Foto – Shutterstock

Brīnumzālītes nervu sistēmai, ja nomoka veģetatīvā distonija. Iesaka fitoterapeits Artūrs Tereško 0

“Veģetatīvā nervu sistēma inervē visus iekšējos orgānus – gan sirdi, gan bronhus, gan kuņģa un zarnu traktu, regulē vielmaiņu. Abām tās daļām – simpātiskajai un parasimpātiskajai nervu sistēmai – jābūt līdzsvarā. Ja kāda gūst pārsvaru, parādās sirdsklauves, reiboņi, svīšana un citi veģetatīvās distonijas simptomi. Jāsaprot, ka slimība slēpjas galvā, jo tur atrodas veģetatīvās nervu sistēmas vadības centrs,” – tā kaiti īsumā raksturo fitoterapeits Artūrs Tereško.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Vislabāk veģetatīvās nervu sistēmas darbību sakārto adaptogēni – vielas, kas uzlabo centrālās nervu sistēmas darbību, tonizē organismu un paaugstina tā pielāgošanās spējas nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, stresam, krasām temperatūras svārstībām, fiziskai slodzei. Tādi augu valsts adaptogēni ir žeņšeņs, leizeja, eleiterokoks, Ķīnas citronliāna, radiola. Piemēram, žeņšeņa saknēs ir tonizējošas vielas, kas iedarbojas kā antidepresanti, bet citronliāna palīdz novērst fiziskas un garīgas pārslodzes. To izmanto arī kā spēku atjaunotāju pēc pārciestām slimībām un depresijas gadījumā. Aptiekās pieejami jau gatavi šo augu preparāti, piemēram, eleiterokoka ekstrakts.

Tie, kuriem dārzā aug citronliāna, no sarkanajām odziņām var pagatavot gardu un veselīgu želeju. Pašām ogām nav ārstnieciskas nozīmes, toties ir sēkliņām. Artūrs Tereško iesaka tās samalt un lietot pa tējkarotei dienā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ar šo kaiti tikt galā nav viegli, bet tas ir iespējams, ja izpilda visus ārsta norādījumus. No rīta lieto augu preparātus ar nedaudz tonizējošu iedarbību, piemēram, adaptogēnus, bet vakarā – peonijas, dižzirdzenes vai ķiverenes preparātu. Lieti noder arī nomierinošas zāļu vannas,” iesaka fitoterapeits. Viņš uzskata, ka uz problēmu jāraugās kompleksi, izvērtējot, kas ikdienā tiek darīts nepareizi, piemēram, vai darba slodze nav pārāk liela, vai netrūkst miega.

“Nevajag uzreiz ķerties pie antidepresantiem, neiroleptiķiem un citiem nomierinošiem medikamentiem, kas drīz vien izraisa pieradumu un no kā grūti atradināties. Jānovērš tas, kas traucē dzīvot, turklāt nevis ar tabletēm, bet dzīvesveida maiņu, fiziskām aktivitātēm un augu valsts līdzekļiem. Ar nosacījumu, ja aiz veģetatīvās distonijas maskas neslēpjas kāda fiziska saslimšana.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.