Endometrioze – izaicinājums pat modernajai medicīnai 0
Daudzas sievietes pirms mēnešreizēm un bieži vien arī to laikā jūt asas, velkošas sāpes vēdera lejasdaļā. Reizēm tās izraisa fizioloģiskie procesi organismā, taču dažkārt stipras sāpes vēderā vai citur menstruālās asiņošanas laikā var liecināt par ko citu, piemēram, endometriozi – sarežģītu slimību, kas ne tikai rada fizisku diskomfortu, bet var kļūt par neauglības cēloni.
Aizceļo no dzemdes
“Endometriozi var uzskatīt par mīklainu un ļoti daudzšķautņainu slimību. Sievietes ar to visbiežāk sirgst reproduktīvajā vecumā,” stāsta Capital Clinic Riga ginekoloģe Ieva Briedīte. “Līdz ar gadiem, kad vairs nenotiek aktīvas cikliskas hormonālās svārstības, ovulācija un iestājas menopauze, šīs slimības izpausmes parasti samazinās un vairs nerada nepatīkamās sajūtas.”
Lai saprastu, kas ir endometrioze, nedaudz jāielūkojas anatomijā. Dzemde ir orgāns, kas sastāv no ārējā muskuļu slāņa un iekšējā gļotādas slānīša endometrija, kura funkcionālā daļa katrās mēnešreizēs noārdās. Veselai sievietei endometrijam jāatrodas dzemdes iekšpusē – cikla sākumā tas aug, tad gatavojas uzņemt apaugļoto olšūnu, bet, ja grūtniecība neiestājas, slānītis sabrūk.
Patoloģijas gadījumā šūnas, kam paredzēta vieta dzemdes iekšpusē, aizceļo ārpus tās, citviet organismā. Rodas slimība – endometrioze. Visbiežāk tās perēkļi atrodami vēdera dobumā – uz vēderplēves, olnīcām, olvadiem, dzemdes saitēm, starp dzemdi un urīnpūsli, starp dzemdi un taisno zarnu vai dzemdes ārējā muskuļu slānī. Pēc atvērtām dzemdes operācijām, piemēram, pēc ķeizargrieziena, šādi perēkļi dažkārt var veidoties arī ķirurģisko šuvju vietās. Dažreiz tie var atrasties attālināti no pamatslimības lokalizācijas vietas – vēdera dobuma. Tos var konstatēt, piemēram, plaušās, smadzenēs vai citos orgānos.
Asiņo katrs perēklis
Tāpat kā mēnešreižu laikā normālā situācijā asiņo endometrijs dzemdes dobumā, līdzīga cikliska asiņošana ir arī endometriozes perēkļos citur organismā. To pavada cikliskas sāpes. Piemēram, ja viens vai vairāki perēkļi radušies ķeizargrieziena vietā un atrodas zemādā, katrā menstruāciju reizē būs arī asiņošana un sāpes šajā rajonā. Savukārt, ja endometrioze aizceļojusi uz plaušām, ikreiz, kad sievietei būs menstruācija, viņa atklepos asinis.
Vietās, kur izveidojušies endometriozes perēklīši un regulāri notiek ikmēneša asiņošanai līdzīgā reakcija, ar laiku veidojas saaugumi, kas var izraisīt sāpes, kā arī neauglību. Endometriozes perēklis olnīcās laika gaitā var provocēt cistu rašanos. Ja ķirurģiski nelikvidē, tās var augt arvien lielākas un sāpes var mocīt arī laikā starp mēnešreizēm. Cistas jeb endometriomas iespējams pamanīt, veicot izmeklējumus ar ultraskaņu.
Vēl viens endometriozes paveids ir adenomioze: endometrijs atrodas arī dzemdes muskuļu slānī, pašā dzemdes sieniņā, nevis tikai dzemdes dobumā, kur tam jābūt. Šādos gadījumos mēnešreižu laikā gaidāma stiprāka un ilgāka asiņošana, turklāt menstruācijas var būt sāpīgākas.
Kas atved pe ārsta
Visbiežāk ar endometriozi sirgstošas sievietes pie ārsta nonāk sāpju dēļ – tās ir ilgākas un mokošākas nekā parasti menstruāciju laikā. Otrs iemesls, kas atved pie daktera, – neauglība: perēklīši rada saaugumus vēdera dobumā, kas var bloķēt olvadu caurlaidību, apaugļošanās nevar notikt. Endometrioze var arī mainīt audu imunoloģiskās īpašības – smalkos reproduktīvās bioķīmijas procesus. Tas var traucēt grūtniecības iestāšanos, pat ja perēkļi nav lieli un saaugumi nav tik izteikti, lai kavētu apaugļošanos.
Vēl viens iemesls, kas liek vērsties pie ārsta, – sieviete, piemēram, pamana endometriozes perēkļus operācijas brūcē vai redz asiņu piejaukumu urīnam (ja endometrioze ieaug urīnpūslī) vai izkārnījumiem (ja tā ieaug zarnas sieniņā).
Lielākoties jāārstē ķirurģiski
Ja endometriozes perēkļi ir lieli un izraisa nepatīkamas sajūtas, radikālākais paņēmiens ir to ķirurģiska likvidēšana. Tas nepieciešams, ja ir spēcīgas sāpes, kā arī pastāv risks, ka tā var plīst, vai ja perēklītis atrodas zem ādas un var būt gan sataustāms, gan redzams, gan sāpīgs.
Daudz sarežģītākas operācijas jāveic, ja endometrioze ieviesusies mazā iegurņa orgānos – urīnpūsli vai zarnu traktā.
Parasti operāciju mērķis ir pēc iespējas plašāk likvidēt visus atrodamos perēkļus, lai mazinātu slimības tālāku attīstību un simptomu atkārtošanās jeb recidīvu risku, tomēr praksē tas dažkārt mēdz būt ļoti komplicēti.
Vai līdzēs hormonālās zāles?
Dažos gadījumos var lietot hormonālos medikamentus, bet tie nevar pilnībā likvidēt endometriozi. Ar zālēm slimību var apturēt uz laiku. Preparātus var izmantot, lai sagatavotu pacienti pirms operācijas, novēršot recidīvu risku pēc operācijas, vai lai mazinātu nepatīkamās sajūtas, ja konkrētajā brīdī operācija nav nepieciešama vai iespējama. Kā medikamenti iedarbojas? Endometrijam atrodoties dzemdē, tas ir hormonāli aktīvs, proti, reaģē uz sievietes cikliskajiem hormoniem. Arī ārpus dzemdes esošie perēkļi ir hormonāli aktīvi. Tātad, ja vēlas šo slimību ierobežot, jāsamazina sievietes dabisko hormonu aktivitāte. To panāk ar zālēm, kuras vienlaikus iespaido perēkļu aktivitāti. Parasti gan tas nav ilgtermiņa risinājums, jo hormonālajiem preparātiem bieži vien piemīt nevēlamas blaknes – piebremzējot hormonus, sievietes organismā rodas menopauzei līdzīgi apstākļi. Jaunākās paaudzes hormonālie medikamenti rada mazāk blakņu, tos var izmantot ilgāk. Arī parastie hormonālās kontracepcijas preparāti to lietošanas periodā var paglābt no sūdzībām par sāpēm menstruāciju laikā, tomēr tie neietekmē slimības gaitu.
Nepamanīta mūža garumā
Endometriozei mēdz būt atšķirīgi vaibsti, katrai pacientei traucējumu vai problēmu spektrs, ko izraisījusi slimība, var atšķirties. Endometrioze var noritēt asimptomātiski – tā neizraisa īpašas sajūtas vai netraucē. Sieviete mierīgi dzīvo, pat nenojaušot par slimība. Tā neapgrūtina pat visa mūža garumā – nav ne sāpīgu mēnešreižu, ne grūtību ar grūtniecības iestāšanos. Dažkārt slimību konstatē nejauši – kādas citas vēdera dobuma operācijas laikā ginekologs vai ķirurgs pamana raksturīgā izskata perēklīšus uz vēderplēves vai vēdera dobuma orgāniem, un šādi gadījumi nav retums.
Cēloņus vēl pēta
Ārste Ieva Briedīte atzīst – medicīnā vēl nav gūta pilnīgi skaidra atbilde uz jautājumu, kas izraisa endometriozi “Ir vairākas teorijas, katrai no tām ir daudz zinātnisku pamatojumu un pierādījumu. Jādomā, ikvienā no tām ir pa druskai taisnības,” spriež ginekoloģe.
“Ar lielu varbūtību pirmcēlonis meklējams ģenētikā,” uzskata ārste. “Ir jābūt predispozīcijai, jo līdzīgos apstākļos vienai sievietei veidojas endometrioze, bet citai – ne. Augstāks risks saslimt ir tad, ja šī slimība bijusi kādai radiniecei – mammai, vecmāmiņai, māsai vai māsīcai.”
Ir meklēti arī endometriozi veicinoši faktori. Par tādu uzskata, piemēram, tā dēvētās retrogradās menstruācijas jeb mēnešreižu asiņu nonākšanu pa olvadiem vēdera dobumā. Tā var notikt, mēnešreižu laikā sportojot vai aktīvi mīlējoties. Tomēr šis pieņēmums nav guvis simtprocentīgu apstiprinājumu: līdzīgos apstākļos kādai sievietei asiņu šūnas pieķersies vēderplēvei un, iespējams, veicinās endometriozi, turpretī citai nekādu kaitējumu nenodarīs. Tātad asiņu nonākšana vēdera dobumā nenozīmē, ka noteikti sāksies slimība. Cita pētnieku grupa pieļauj, ka endometriozes perēkļi slimības skartajās zonās veidojas paši no sevis de novo (no sākuma – lat.) vai kļūdainas mutācijas dēļ.
Vai tad, ja sieviete domā par savu veselību un regulāri apmeklē ginekologu, ārsts spēs laikus diagnosticēt endometriozi, vai tomēr to iespējams arī nepamanīt? “Patiešām, palaist garām ir ļoti viegli, ja sievietei nav nekādu sūdzību un ir tikai sīki endometriozes perēkļi uz vēderplēves, kurus iespējams pamanīt, vienīgi veicot kādu operāciju vēdera dobumā,” atzīst Ieva Briedīte. “Parastās apskates laikā to nav iespējams diagnosticēt. Nav neviena veida, kā to redzēt vai just. Regulārajā apskatē ar ginekoloģisko izmeklēšanu un sonogrāfiju var atklāt tikai tādas endometriozes formas, kam ir vizuālas pazīmes. Piemēram, ārsts apskates brīdī var pamanīt perēklīšus uz ārējiem dzimumorgāniem, maksts sienām vai dzemdes kakla. Ultrasonogrāfiski iespējams diagnosticēt olnīcu cistas, izteikt aizdomas par adenomiozi, pamanāmu perēkļu gadījumā dažreiz var sonogrāfiski vizualizēt vai apskates laikā sataustīt lielus infiltratīvās endometriozes perēkļus aiz dzemdes.”
Izmeklēšana ar magnētisko rezonansi ļauj precīzāk aplūkot mīksto audu struktūru. Ja ir sūdzības par sāpēm vai neauglību, var mērķtiecīgi domāt par šīs diagnozes iespējamību. Bet, ja nav sūdzību vai ārēji redzamu pazīmju, diagnosticēt šo slimību ir ļoti grūti. Pat ja sievieti moka sāpes vai bažas sagādā grūtības tikt pie bērniņa, ne vienmēr var uzreiz nonākt līdz pareizajai diagnozei. Dažkārt iespējami mazi perēklīši, kas rada lielas problēmas neauglības ziņā, bet plaša vēderplēves endometrioze ilgstoši nesagādāt nekādas problēmas un tikt atklāta nejauši.
Noteikt diagnozi iespējams, aplūkojot vēdera dobuma orgānus mazinvazīvas laparaskopiskas operācijas gaitā. Tad var gūt apstiprinājumu vai noliegumu endometriozei un to vēl apstiprināt audu analīzē. Ja nepieciešams, uzreiz var ķerties pie ārstēšanas – likvidēt perēkļus, atdalīt saaugumus, izlobīt cistas.
Operācijas nepieciešamība un turpmākā taktika jāizvērtē katrā situācijā individuāli, jo slimība un tās izpausmes ļoti atšķiras.
Endometrioze nav ļaundabīga!
Tai gan ir dažas īpatnējas pazīmes, kas parasti nav raksturīgas citām labdabīgām slimībām, piemēram, šūnu migrēšana un pieķeršanās citos orgānos. Pati par sevi endometrioze nav ļaundabīga slimība, tā neietekmē mūža garumu, taču spēj būtiski iespaidot dzīves kvalitāti.
Endometrioze un grūtniecība
Sievietes, kurām konstatēta endometrioze, parasti vēlas zināt, vai viņām veiksmīgi iestāsies grūtniecība. Tas var būt ļoti dažādi. Dažām šī slimība nebūs šķērslis, lai sagaidītu un laistu pasaulē vienu vai vairākus bērnus. Daļai sieviešu varētu būt vajadzīga operācija, vēl citām – gan operācija, gan hormonālā terapija, lai pēc iespējas novērstu slimības recidīvus un perēkļus, lai paaugstinātu apaugļošanās iespēju. Citām grūtniecība diemžēl neiestāsies, neraugoties uz apjomīgu ārstēšanu, visu perēkļu izgriešanu un adekvātu hormonālo terapiju.
Endometriozi konstatē 10–25% sieviešu ar ginekoloģiskajām sūdzībām. Pēc ārstu aplēsēm, šī saslimšana sastopama 3–10% reproduktīvā vecuma sieviešu un 25–35% sieviešu ar neauglību.
Visbiežāk slimību konstatē 21–25 gadu vecumā.
36,6 °C konsultante IEVA BRIEDĪTE, ginekoloģe Capital Clinic Riga
