 gadu vecumam, bet arī ar obligātu prasību vakcinēt arī pieaugušos, kuri bijuši kontaktā ar masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta jeb cūciņu slimniekiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
TV24
“Tā pircēja veikalā nevar pateikt pat vienu vārdu latviski!” Deputāte norāda uz lielu kļūdu, kas tika pieļauta 90.gados
Lasīt citas ziņas

Zināms, ka pusaudžiem un pieaugušajiem šo slimību norise mēdz būt smagāka, ar komplikācijām, kuras bieži vien jāārstē slimnīcā.

Eiropā masalas nav retums

Īrijas labklājības ministrs paziņojis, ka tuvākajā nākotnē, iespējams, bērniem, kuri nav vakcinēti pret masalām un līdzīgām infekcijas slimībām, tikšot liegts uzsākt skolas gaitas vai apmeklēt bērnudārzu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Lēmumam ir racionāls pamats, jo masalas ir ļoti lipīga slimība – viens nevakcinēts bērns var inficēt 15–18 citus.

“Vēl pirms diviem gadiem Eiropas reģionā bija sasniegts viszemākais saslimšanas līmenis ar masalām, bet tagad tā vairs nevar teikt. Ja katru gadu noteikts, kaut arī salīdzinoši neliels, bērnu skaits nesaņem vakcīnu, saslimušo skaits ar katru gadu vairojas. Pagājušajā gadā masalas sāka izplatīties starp nevakcinētiem bērniem arī Latvijā, jo kolektīvā imunitāte vairs nedarbojās,” uzsver Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, piebilstot, ka par vakcināciju pret masalām jādomā visa mūža garumā, jo pērn no 25 saslimušajiem tikai 7 bija bērni.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ziņo par 13 102 masalu gadījumiem, laikā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Visvairāk saslimušo bijis Francijā, Itālijā, Rumānijā, Polijā un Bulgārijā.

Salīdzinoši netālajā Ukrainā gada laikā reģistrēti 84 394 masalu slimnieki.

Bērnu vakcinācijai izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Pēc pirmās potes saņemšanas 7% bērnu joprojām ir uzņēmīgi pret šo slimību, tādēļ vajadzīga revakcinācija. Ap 3% bērnu pilnīga imunitāte pret masalām neveidojas arī pēc pilna vakcinācijas kursa, tomēr saslimstot slimība norit vieglā formā.

Ja pieaugušais neatceras, vai bērnībā to izslimojis vai ticis vakcinēts, – pirms došanās uz valstīm, kur ir masalu uzliesmojums, iespējams veikt laboratorisko testu, lai noskaidrotu, vai asinīs ir pietiekami daudz antivielu, kas pasargā no saslimšanas. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hematoloģijas un nutrīcijas klīnikas virsārste asociētā profesore Indra Zeltiņa gan to neiesaka – antivielas asinīs var arī neatklāt patieso ainu.

Foto: Shutterstock

Drošāk atnākt pie speciālista, lai pārrunātu iespēju vakcinēties. Lai gan daudzi domā, ka tad, ja revakcinācija nav veikta vai nokavēta, viss vakcinācijas kurss jāsāk no jauna, patiesībā pietiek ar vienu poti vai uzturošo vakcīnas devu. Piemēram, pērn pret masalām vakcinējās 342 pieaugušie, vēl 129 pret epidēmisko parotītu, bet 136 – pret masaliņām.

Otra vējbaku pote

No šī gada aprīļa sākta bērnu revakcinācija pret vējbakām. Tā paredzēta 7–12 gadu veciem bērniem, kuri imunizācijas kalendārā noteiktajā 12–15 mēnešu vecumā jau saņēmuši pirmo vakcīnas devu un līdz skolas gaitu uzsākšanai nav pārslimojuši vējbakas.

Zināms, ka abas vakcīnas devas sniedz līdz pat 95% aizsardzību no saslimšanas, bet 99% gadījumu pasargā no smagas slimības norises.

Par to, ka šī herpes vīrusu izraisītā infekcijas slimība joprojām ir aktuāla, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati – pērn saslimušo skaits sasniedza 1636 (2017. gadā – 1564), bet šī gada pirmajos septiņos mēnešos jau 1333. Arī bērnu imunizācijas statistika liecina, ka tās līmenim ir tendence samazināties, piemēram, salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 6%.

Foto – Fotolia/ Per Boge

Ap 2–6% saslimušo vējbakas nākas ārstēt slimnīcā, jo radušās komplikācijas. Smagākās komplikācijas visbiežāk attīstās pieaugušajiem, pusaudžiem, tikko dzimušiem bērniem un cilvēkiem ar imūnsistēmas darbības traucējumiem. Visbiežāk tās ir ādas, plaušu (pneimonija) vai kaulu bakteriālās infekcijas, centrālās nervu sistēmas komplikācijas, piemēram, encefalīts. Retāk attīstās artrīts, glomerulonefrīts, mio­kardīts.

Reklāma
Reklāma

Pēc pārslimotām vējbakām vīruss joprojām paliek latents nervu ganglijos un spējīgs reaktivizēties, izraisot jostas rozi, kas galvenokārt skar gados vecākus cilvēkus, kā arī cilvēkus ar imūnsistēmas traucējumiem. Īpaši bīstamas vējbakas ir sievietēm grūtniecības laikā, jo vīrusu infekcija var izraisīt augļa attīstības anomālijas. Tāpēc visiem pieaugušajiem, kuri nav slimojuši ar vējbakām bērnībā, iesaka vakcinēties, jo slimība ir ļoti lipīga. Piemēram, 2018. gadā pret to pirmo vakcīnas devu saņēma 90, bet otro – 43 pieaugušie.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.