Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto – Shutterstock

Izskriet trauksmi jeb sports kā dakteris cīņā ar nopietniem neirotiskiem traucējumiem 0

Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem un citiem traucējumiem, atklāj Reinalds Rimša, klīniskais psihologs veselības centrā “Vivendi”.

Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Lasīt citas ziņas

Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās, protams, vadoties pēc katra individuālas uztveres un interpretācijas par notiekošo.

Ja cilvēkam šī trauksmes un baiļu sajūta izpaužas pārāk intensīvi – bez racionāla iemesla parādās slikts noskaņojums, slikta pašsajūta, fiziski simptomi, domas par neirotisko traucējumu, kā arī pats neirotiskais traucējums, kas apgrūtina un izmaina ikdienas darbu un paradumus, tas var liecināt par kādu no neirotiskām un ar stresu saistītām grūtībām. Cēloņi neirotiskiem traucējumiem ir ļoti dažādi, un tie papildina viens otru.

CITI ŠOBRĪD LASA
Neirotisku traucējumu gadījumā bieži vien cilvēks cenšas noskaidrot precīzu diagnozi, ar vienu risinājumu izslēdzot pārējos iespējamos cēloņus.

Tas ļauj saprast esošā traucējuma (grūtības) izpausmi un dod skaidru risinājumu, kas, šķietami, atvieglo skatījumu uz problēmu, bet patiesībā apgrūtina un palēnina neirotisko rekciju izpausmju un rezultātu mazināšanu.

Sarunās ar speciālistu pacients bieži vien nestāsta par simptomiem vai kādām citām pazīmēm, jo uzskata, ka informācija nav pietiekami svarīga, lai palīdzētu ārstniecības procesā vai arī cēloņi un simptomi tiek novēroti, bet cilvēks tiem nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Svarīgi saprast, ka neirotiskiem traucējumiem cēloņi var būt ļoti induviduāli.

Foto – Shutterstock

Viens no rīcību ietekmējošiem faktoriem, kas var būt arī neapzināts, ir trauksme. Trauksme tiek uzskatīta par visizplatītāko psihisko traucējumu, kas novērojams jebkurā vecuma grupā. Trauksme ietekmē veselību un psiholoģisko stāvokli, cilvēks mijiedarbojas ar emocijām. Emocijas var būt pārlieku piesātinātas, vienā brīdī jau kļūstot patoloģiskas un traucējošas. Emocijas mūs var ietekmēt pozitīvi – motivēt realizēt mērķi, bet, ja tās ir pārāk piesātinātas, var tikt radīta negatīva ietekme uz veselību.

Trauksmei raksturīgās psiholoģiskās grūtības ir pārmērīgas bažas par dzīves notikumiem un darbībām.

Visbiežāk sastopamie fizioloģiskie simptomi saistībā ar trauksmi ir: sirds ritma traucējumi (tahikardija), miega traucējumi, pastiprināta svīšana, reiboņi, kuņģa-zarnu trakta traucējumi un slikta dūša. Trauksme ir vairāku faktoru – kognitīva, emocionāla un fizioloģiska – uzvedības atbildes reakcija, kad indivīds apkārtējos apstākļus uztver kā neprognozējamus un nekontrolējamus, kas varētu radīt apdraudējumu veselībai vai interesēm.

Trauksme ir cieši saistīta ar fizisko aktivitāti. Fiziskajām aktivitātēm ir būtiska loma veselības uzlabošanā, labvēlīgi ietekmējot gan ķermeni, gan prātu, tomēr pētījumi apliecina, ka cilvēki pietiekošā daudzumumā nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Fiziskās aktivitātes ir ķermeņa kustību formas, kuru veikšanai tiek izmantoti skeleta muskuļi, rezultātā radot enerģijas patēriņu.

Foto: EPA/LETA

Būtiski, ka fiziskās aktivitātes, kā daudziem šķiet, nav tikai intensīva fiziskā slodze ar noteiktu piepūli, bet tās var būt arī aktivitātes dārzā, pastaiga, dejas, kāpšana pa kāpnēm u.c. darbības. Fiziskās aktivitātes var būt dažāda spektra, kas saistītas ar dažāda veida intensitātes līmeni, tās var būt kā aizsargfaktors trauksmei.

Pētījumos nenoliedzami apstiprināts, ka cilvēkiem ar augstāku fiziskās aktivitātes līmeni ir zemāki trauksmes radītāji. Turpretī mazkustīgs jeb neaktīvs dzīvesveids var izraisīt fizioloģiskas izmaiņas ķermenī, jo samazinās maksimālā aerobā jauda, muskuļu spēks, motorās atbildes reakcija un kopējā funkcionālā spēja.

Samazinoties fiziskās aktivitātes līmenim, krietni pieaug psihiskās veselības traucējumu īpatsvars, it īpaši pusaudžu vidū.

Kā viens no psihiskās veselības traucējumu ietekmējošiem faktoriem tiek minēts nepietiekams daudzums fizisko aktivitāšu. Pārsvarā fizisko aktivitāšu veicināšanai tiek akcentēta pozitīvā ietekme uz fizisko veselību, piemēram, kardiovaskulāro sirds un asinsvadu un hronisko slimību riska samazināšanu, piemēram, cukura diabētu, ļaundabīgajiem audzējiem, paaugstinātas ķermeņa masas un paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas), kaulu un locītavu slimībām.

Tomēr arvien vairāk tiek apsvēra ideja par to, ka fiziskās aktivitātes varētu būt kā viens no terapijas veidiem psihisko slimību ārstēšanā, kas palīdzētu gan uzlabot ar psihiskām saslimšanām sirgstošu cilvēku dzīves kvalitāti, gan arī darbotos kā preventīvais faktors psihisku traucējumu rašanās novēršanai.

Fiziskā aktivitāte var tikt izmantota kā efektīva stratēģija trauksmes un depresijas ārstēšanai, un mazināšanai. Tika veikts pētījums par fiziskās aktivitātes ietekmi psihisko traucējumu gadījumā, kas ilga četrus mēnešus. Pētījuma gaitā tika novērotas un salīdzinātas psihisko traucējumu ārstēšanas metodes ar fizisko aktivitāti un ar antidepresanta (sertralīnu) palīdzību.

SAISTĪTIE RAKSTI

Fizisko aktivitāšu treniņi notika trīs reizes nedēļā. Pētījuma rezultāti apliecināja, ka abas šīs metodes ir vienlīdz efektīvas, jo gan antidepresanta, gan arī fiziskās aktivitātes ietekmes rezultāts bija vienlīdzīgs. Svarīgi atcerēties, ka nepieciešamības gadījumā ir jākonsultējas ar atbilstošo speciālistu, lai, balstoties uz savu veselības stāvokli, spējām un sasniedzamajiem mērķiem, varētu izveidot individuāli pielāgotas fiziskās aktivitātes, pretējā gadījumā ieguvums no fiziskajām aktivitātēm var būt neliels vai tieši pretēji – nodarīt kaitējumu veselībai.

Cerība nav stratēģija, tāpēc jau ikdienā centīsimies būt pēc iespējas fiziski aktīvāki, sniedzot ieguvumu savai veselībai un labsajūtai, lai izvairītos no iespējamajām veselības problēmām nākotnē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Mēness aptieka: 26% Latvijas iedzīvotāju ārstniecības augu tējas iegādājas aptiekā – sabiedrībā to pazīšanas prasmes un vākšanas tradīcijas mazinās
Meņģelsone: Katra ģimene saprot, ko nozīmē, ka Latvijā vīrieši dzīvo vidēji 20 gadu mazāk nekā citviet 1
Zāles meklē, kur vien var. Poliklīnikas vadītāja atklāj, kādu medikamentu šobrīd trūkst visvairāk
Jelgavas poliklīnikas vadītāja: Medikamentu trūkuma problēma Latvijā ir sasniegusi savu pīķi, īpaši trūkst antibiotiku 25
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Paplašinot pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem un bērniem, VCA atver jaunu poliklīniku „Dole”
Daudz alkohola vai kofeīna, urīnceļu infekcijas, nierakmeņi un citi iespējamie iemesli fizioloģiskās funkcijas traucējumiem 1
Aktuāli padomi ādas aizsargfunkciju stiprināšanai ziemā
Ukraiņu farmaceits Latvijā 1
Ko ēst vai ko neēst, lai dzīvotu ilgāk 10
Mēness aptieka: Farmaceiti un farmaceitu asistenti no Ukrainas sniedz ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju farmaceitiskajā aprūpē 9
salviju izmanto veselībai 3
Dažādi augšējo elpceļu vīrusi – ko darīt veselības uzlabošanai 8
Ko svarīgi zināt par respiratori sincitiālo vīrusu 12
Astoņi ieteikumi pareizai zāļu lietošanai 6
Gudrās ēšanas ABC jeb pirmssvētku padomi vielmaiņas uzlabošanai 3
Kas ir svētku sirds sindroms, kā no tā izvairīties 5
TOP 5 notikumi veselības aprūpē 2022. gadā 3
„Mēness aptieka”: vīnu un dzirkstošo vīnu pirms Jaunā gada pērk par 50% vairāk nekā bezalkoholiskos dzērienus 3
„Mēness aptiekas” tikšanās reizē ar Latvijas Pensionāru federāciju valda siltas labestības gaisotne 5
„Mēness aptiekas” sveicieni Latvijas Paralimpiskās komitejas sportistus spēcinās sasniegumiem jaunajā gadā
Ziedot līdzekļus kādas personas ārstēšanai nākamgad paredz 10% iedzīvotāju 1
Lai elpotu – vajadzīga dzelzs 6
Kāpēc laba dāvana svētkos ir vitamīni un grāmata 9
Cukura diabēts – gluži kā vēl viens pamatdarbs. Kā ar visu tikt galā? 1
„Mēness aptieka”: sievietes sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus izvēlas aptiekās un specializētos veikalos, bet vīriešiem iecienītāki lielveikali 4
Ķengaragā notiks bezmaksas mērījumi sirds veselības profilaksei 5
“Veselības centru apvienība” izstādē “Medbaltica 2022” piedāvā inovatīvas diagnostikas un ārstēšanas iespējas 3
Elastīgas no silikona izgatavotas menstruālās piltuves. Kāpēc tās kļuvušas tik pieprasītas? 12
A un B plāns uzturvielu un vitamīnu nodrošināšanai
7 ieteikumi līdzsvara treniņam un kritienu profilaksei ziemā 2
Četras veselīgas apņemšanās adventes laikam 15
Mēness aptieka: Katram piektajam pēc glikozes līmeņa kontroles iesaka apmeklēt ārstu 1
Aicina noteikt glikozes līmeni asinīs un uzzināt, kā mazināt diabēta risku 1
Gaļa, augļi, dārzeņi ir visbiežāk sastopami Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns? 8
Elektroniskās cigaretes – revolucionārs izgudrojums vai drauds veselībai? 14
Tabakas dūmi saēd elpceļus, izraisot iekaisumu bronhos un plaušu audos 9
Kārlis Rācenis ar kolēģiem rada alternatīvu antibiotikām 24
Ziemeļkoreja noslēgusi galvaspilsētu uz vairākām dienām “elpceļu slimību” dēļ 2
“Saskaņa” faktiski ir pazaudējusi varu ne tikai Daugavpilī, bet arī Rēzeknē
Zāles meklē, kur vien var. Poliklīnikas vadītāja atklāj, kādu medikamentu šobrīd trūkst visvairāk
Janvārī Ukrainā iznīcināts rekordliels okupantu skaits
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Kijiva: Putins var mēģināt veikt plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai, kā tas notika pirms gada – 24.februārī
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
“Mēs esam gatavi izmeklēt, rakt dziļi.” Par jaunizveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju virzīs Krištopanu
Simona Striževska: Kāpēc ECB turpina agresīvi celt bāzes procentu likmes?
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
“Mēs esam gatavi izmeklēt, rakt dziļi.” Par jaunizveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju virzīs Krištopanu
10:06
VIDEO. “Neko neesmu dzēris!” Par interneta “hītu” kļūst video, kurā Bens Aflekss ballītē taisnojas sievai
09:59
Indra, Indris, Brigita un Indars – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
09:55