Kristīne Jučkoviča: Aptieku loma Eiropā pieaug, kas notiek Latvijā? 1
Autore: Kristīne Jučkoviča, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore
Esam raduši uz aptieku doties ne tikai pēc zālēm, bet arī pēc padoma vienkāršāku veselības problēmu gadījumos.
Un tas ir loģiski un pamatoti, jo aptiekas un farmaceita darba būtība nav tikai izsniegt zāles, viņu uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju farmaceitisko aprūpi.
Proti – sniegt klientiem ne tikai konsultācijas par zāļu lietošanu, saderību un blakusparādībām, bet arī nodrošināt virkni vienkāršu, bet ikdienā svarīgu pakalpojumu veselības stāvokļa uzraudzībai.
Covid-19 pandēmijas laiks īpaši skaidri parādīja, ka aptiekas ir ļoti svarīga veselības aprūpes sistēmas daļa, kā potenciālu Latvijā varētu izmantot daudz efektīvāk. Pandēmijas laikā aptiekas bija atvērtas vienmēr.
Protams, farmaceits nevar aizstāt ārstu, taču ir vairāki pakalpojumi, ko farmaceiti aptiekās sniedz jau šobrīd, un vēl tikpat, ko varētu darīt. Katrā ziņā – aptieka ir un būs vieta, kuras pakalpojumus iedzīvotāji izmantos arvien biežāk.
Kas ir farmaceitiskā aprūpe?
Kas tad īsti ir farmaceitiskā aprūpe? Tie ir visi pakalpojumi, ko mēs varam saņemt aptiekās, piemēram, tās ir konsultācijas par zāļu lietošanu, saderību un blakusparādībām.
Turklāt – tas ir sarežģītāk, nekā izklausās: katrs farmaceits no savas prakses var izstāstīt gadījumus, kad cilvēks ierodas ar recepšu kaudzi un vēlas vienlaikus iegādāties zāles, kas ir vai nu nesaderīgas vai pat ar pretēju iedarbību.
Iespējams, šīs zāles izrakstījuši dažādi ārsti dažādām saslimšanām, un neviens no viņiem nav palūkojies uz šo pacientu un viņa “zāļu skapīti” kompleksi. Taču farmaceits šo situāciju redz ļoti labi un var pacientu konsultēt, brīdināt un ieteikt risinājumus.
Tāpat farmaceits var novērst, piemēram, divu medikamentu ar vienādu iedarbību lietošanu vienlaikus utml.
Aptiekās jau šobrīd ir pieejami vairāki pakalpojumi veselības stāvokļa kontrolei: holesterīna līmeņa, glikozes līmeņa un ķermeņa masas indeksa noteikšana, pulsa un asinsspiediena mērīšana.
Cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām regulāri veselības stāvokļa mērījumi ir kritiski svarīgi, lai varētu pareizi lietot zāles un saglabāt veselību, taču ne katram maciņš ļauj iegādāties lietošanai mājās visus nepieciešamos mēraparātus – tad nu ceļš ved vai nu pie ārsta, vai uz aptieku, kur var palīdzēt farmaceits.
Bieži vien tieši aptieka ir tuvāk un ērtāk apmeklējama, īpaši lauku reģionos, kur tuvākais mediķis ir varbūt pat 40 km attālumā, pieejams tikai dažas dienas nedēļā pa dažām stundām, jārēķinās ar gaidīšanu rindā u.c. Un atkal jau – aptieka ir vaļā vienmēr.
Aptieku loma Eiropā pieaug, kas notiek Latvijā?
Latvijā pašlaik ir visai fragmentēta un zināmā mērā pat neskaidra farmācijas nozares politika, kas būtu jāveido Veselības ministrijai. Tā vietā, lai vienotos par nozares kopēju attīstības stratēģiju, liekot centrā pacientu intereses un virzoties uz mūsdienīgu farmaceitisko aprūpi, mēs redzam atsevišķas ministrijas iniciatīvas, kas nozares attīstību neveicina.
Tostarp Eiropā un pasaulē sen ir ieraudzīts farmaceitu potenciāls un iezīmēta aptieku loma veselības aprūpes sistēmā. Tā, piemēram, Kanādā farmaceiti piedāvā ārstēšanas programmas hroniskiem pacientiem, līdz pat atsevišķu recepšu zāļu izrakstīšanai.
Tuvāk mums – Eiropas Savienībā – 15 valstīs aptiekās tiek piedāvāta diabēta ārstēšanas uzraudzība, 14 valstīs – astmas ārstēšanas uzraudzība, 13 valstīs – hipertensijas ārstēšanas uzraudzība, 9 valstīs – vakcinācija, 11 valstīs – jaunu zāļu izrakstīšana noteiktos gadījumos, 13 valstīs tiek piedāvāta farmaceitiskā aprūpe mājās.
Arī Latvijā ir sākušās diskusijas par pakalpojumu klāsta palielināšanu, ko varētu sniegt farmaceits, taču, neesot kopējam redzējumam, kas Veselības ministrijas izpratnē ir aptieka, racionālu lēmumu pieņemšana ir lēna un apgrūtināta.
Vai farmaceits ārstēs?
Vēlos arī kliedēt mītus, saistītus ar aptiekām un farmaceitisko aprūpi – nevienam nav jāuztraucas, ka farmaceits dublēs ārsta darbu. Tieši pretēji – uzņemoties uz saviem pleciem daļu ikdienas vienkāršāko veselības aprūpes funkciju, farmaceiti var atbrīvot ārstu darba laiku, kurā tie var pievērsties smagākiem un sarežģītākiem gadījumiem.
Tā, piemēram, farmaceits neizraksta recepšu zāles, bet konsultē par to lietošanu un savietojamību ar citiem medikamentiem. Farmaceitam klienti var uzdot papildu jautājumus par ārsta izrakstītajām zālēm – ja pie ārsta kaut ko nav sapratuši, ja ir ko aizmirsuši.
Īpaši svarīga farmaceita konsultācija ir, ja pacients lieto vairākus medikamentus, ko izraksta vairāki ārsti dažādu slimību ārstēšanai – tad ir ļoti svarīgi vienam speciālistam izvērtēt visu zāļu kopumu un ieteikt pareizāko lietošanu.
Savukārt vieglu saslimšanu gadījumos, piemēram, iesnas utml., farmaceits var konsultēt pats un ieteikt labākās bezrecepšu zāles un to lietošanu.
Tāpat gribu uzsvērt, ka farmaceiti ir veselības aprūpes profesionāļi, kuri zinās savu lietu un mācēs pielietot iegūtās zināšanas – farmaceiti augstāko izglītību iegūst medicīnas augstskolās, mācoties piecus gadus, turklāt zināšanas šīs profesijas pārstāvji papildina visas darba dzīves garumā.
Domāju, ka jau tuvākajā nākotnē nebūs nekas neparasts, ja viens no apmācību moduļiem būtu, piemēram, iedzīvotāju vakcinācija un tās veikšana, līdzīgi kā daudzviet Eiropā.
Latvijai veselības aprūpes sistēmas hroniskas pārslodzes un personāla trūkuma laikā būtu jāizmanto visas racionālās iespējas, kā maksimāli efektīvi izmantot visus sistēmā pieejamos resursus, neaizmirstot, ka mūsu uzmanības centrā ir cilvēks.
Tieši no cilvēka vajadzību skatu punkta ir jābūvē farmaceitiskās aprūpes un farmācijas jomas attīstības redzējums.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
