Cik maksā cilvēka atdzīvināšana 0
“Es nespēju saprast valsts morāli – kā maksātnespējas administratoram, kurš iedzīvojas uz citu nelaimi, var maksāt desmitiem tūkstošus mēnesī, bet ārstam, kurš nedēļā izglābj piecas sešas dzīvības, naudu gadiem nevar atrast,” spriež Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs.
Iespēja strādāt jaunās ātrās palīdzības mašīnās ir viens, bet pavisam kas cits atalgojums, ko mediķi saņem par savu nenormālo darba slodzi. Darba samaksa par stundas likmi ir palielinājusies tikai par dažiem centiem, un kadru aizplūšana joprojām turpinās. Vienlaikus turpinās arī situācija, kad “ātrie” dodas tādos izsaukumos, kuros pacientam pietiktu tikai ar ģimenes ārsta palīdzību.
Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālā centra reanimatologs anesteziologs Viktors Gorovenko kopā ar ārsta palīgu strādā diennakts režīmā specializētajā brigādē, kas ļoti sarežģītās situācijās dodas palīgā saviem kolēģiem. Dienā, kad runājam, viņš glābis infarkta slimnieku Siguldā. Kolēģi veduši pacientu uz Rīgu, bet, tā kā viņa stāvoklis bijis bīstams, tad lūgta palīgā specializētā brigāde. “Mēs braucām viņiem pretī, satikāmies Vangažos. Paldies Dievam, viss beidzās labi,” stāsta Viktors. Viņa dežūras, kas ilgst visu diennakti, ir saistītas ar ļoti sarežģītām medicīniskām situācijām. Nesen divdesmittrīsgadīga jauniete izkritusi pa daudzdzīvokļa nama devītā stāva logu. “Konstatējām klīnisko nāvi, reanimējām, diemžēl tas beidzās neveiksmīgi. Katrs izsaukums ir sava veida traģēdija vai nu dēļ saslimšanas, vai uzvedības,” skaidro dakteris, kuram bez pamata darbavietas NMPD ir vēl četri darba līgumi, lai varētu uzturēt ģimeni, kurā aug trīs bērni.
Viktors strādā arī Latvijas Infektoloģijas centra reanimācijas nodaļā, kā arī par ārstu privātās medicīnas klīnikā un lektoru divās medicīnas koledžās. Pa kuru laiku viņš guļ? “Nav jau tā, ka vienmēr naktis ir pilnas ar izsaukumiem. Tad var kādu stundu pagulēt. No rīta padzeru kafiju un dodos uz nākamo darba vietu,” atbild Viktors.
Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs saskaitījis, ka vienā nedēļā bijušas 28 reanimācijas, no tām 19 – veiksmīgas. Cik valsts maksā par cilvēka atgriešanu dzīvē? Viktoram, šeit strādājot nedaudz virs 200 stundām mēnesī (viena darba slodze ir 168 stundas), aptuveni 1300 – 1400 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ārstiem reanimatologiem esot lielākais atalgojums NMPD, jo viņi ir augsti kvalificēti speciālisti, turklāt liels deficīts visā valstī. Iespējams, ka ar to varētu samierināties, ja pēc šādām smagām dežūrām varētu pietiekami atpūsties, taču, strādājot virsstundas, tas nav iespējams. Viktors uzskata, ka specializētās brigādes ārstam par darba slodzi vajadzētu saņemt vismaz trīs tūkstošus eiro mēnesī, tad varētu atļauties normāli atpūsties, sagatavoties darbam, papildināt zināšanas, ceļot kvalifikāciju utt. Viktors paaugstina savu izglītības līmeni arī ārvalstu klīnikās un pārsvarā to dara par savu naudu. “Ir nepieciešams nepārtraukts treniņš, jo nāk jauna medicīniskā informācija, mainās profesionālā pieeja…” viņš stāsta.
Palielinājums nebūtisks
Politiķi mēdz atkārtot un atkārtot, ka 2018. gada valsts budžeta projektā mediķiem ir paredzēts būtisks darba samaksas palielinājums. Veselības ministrijā (VM) noskaidroju, ka NMPD ārstniecības personām tas vidēji pieaugšot par 27 procentiem, kuros iekļautas gan piemaksas par diennakts darbu, gan arī samaksa par normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu. Tas nozīmē, ka sertificēta ārsta palīga ienākumi palielināsies vidēji par 200 eiro, bet ārsta – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ja parēķina, ka vismaz piektā daļa ienākumu aizplūst nodokļos, tad, jāteic, ka nekāds būtisks palielinājums tas nav. Ja vēl ņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu darba samaksa šogad jau pieauga par 150 – 200 eiro pirms nodokļu nomaksas un turpinās palielināties nākamgad, tad jāšaubās, vai piešķirtais finansējums būs tik būtisks, ka stimulēs ātrās palīdzības ārstus un ārstu palīgus nedoties darbā uz slimnīcām un privātajām medicīnas iestādēm.
Nespēj atrast 76 000 eiro
Pirms gada rakstīju (“Caurums ātrajā palīdzībā”, “LA” 2016. g. 31. oktobris) par NMPD pieredzējušo mediķu aiziešanu izdienas pensijā un medicīnas kadru “caurumu”, kas palika aiz viņiem un kas, izrādās, joprojām nav aizpildīts. Rīgas reģionālajam centram, kur būtu nepieciešami 90 ārsta palīgi, valsts spēja apmaksāt vien 17 topošajiem šīs specialitātes mediķiem ceturtā gada studijas medicīnas koledžā. Tas ir gads, kad koledžā tiek apgūtas NMPD nepieciešamās speciālās zināšanas, lai iegūtu sertifikātu, kas dod tiesības strādāt šajā dienestā. No vienas puses, NMPD ir stratēģiski svarīga valstiska struktūra, kas regulāri piedalās NATO un citās ar valsts drošību saistītās mācībās un tai vienmēr jābūt kaujas gatavībā, bet, no otras puses, valstij neatrodas 76 000 eiro, ko NMPD prasa katru gadu VM, lai varētu samaksāt studiju maksu 90 tik ļoti nepieciešamajiem ārsta palīgiem, kas pēc NMPD sniegtās informācijas dienestam būtu vajadzīgi katru gadu. Viņi spiesti par šīm studijām maksāt 800 eiro no savas kabatas.
Ministrija ar komunikācijas nodaļas vadītāja Oskara Šneidera starpniecību sola, ka no 2018. gada sertifikāta iegūšanai ne mazāk kā simts personām varētu tikt piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, kas paredzēts ārstniecības personu tālākizglītībai. Šo iespēju gan vēl plānots izvērtēt.
NMPD trūkst arī ārstu. Ja katrs ārsts strādātu tikai vienu darba slodzi, par to saņemot adekvātu atalgojumu, tad būtu nepieciešami vēl 100 ārsti. Taču gandrīz visi strādā ar pārslodzi un arī tad vēl ir nepieciešami 45 ārsti, informēja Rīgas reģionālā centra vadītājs.
Vairāki ārsta palīgi man sacīja, ka nestrādātu vairākos darbos un nedomātu par NMPD atstāšanu, ja mēnesī pēc nodokļu nomaksas varētu nopelnīt pusotra tūkstoša eiro. Sazinoties ar NMPD reģionālo centru vadītājiem, noskaidroju, ka kadru trūkst visos reģionos, izņemot Daugavpils reģionālo centru, kur nav problēmu ar ārstu palīgu sagatavošanu Daugavpils un Rēzeknes medicīnas koledžās.
Gadās, ka pieminētā “cauruma” dēļ Rīgā no 64 ikdienas brigāžu automašīnām dīkstāvē atrodas astoņas, jo trūkst viena mediķa no diviem, kas pilnai brigādei nepieciešams. Savukārt citas brigādes strādā ar nenormālu pārslodzi. Piemēram, Rojā dienā vienai brigādei ir divi trīs izsaukumi (tiesa, arī tie var būt bezgala smagi), bet Rīgā tie ir 18 – 20.
“Tas ir tikpat kā kaujas laukā, lai nodrošinātu visus izsaukumus,” atzīst A. Roskofs.
Joprojām kā taksometrs
Visā valstī dienā ir ap 1200 neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu, Rīgā – apmēram puse no tiem. Turklāt, kā pastāstīja Rīgas reģionālā centra priekšnieka vietniece ārstnieciskajā darbā Raita Krišjāne, no 600 izsaukumiem, kuros dodas Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālisti, tikai trešdaļa ir patiešām neatliekami. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka Rīgas ģimenes ārstu protesta laikā izsaukumu skaits tikpat kā nepalielinājās. Apkalpot pacientus, kuriem būtu jāsaņem ģimenes ārsta palīdzība, ir NMPD ikdiena jau tāpat – bez ārstu streikiem. NMPD informāciju par šādiem pacientiem nodod Nacionālajam veselības dienestam (NVD), bet gadījumos, kad ātrā palīdzība jau piekto reizi dodas pie ģimenes ārsta neaprūpēta slimnieka un kuram nav nepieciešama hospitalizācija, raksta vēstuli konkrētajam ārstam. Atgriezeniskā saite ir tāda, ka ģimenes ārsti pieprasīja izņemt šādus izsaukumus no viņu darba kvalitātes rādītājiem un Veselības ministrija (VM) “izgāja uz kompromisu”, tam piekrītot. Bet vienlaikus gan ministrija, gan slimnīcas prasa samazināt sekundāro jeb dzīvību neapdraudošo izsaukumu skaitu, un nav jau tā, ka NMPD arī pats necenšas to darīt, lai tiktu vaļā no slimnīcu kolēģu un daža laba ministrijas cilvēka ātrajiem piedēvētās dzelteno taksometru iesaukas.
Muguras sāpes, kas var beigties letāli
NMPD mājas lapā internetā var izlasīt cenrādi – 40,14 eiro, ko var iekasēt, ja dispečers jau pa tālruni konstatē, ka situācija nav dzīvību apdraudoša un pacientam palīdzība būtu jāsaņem pie sava ģimenes ārsta vai pašam vēršoties tuvākajā medicīnas iestādē. Ja zvanītājam šādas iespējas nav, tad izsaukuma pieteikšanas brīdī dispečers viņu informē gan par to, ka šis būs maksas pakalpojums, gan arī par tā cenu.
Tomēr tas ir liels risks dispečeram atteikt izsaukumu, jo, piemēram, muguras sāpju gadījumā, kuras it kā varētu apturēt, iedzerot zāles vai ierīvējot ziedi, neesot izslēgta nopietna akūta saslimšana. A. Roshofs: “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs bija apkopojis informāciju par 160 muguras sāpju gadījumiem, kurus mēs “atvedam” uz klīniku. No šīm it kā nevainīgajām muguras sāpēm 32% bija smagi aortas bojājumi, dzīvībai bīstama aortas atslāņošanās. Pēdējā laikā ļoti izplatīta ir aortas aneirisma. Ja “dzeltenais taksometrs” slimnieku nebūtu aizvedis uz slimnīcu, būtu kriminālprocess, un tie, kas mums pārmet pārāk lielu izsaukumu skaitu, droši vien pabēgtu pagaldē. Mani ārsti un ārstu palīgi nav kiborgi, ienākot pie pacienta dzīvoklī. Par palīdzības nesniegšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. Ja cilvēkam vakarā vai naktī paliek slikti, tad kāda ir alternatīva bez 113 un slimnīcas uzņemšanas nodaļām? Ņemot vērā, ka cilvēkiem nav pieejama adekvāta medicīniskā palīdzība citur, mēs aizpildām šo robu.”
NMPD vadība ir gandarīta, ka viena alternatīva pamazām sāk veidoties un tā ir Siguldā, kur Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ir sācis valstī vēl nebijušu pilotprojektu “Ģimenes ārstu klīnikas izveide Siguldas poliklīnikā”, kuru plānots īstenot, sadarbojoties ar Siguldas slimnīcu. Tā būs brīvprātīgi apvienojušos ģimenes ārstu klīnika, kurā būs piekļuve ģimenes ārstam arī darba dienu vakaros un sestdienās.
Par neiekasētajiem 30 000 eiro
Kādas ir tās situācijas, kad NMPD cenšas mazliet piebremzēt izsaukumu skaitu, izrakstot slimniekam rēķinu? Daktere Krišjāne kā piemēru minēja paaugstinātu asinsspiedienu, kad slimnieks jau lieto ārsta izrakstītās zāles, vai rokas pirksta traumu, kas nav dzīvībai bīstama. Arī saindēšanās ar alkoholu, kad ātro palīdzību izsauc nelaimīgā dzērāja piederīgie un naudu ir iespējams iekasēt.
Reģionālo centru vadītāju un viņu vietnieku sanāksmē septembrī, kurā tika analizēti dati par iekasētajām naudas summām par aizvadītajiem astoņiem mēnešiem, konstatēts, ka vidēji tikai 30% gadījumu, kad ātrās palīdzības izsaucējs ir brīdināts par maksu, brigāde pacientam, kuram nav konstatēts dzīvībai un veselībai kritisks stāvoklis, ir atstājusi rēķinu. Neizrakstīto rēķinu un neiekasētās naudas kopsumma šajos astoņos mēnešos bijusi 30 000 eiro. Reģionālo centru vadība detalizētāk kopā ar brigādēm analizēšot gadījumus, kad rēķins nav atstāts.
NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis uzskata, ka šā jautājuma risināšanā aktīvāk ir jāiesaistās arī Veselības ministrijai, izstrādājot arī savas vadlīnijas. Īpaši, ņemot vērā situāciju, kad stāsies spēkā veselības aprūpes finansēšanas likums un ārstniecība tiks dalīta divos grozos – neatliekamās medicīniskās palīdzības un plānveida, kad cilvēka dzīvība nav apdraudēta. Cilvēkiem būs jāskaidro, lai viņi saprastu, ka otrais grozs neattiecas uz NMPD un tas būs maksas pakalpojums.
Atalgojums NMPD
Lielākā daļa darbinieku strādā 1,5 slodzi jeb 240 stundas mēnesī un algā pirms nodokļu nomaksas ar piemaksām saņem:
* sertificēts ārsta palīgs 917 eiro (augstākā kategorija – 1101 eiro),
* nesertificēts ārsta palīgs 803 eiro (851 eiro),
* ārsts 1463 eiro (1689 eiro),
* autovadītājs – 781 eiro (809 eiro)
Avots: NMPD
