Kā pamodināt nogurušas smadzenes 1
Gandrīz ikvienam, kurš saspringti mācās vai strādā, reizēm ir bijis grūti koncentrēties un atcerēties būtisku informāciju.
“Euroaptiekas” vadītāja, farmaceite Evita Bērziņa stāsta, ka pēc palīdzības aptiekā cilvēki visbiežāk vēršas lielas garīgas slodzes periodos, kā arī skolēni un studenti eksāmenu laikā, jo stresa brīžos no organisma pastiprināti izdalās minerālvielas, kas nodrošina normālu nervu sistēmas darbību. Pastāvīgi aktuāla šī problēma ir veciem cilvēkiem, jo, pasliktinoties asinsritei, nervu šūnas tiek nepietiekami apgādātas ar asinīm un barības vielām. Palēninoties bioķīmiskajām norisēm smadzenēs, kļūst arvien grūtāk uztvert informāciju un koncentrēties.
Sakārtot diennakts ritmu
Farmaceite novērojusi, ka par koncentrēšanās spēju trūkumu visbiežāk sūdzas nakts darba darītāji, jo tiek izjaukts normālais bioloģiskais diennakts ritms. Problēmas mēdz rasties, arī neuzturoties svaigā gaisā, jo smadzenēm trūkst skābekļa.
“Dienas laikā pastāvīgi saņemam jaunu informāciju. Kad guļam, smadzenes to apstrādā, tāpēc svarīgi atvēlēt miegam pietiekami daudz laika,” iesaka Evita Bērziņa. “Lai uzlabotu atmiņu, vispirms nepieciešams sakārtot diennakts ritmu, atpūsties un izgulēties. No rīta šim nolūkam var lietot tonizējošu līdzekli, kas palīdz justies mundrāk, bet vakarā – nomierinošu, kas veicina iemigšanu, piemēram, melatonīnu.”
Mūža nogalē nelielu atmiņas vājināšanos var uzskatīt par normālu, taču, ja tā pasliktinās krasi, jācenšas noskaidrot, kāpēc tā notiek. Ja nepieciešams paplašināt perifēros asinsvadus un uzlabot asinsriti, labs palīgs būs ginka koka lapu ekstrakts. Tas apgādās smadzenes ar skābekli un barības vielām, tāpēc tiks aktivizēta domāšana un būs iespējams uztvert vairāk informācijas. Nervu sistēmas un smadzeņu normālai darbībai ļoti svarīgs ir magnijs, kas ierobežo stresa hormonu izdalīšanos. To var lietot gan kopā ar ginka preparātiem, gan B6 vitamīnu, kas veicina tā uzsūkšanos.
Kā uzsver Evita Bērziņa, smadzenēm, kuras ne brīdi neatpūšas, pats galvenais ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, lai netrūktu vitamīnu un minerālvielu. Visbiežāk vitamīnu deficīts rodas pavasarī, jo gada tumšajā periodā to rezerves tiek patērētas imunitātes stiprināšanai. Ja pietiekamu vitamīnu daudzumu organismā neizdodas nodrošināt ar ēdienu, jālieto multivitamīni. Smadzenēm īpaši svarīgs ir D un E vitamīns, taču, uzņemot tos papildus, stingri jāievēro nepieciešamā deva. Pētījumi liecina, ka smadzeņu darbību pozitīvi ietekmē arī zivju eļļa un omega nepiesātinātās taukskābes.
Atmiņu var pasliktināt ilgstoša dažādu medikamentu – antidepresantu, trankvilizatoru un miega zāļu – lietošana. Tad noteikti nepieciešama ārsta palīdzība.
Ar dažām tabletēm nepietiks
Jauniešiem, kuri sūdzas par koncentrēšanās grūtībām, Evita Bērziņa parasti iesaka tonizējošus līdzekļus, kas satur zaļo tēju, žeņšeņu, guaranu, koenzīmu Q10. Tikai jāņem vērā, ka žeņšeņam reizēm var būt nomierinoša ietekme.
Tonizējoši līdzekļi palīdz ļoti ātri, taču, tā kā tie darbojas kā “pātadziņa”, tos nevajadzētu lietot pastāvīgi. Papildus var izmantot nomierinošus kompleksus, kuru sastāvā ietilpst apiņi, pasiflora vai citi augi. Novēršot nogurumu un stresu, uzlabosies arī koncentrēšanās spējas. Evita Bērziņa turklāt atgādina, ka, vēloties iegūt maksimālu efektu, nedrīkst pārsniegt tonizējošā līdzekļa devu. Farmaceite uzsver: ja cilvēks regulāri ir noguris, depresīvs un sūdzas par sliktām koncentrēšanās spējām, problēma netiks atrisināta, iedzerot dažas tabletes.
Ginks, kas tonizē perifēros asinsvadus, jālieto ilgstoši – vismaz divus trīs mēnešus. Vienlaikus tas palīdzēs novērst arī reiboņus un džinkstēšanu ausīs. Parasti to iesaka uzņemt kursa veidā trīs četrus mēnešus un tad ieturēt pārtraukumu, taču smadzeņu deģeneratīvu problēmu gadījumā to var darīt arī pastāvīgi. Pētījumos pierādīts, ka ginks spēj pat apturēt Alcheimera slimības attīstību. Tā kā tam piemīt arī asinis šķidrinošas īpašības, paralēli lietojot tā saukto sirds aspirīnu vai līdzīgas iedarbības medikamentus, būtu jākonsultējas ar ārstu, lai nepieļautu asiņošanas risku.
