Foto: Una Kupruka/LETA

Kad pasaulīgā rosība nolikta uz bremzēm! Artūra Tereško un citu vērtīgi ieteikumi 0

Negaidīti pienācis laiks, kurā ikviens ir spiests apstāties skrējienā. Bažīgi lūkoties apkārt, satraukti aizdomāties par to, kādi scenāriji iespējami.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis 100
RAKSTA REDAKTORS
“Darbinieki aizraujas ar iebiedēšanu. Jūtu pazemošanu un pārākuma sajūtu.” Krīzes centrā esošās Līnas dienasgrāmata ar pozitīvu pavērsienu 1
Lasīt citas ziņas

Tomēr savā ikdienā ļoti svarīgi atrast to, kas dod spēcinošu poti veselībai un labizjūtai, ļauj atgriezties līdzsvarā. Atrast vērtīgo nevis lielveikalā vai aptiekā, bet dabā, kas jau elpo pavasarīgā priekā.

Tuvāk miera avotam sevī

“Pavasarim ir daudz straujāks ritms, tāpēc parasti cenšos visu darīt tieši pretēji – mierīgi un ieklausoties ķermenī,” teic augu zinātāja Evita Lūkina no Amatas novada zemnieku saimniecības Ozoliņi, ko vairāk atpazīst pēc zīmola Lauku tēja. Tas noder arī šajā laikā, kad pasaulīgā rosība nolikta uz bremzēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Evita uzsver, ka patlaban viņas pastaigas kļūst garākas un vērtīgākas. Vērtīgākas tāpēc, ka pa ceļam var salasīt pumpurus, pirmos dzinumus un lapiņas.

“Pumpuros ir milzu jauda, tos uzņemu tik pa pārītim dienā – no diviem vai trim dažādiem augiem.

Labi der bērzu un lazdu pumpuri, īpaši garšīgi ir liepu pumpuri. Šogad sevišķi priecājos par upeņu pumpuriem. Latviešu dziedināšanas tradīcijā upene ir pazīstama kā beznosacījuma mīlestības augs, taču nesen uzzināju, ka arī vācu zinātnieki upenē atklājuši vielas, kas atjauno cilvēka pašdziedināšanās spējas. Katrs var atrast savu augu, kas ved atpakaļ pie miera avota sevī.”

Evita savām pastaigām piešķir vēl vienu vērtību – elpo dziļi. Viņa prāto, ka būšana mežā iedod vertikālo perspektīvu, tādu trīsdimensionālu redzējumu. “Visi koki ir daudz augstāki par mani, un tas kā ar rāvienu aizslauka domu, ka esmu kas liels un visvarens.

Tad atliek vienīgais, ko patiesi varu kontrolēt, – kā es jūtos. Tam palīdz elpošana. Ieejot mežā, ķermenis jau automātiski velk dziļu elpu tā, ka vēders un viss ķermenis izplešas. Kad kādu laiku tā paelpoju, ir īstais brīdis sākt vērot, ko patiesībā vēlos no dabas mātes piedāvātā,” pasmaida Evita.

Foto no privātā arhīva

Evita Lūkina iesaka

Man šogad topā ir mazās nātrītes. Noplūcu, noglaudu pa spalvai, lieku starp plaukstām un saviļāju. Sanāk spirgti zaļa un garda dzelzs tabletīte.

Pateikties par notiekošo

Latgales pirtniece Anita Reščenko zināma kā savvaļas pārtikas piekritēja, ikdienas maltītēs izmanto daudzus augus, ko citi pat nepazīst. Taču šoreiz Anita nesāk ar stāstu par pavasara augiem, bet runā par pateicību.

“Pats pirmais, ar ko sākt, – pateikt paldies pašreizējai situācijai, jo tā apvieno cilvēkus, dod iespēju katram atcerēties savu cilvēcisko būtību. Pateicos, ka esmu līdzās citiem cilvēkiem, – ir pienācis laiks citam citu atbalstīt, kaut vai tikai pasakot labus vārdus un pasmaidot. Pateicos Dievam, kas mani radījis, zemei, kas pabaro, visiem varenajiem spēkiem. Un dabai, kurā vienmēr, neraugoties ne uz ko, pastāv līdzsvars,” uzsver Anita.

Reklāma
Reklāma

Daba māk un var cilvēkam palīdzēt, taču tikai tad, ja tai tic, ja izsaka atzinību: paldies, ka dziedini, padari veselu, darbini mani kā pulksteni! “Eju mežā un priecājos. Mans lielākais draugs ir egle.

Zaļās un svaigās skujas palīdz ar saviem fitoncīdiem, satur C vitamīnu un hlorofilu, māk cīnīties ar vīrusiem.

Egles skujiņas ir mīkstas, var tāpat pakošļāt. Es gatavoju zaļo kokteili, kas ir ļoti vērtīgs. Egles zaru sagriežu ar šķērēm sīkos gabaliņos, pievienoju pa brūklenes un mellenes zariņam, vēl dārzā nogriežu upenes zara posmiņu. To visu lieku blendera krūzē, pieleju sulu vai ūdeni un sablendēju. Beigās pievienoju nedaudz citrona sulas un iemaisu karoti medus. Ļoti garšīgs kokteilis, arī bērni dzer ar prieku.

Šajā laikā labi noder sveķi – der gan egles, gan priedes sveķi. Noknibinu gabaliņu un lieku zem mēles.

No bērza var pagatavot tēju. Sameklēju jaunu bērzu, paņemu vien plāno mizas slānīti, kas viegli nāk nost. Lieku termosā, apleju ar verdošu ūdeni un atstāju uz nakti. No rīta baudu. Dzēriens gan ir visai rūgts. Savukārt bērza zarus ielieku vāzē – istabas gaiss kļūst tīrs jo tīrs, gluži kā sterilā operāciju zālē.”

Foto no privātā arhīva

Anita Reščenko iesaka

Sejas masku var izgatavot pats – papīra dvieļa loksnes saloka kā vēdekli, iekšpusē pielīmē sieviešu biksīšu ieliktnīti, lai elpas aizsegs iznāktu blīvāks. Uzpilina 3 pilienus propolisa spirta šķīdumā vai pilīti tējaskoka ēteriskās eļļas. Maskas abus galus aptin ar gumiju, ko apliek ausīm.

Arī pretvīrusa tējas

Propolisu kā vienu no vērtīgām palīdzības vielām min arī ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško. “Propoliss, ko bitītes saražo no koku pumpuru sveķiem, satur flavonoīdus, kas iznīcina vairākumu baktēriju un vīrusu.

Tiesa, propoliss labāk darbojas ārpus organisma, tāpēc aizsardzība pret vīrusiem ir efektīvāka, ja sejas masku samitrina ar propolisa balzamu un caur to elpo. Balzamu var pagatavot pats – 30 g propolisa un 100 ml degvīna. Tādu masku var atkārtoti samitrināt, tādējādi tās iedarbība tikai pieaug,” skaidro dakteris Tereško.

Fitoterapeits izskaidro, kā notiek imūnās sistēmas aktivācija, lietojot ārstniecības augus, kas satur ēteriskās eļļas un fitoncīdus. “Ēteriskās eļļas molekulas ir tik maziņas, ka iziet cauri ādas un gļotādas aizsargbarjerām, arī caur gremošanas traktu, līdz ar to iekļūst asinīs nesadalītas. Imūnsistēma tās uztver kā potenciāli bīstamas un nespecifiski aktivizējas.”

Smaržīgie augi lielākoties satur ēteriskās eļļas, kam ir pierādīta antibakteriāla, pretsēnīšu, pretvīrusu darbība.

Šos augus ieteicams iekļaut pretvīrusu tējas sastāvā, piemēram, melisu, vīgriezi, paegli, eikaliptu, mārsilu, lavandu, rozmarīnu, anīsu, salviju, dilli, izopu, liepziedus, iesaka dakteris.

Patlaban der vākt un lietot tējā bērza pumpurus, kārkla mizu, kas noder cīņā ar paaugstinātu temperatūru, kā arī lazdas mizu, kas tīra asinsvadus un limf­vadus. Tāpat der likt šķīvī visus ēdamos zaļumus, kas jau izauguši, noteikti nātrītes, kam ir pretvīrusu iedarbība, kā arī gārsu, kas bagāta ar C vitamīnu un magniju.

Profilakses nolūkā dakteris Tereško iesaka kadiķi – dienā var sakošļāt un apēst piecas sešas melnās odziņas. Spēcīga ir kalmes sakne – tā satur vielas ar pretvīrusu aktivitāti. Ne velti kalme lietota visos laikos, kad bijušas epidēmijas, – saknes tēju vai tinktūru. Lai pasargātos, kalmes sakni ielika maisiņā un pakāra kaklā.

Plašāki daktera ieteikumi koronavīrusa (Covid-19) izplatības laikā viņa interneta vietnē fitoterapija.lv – jaunumu sadaļā.

Foto no privātā arhīva

Artūrs Tereško iesaka

Ķiploku nevajag košļāt, jo, savienojoties ar skābekli, tas zaudē fitoncīdās īpašības. Daiviņu sagriež ripiņās un apēd kā tableti, uzdzerot ūdeni. To var droši darīt no rīta, jo šādi neradīsies smaka, arī aktivitāte ir labāka. Pētījumos pierādīts – ķiploka lietošana uzturā uzlabo zarnu mikrobiomu, novērš disbakteriozi, bet tas savukārt uzlabo organisma imunitāti. Ar ķiploku nevajag aizrauties, ja ir nieru slimības, mazasinība vai kuņģa un zarnu čūla.

Mani sīkumi veselībai

“Svešā vīrusa uzbrukuma laiks skaidri parādīja, kāpēc mums nebija ziemas, – lai ļoti agri varētu izmantot pļavas salātus! Gaiļbiksīšu un pieneņu lapiņas, gārsas, nātres, vīgriezes jaunie dzinumi, avotkreses… Tas ir īsts dzīvības spēks! Salātos pietiek ar piecām lapiņām, lai organisms saņemtu vajadzīgo,” enerģiski saka vides gide un astroloģe Danuta Kiopa no Gaiziņa puses.

Danuta par savējiem dēvē trīs vaļus: kustības, ūdens un svaigs gaiss.

Kustības vismaz trīsreiz nedēļā līdz sviedriem. Svaigs gaiss – mežā vai citā ar skābekli bagātā vidē, dziļi elpojot. Ūdeni Danuta iesaka dzert no skaista trauka. Ja traukam uzzīmē kādu latvju zīmi, tautasdziesmu vai lūgšanas rindu, ūdens malks iegūst papildu vērtību.

“Mana lieliskākā pastaigu vieta ir skujkoku cirsma. Sveķi tā smaržo! Lasu priežu pumpurus – tie noder gan tējai, gan inhalācijām. Pagatavoju egļu skuju dzērienu –zariņus pavāru piecas minūtes. No priedes skujām gatavoju nedaudz citādi – skujas sasmalcinu (riekšavu uz 3 litriem ūdens), apleju ar vārītu atdzesētu ūdeni un iemaisu tējkaroti citronskābes. Atstāju uz nakti, nokāšu un dzeru.

Mans hobijs, jau sākot no pavasara, – vākt visādus zaļumus. Ko savācu, to izkaltēju. Lietoju kā pulveri. Savulaik pēc smagas slimības tas ļāva man atgūt labu imunitāti, ko nespēja aptiekas vit­amīni,” uzsver Danuta.

Viņai ir savas ceļa zīmes, kas palīdz pārciest grūtus laikus. “Katru dienu atrast, par ko smieties un priecāties, jūsmot un brīnīties! Katru dienu pamanīt kaut ko pirmoreiz!

Priecēt sevi ar krāsu terapiju – valkāt sarkano vai dzelteno toņu zeķes un veļu. Apskaut sevi un noglāstīt savu ķermeni – sākot no pirkstu galiem uz augšu. Noglāstīt seju, sākot no zoda. Katru dienu būt pateicībā un laipnā saskarsmē – tas prasa tik maz, bet dod tik daudz!”

Foto no privātā arhīva

Danuta Kiopa iesaka

Pastaigā pa mežu var pamanīt egļu čiekurus, ko līdz serdenim nolobījušas vāveres. Ar šādiem čiekuriem piebāž pilnas kabatas un veic plaukstu masāžu. Savāc daudz – lai pašam būtu katras jakas kabatā un arī varētu iedot visiem radiem un draugiem!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.