Guli 8 stundas, bet joprojām jūties noguris? Iespējams, tu pieļauj tieši šo kļūdu, kas izjauc organisma dabisko ritmu 0
Piekritīsiet, ka mēs mēdzam uzskatīt, ka galvenais laba miega noslēpums ir tas, cik stundas mēs guļam? Ja nedēļas vidū sanāk gulēt mazāk, tad brīvdienās tiek mēģināts atgūt nokavēto miegu. Taču jaunākie pētījumi rāda, ka organisms daudz vairāk pievērš uzmanību pavisam citam faktoram, vēsta ārzemju mediji.
Zinātnieki secinājuši, ka svarīgākais nav tikai tas, cik ilgi cilvēks guļ, bet arī tas, cik regulāri viņš dodas gulēt un mostas vienā un tajā pašā laikā.
Pētījumu vadīja miega speciālists Aleksandrs Kalkanis no Lēvenes Katoļu universitātes Beļģijā. Viņa komanda analizēja vairāk nekā 3000 ierakstu un atlasīja 59 nozīmīgākos pētījumus, kuros tika izmantoti precīzi miega un pamošanās laika mērījumi.
Rezultāti bija ļoti līdzīgi gandrīz visos pētījumos. Cilvēki, kuri katru dienu gulēt devās un modās aptuveni vienā laikā, jutās labāk gan fiziski, gan emocionāli.
Speciālisti uzsver, ka regulārs miega režīms pozitīvi ietekmē ne tikai enerģijas līmeni, bet arī garastāvokli, sirds veselību un vielmaiņu. Pētnieki īpaši izceļ tieši pamošanās laika nozīmi. Izrādās, organismam ļoti svarīgi ir mosties līdzīgā laikā katru dienu, arī brīvdienās. Ja cilvēks darba dienās mostas, piemēram, pulksten 6.30, bet brīvdienās tikai ap 11.00, organismam nākas pilnībā pārregulēties. Zinātnieki šo parādību sauc par sociālo džetlagu.
Tas nozīmē, ka ķermenis dzīvo vienā ritmā darba dienās un pavisam citā ritmā brīvdienās. Rezultātā cilvēks var justies noguris, pat ja gulējis pietiekami ilgi.
Pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 80 tūkstoši cilvēku, tika konstatēts, ka cilvēkiem ar regulāru miega režīmu depresijas risks bija par 38 procentiem mazāks nekā tiem, kuru miega grafiks bija haotisks.
Pētījumi arī parādīja, ka neregulārs miega režīms saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu, lielāku trauksmi, sliktāku cukura līmeņa kontroli asinīs un augstāku sirds un asinsvadu slimību risku.
Speciālisti uzskata, ka problēma nav tikai pašā miega režīmā. C
ilvēki ar neregulāru miegu biežāk vēlu ēd, lieto alkoholu, izlaiž fiziskās aktivitātes un pavada mazāk laika dienasgaismā.
Tomēr pētnieki uzsver, ka saikne starp veselību un miega regularitāti saglabājās arī tad, kad cilvēki gulēja līdzīgu stundu skaitu.
Mūsdienās miega pētnieki arvien biežāk izmanto īpašas ierīces un miega monitorus, kas precīzi fiksē aizmigšanas un pamošanās laikus. Pamatojoties uz šiem datiem, tiek aprēķināts miega regularitātes indekss.
Vēl viens liels pētījums Lielbritānijā, kurā piedalījās 60 tūkstoši cilvēku, atklāja, ka cilvēkiem ar visregulārāko miega režīmu bija par 30 procentiem mazāks priekšlaicīgas nāves risks nekā tiem, kuri gulēja ļoti neregulāri.
Speciālisti norāda, ka daudzi cilvēki kļūdaini domā, ka brīvdienās iespējams pilnībā kompensēt miega trūkumu. Taču pārāk ilga gulēšana līdz pusdienlaikam izjauc organisma ritmu vēl vairāk.
Pētnieki iesaka brīvdienās censties mosties ne vēlāk kā stundu pēc ierastā darba dienu laika.
Ja pamošanās laiks atšķiras par divām vai vairāk stundām, organisms to jau uztver kā būtisku ritma maiņu.
Svarīga ir arī rīta gaisma. Eksperti iesaka pirmās stundas laikā pēc pamošanās iziet dienasgaismā, jo tas palīdz nostiprināt organisma dabisko ritmu.
