Monika Zīle
Monika Zīle
Foto – Matīss Markovskis

Lai dzīve smaržo! Dzirksteļojoša saruna ar rakstnieci Moniku Zīli par mundru dzīvesveidu 1

Rakstniece Monika Zīle droši vien nojauš, ka viņai ir pulks aizrautīgu lasītāju. Arī es un mana meita, kā arī kaimiņienes lauku un pilsētas mājā pieder šim klubiņam. Patīk vieglā un skanīgā valoda, raiti savērptais sižets un vienmēr kāda intriga. Gluži kā pašas rakstnieces personība – no skata šarmanta un stingra dāma, bet sarunā aizraujas, un smejoties gluži vai dzirksteles šķīst.

 

Piepildīt trīs istabas

VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Latvija izmisīgi lūdzas, gaudo un mēģina iežēlināt!” Krievijas ziņu lentēs sācies īsts viesulis 99
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Neizaicini šodien likteni, tas nebūs tev labvēlīgs! Horoskopi 28.novembrim 2
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Drosmīgs dekoltē! Latviešu aktrise Maija Doveika svinīgā ceremonijā pārsteidz ar savu kleitu 11
3 dienas

Ir trīs vārdi, kas skan līdzīgi: vientulība, vienpatība un vienatne. Iztēlojos tos kā trīs telpas. Vientulība ir vistumšākā un aukstākā, pilni kakti pamestības.

Vienpatība ir nedaudz gaišāka – tajā var gan ieiet, gan iziet. Vienatne ir vistīkamākā, to var izbaudīt. Pa šīm telpām dzīvojoties, varu daudz ko saprast. Nejūtos viena, lai gan jau kādu laiku dzīvoju viena savā dzīvoklī Rīgā. To neļauj mūsdienu sakaru līdzekļi, internets – uzspied tik’ divas pogas un jau esi jebkādā kopsaistē. Turklāt mana mašīna stāv tepat pie loga, varu aizbraukt, kurp vēlos.

Tas ir ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī tehnikas laikmeta partneris, kas palīdz uzturēt dzīves garšu. Man patīk, braucot pa laukiem, jebkurā vietā apstāties, ja esmu kaut ko ieraudzījusi. Ja ir norāde par kādu kultūrvēsturisku vietu, kultūras pieminekli, iegriežos, piebraucu palūkot. Tas palīdz uzturēt dzīves garšu. Kamēr dzīve garšo, kamēr tā interesē, pats esi dzīvs.

 

Atdot parādu tuvajiem

Man nav nekā, ko savai bērnībai pārmest. Mani mīlēja, bet mammai vienmēr bija daudz darbu un kreņķu. Dzīvojām pieticībā. Visu laiku kāds tuvinieks atradās uz nelaimes sliekšņa – tēvs saslima ar tuberkulozi, vectēvs bija paralizēts, piedzima brālītis un pavisam mazs nomira… Jau agri sapratu, ka nevaru nākt pie mammas ar bažām vai žēlabām, jo tā apgrūtināšu viņu. Pašai jātiek galā.

Bieži biju viena. Daudz lasīju. Grāmatas ir kā pieredze, ko pasmelies. Mācies to, ka cilvēkam vienmēr būs domstarpības pašam ar sevi, līdzcilvēkiem un pasauli, bet jāprot tikt galā. Mums daudz palīdzēja tēva un mammas radi, kuriem pašiem neklājās viegli. Tas ir senču parāds, ko gribu atlīdzināt. Vairs nav starp dzīvajiem to, kuri sagādāja man zābaciņus, lai varu doties uz skolu, bet ir viņu bērni, mazbērni. Viņiem varu atdot parādu, tikai norēķins ir citāds – atbalstot, īstajā brīdī pasakot ko labu.

Man bieži nesaskan ar daudziem savas paaudzes cilvēkiem. Viņi pārāk daudz laika tērē šausminoties, ko atkal Valsts kontrole atklājusi, ko pateicis kāds politiķis… Es nespēju piedalīties šajās globālajās bažās. Jā, tas viss pastāv, bet paralēli man daudz svarīgākai pasaulei. Uzskatu, ka vispirms jāapkopj un jāpieskata savs tuvākais loks. Viss būtu kārtībā, ja ikviens vispirms parūpētos par sev tuvākajiem un tikai pēc tam pievērstos globālām problēmām, kuru risinājums nemaz nav atkarīgs no mums.

Lūkoties augstu debesīs

Svarīgi atrast veidu, kā sevi sakārtot. Kādreiz gāju cauri ļoti samudžinātam un stresainam dzīves posmam. Par vadzi saka: tas lūst, kad pilns. Toreiz man uz tā vadža bija sakrauts viss – lielas problēmas un visādi sīkumi. Nekādi nevarēju nomierināties. Vakarā, kad ģimene aizgāja gulēt, mieru meklējot, izstiepos uz grīdas visā garumā. Domāju – būtu labi, ja tagad būtu vasara un es gulētu zem kupla koka kā bērnībā Latgalē… Mūsu māja atradās uzkalniņā, pagalmā auga liela liepa, karstā laikā zem tās bija labs vēsinājums. Liepai bija divi žuburi, un starp tiem tādā kā aplī varēja redzēt debesis.

Gulēju uz grīdas savā Rīgas dzīvoklī un iztēlojos to debesu apli, it kā skatījos tajā. Pamodos dziļā naktī – atpūtusies un mierīga.

Arī tagad mēdzu izmantot šo paņēmienu. Noguļos un iztēlojos skaidrās un zilās debesis, kas vīd starp kokiem tur augstu, augstu. Nezinu, vai es debesīm kaut ko sūtu vai tās sūta man, bet rodas saikne. Galva kļūst skaidrāka, un domas plūst rimtāk.

 

Pateikt labo trīsreiz

Pienāk brīdis, kad sevi drusku jāpamāca, kā sameklēt prieku. Atgādinot, ka vajag ar pateicību pieņemt šobrīd doto, priecāties par to, izbaudīt katru mirkli.

Ja nebūšanas sakrīt kaudzē un smagi spiež, var izmēģināt labo vārdu metodi. To manai paziņai savulaik ieteica kāda dziedniece – ik dienu no rīta pasaki trim cilvēkiem kaut ko labu.

Sākumā paziņa kļuvusi pat dusmīga – kā citiem labu teikšu, ja man tik slikti?! Tomēr paklausījusi. Drīz vien pamanījusi, ka pašas grūtums kaut kā atlaiž. Zūd saspringums domās, kas savelk līdzīgi kā krampji ķermeni. Izdodas rāmi salikt pa plauktiem visu samilzušo un saprast, ko glābt vispirms.

 

Rakstīt kā rokdarbu

Apbrīnoju cilvēkus, kurus nomierina adīšana un citi rokdarbi. Man ir pretēji – ja vajadzētu uzflammēt karastāvoklim, iedodiet tikai kaut ko paadīt!

Kad mana meita Baiba bija maza, sāku viņai adīt jaciņu ar ķengurkabatu. Kamēr tapa jakas priekšpuse, meita paaugās. Pēc ilgāka laika tapa mugurpuse, bet Baiba atkal bija izaugusi… Tā es tur lēnām bedelēju – ir tāds latgaliešu vārds, tā saka par darbu, kas nevedas. Ja īsti nesokas, prātā urdās arī cits nepadarītais, āķējas kā dadži biksēs.

Rakstīšana tas pats rokdarbs vien ir, jo jau sākumā jāzina, kā beigsi, tomēr man patīk. Nereti vaicā, kur es rodu sižetus. Tie ienāk prātā, piemēram, kaut kur tālu braucot ar mašīnu. Tad labi domājas. Rodas tāds kā audekls, kurā atsevišķi gabali saiet kopā, musturi saskan. Kad skaidrs, ko rakstīšu, mēdzu sajūsmināties. Viss ir labi, bet kad apsēžos pie datora un sāku izpaust vārdos… Ja cilvēki redzētu, kā top mani darbi, teiktu – nemūžam!

Rakstītāja vienīgais darbarīks ir valoda. To mācos visu mūžu, meklēju nokrāsas, nianses. Esmu priecīga, ka runāju latgaliešu valodā, tā daudz ko dod.

 

Veicināt lasīšanas paradumu

Nekad nedomāju, ka rakstīšu romānus. Desmit gadu vecumā gan biju vienu iecerējusi. Neatceros par ko, bet virsraksts jau bija – Darbs. Ļoti saistoši…

Kad strādāju žurnālā Sieviete, uzreiz pēc Atmodas visa prese sāka drukāt romānus turpinājumos. Mums nebija nekā tāda, kas atbilstu žurnāla garam. Neko darīt, jāraksta pašai. Publicējos ar pseidonīmu Ritma Ziemele. Kad žurnālā gāja jau otrais romāns, piezvanīja literatūrzinātniece Anita Rožkalne un vaicāja: kas jums tā par rakstnieci? Slapstīties vairs nebija jēgas. Vārdu sakot, iznācu no skapja.

Pirmos romānus, kas iznāca grāmatā Kļavas nosarka divreiz, kritiķis Guntis Berelis nolīdzināja līdz ar zemi. Paldies viņam par to. Ja būtu paslavējis, varbūt šodien sēdētu un tamborētu, nevis rakstītu.

Protams, apzinos, ka neesmu literatūras dižgars, tomēr man ir savs lasītāju loks. Turklāt uzskatu – tas, ko rakstu, daļai cilvēku uztur lasīšanas paradumu, vajadzību lasīt latviski. Ja būs pārlasījies manus romānus, meklēs cita veida literatūru.

Līdzīgi ar pienesumu teātra mākslā. Manas lugas iestudējuši daudzi amatierteātri. Priecājos, ka rakstītais pārtop iemeslā, lai teātri mīlošajiem amatieriem drosme kāpt uz skatuves. Pirmizrādes ir lieli svētki pagastā – skatītāji var uzvilkt labākās drēbes un iziet ļaudīs.

Pasmaržot ēdienu

Reiz intervijā man nopietni vaicāja, kā spēju saglabāt optimismu. Smējos no visas sirds. Jūsu zināšanai, teicu, drīzāk esmu histēriska pesimiste. Dažreiz pasaules gals man iestājas trīsreiz dienā, tikai to neviens neuzzina. Ātri krītu izmisumā, bet diezgan aši no tā izkārpos.

Tāpat kā veiksmīgi esmu iezīmējusi optimistes tēlu, daudzi domā, ka esmu lielmeistare pavārmākslā. Varu pieskaitīt sevi vien tiem simtiem tūkstošu sieviešu, kam neriebjas iet virtuvē. Man bērnībā ķēķa gudrības īpaši nemācīja. Dzīvojām ļoti pieticīgi. Mums nebija naudas garšvielām. Vecmāmiņa rudenī savāca un izkaltēja diļļu sēklas. Ja tās paberza un uzbārstīja karsti kūpošiem vārītiem kartupeļiem, visa telpa sāka smaržot. Tā palika prātā, ka ēdienam jāsmaržo.

Man patīk skatīties, kā citi gatavo, arī vērot pavāru raidījumus televīzijā, runāt par ēdienu. Ļoti priecājos, ja varu citus pacienāt. Pavasarī pie znota vecākiem uzmeistaroju sešus kilogramus smagu torti visai saimei. Viņi prot novērtēt garšīgu ēdienu, tādi man patīk. Netīk tie, kuri knakstās.

Mans znots lieliski gatavo, viņam izdodas garšīgi un skaisti. Tāpēc man ir liela atbildība viņus abus ar Baibu pacienāt.

 

Atvairīt negaisu ar plaukstu

Manas bērnības Latgalē bija daudz tādu babiņu, kuras šodien lepni dēvē par dziedniecēm. Taču nevis kā tagad, kad sasola dziedināt visu, – tolaik bija šaura specializācija. Ja iekoda čūska, skrēja pie babas Saļuses, Jadviga zināja asinsvārdus. Mana vecmamma, kā tagad teiktu, bija manuālā terapeite – mācēja ārstēt smagā darbā samaitātās muguras. Ik pa laikam pie viņas atveda arī bērnus, kuriem bija kas līdzīgs neirozei.

Vecmamma aizdedzināja vienu sakaltētu zāli, kas auga netālu gar Tumšā purva malu, kvēpināja bērnam virsū un kaut ko čukstēja. Reiz pavaicāju: ko tu skaiti? Izrādījās, tēvreizi. To zāli, ko viņa kūpina, katrs taču var saplūkt! Un kurš tad Latgalē nezina tēvreizi?! Laikam jau viņai bija vēl kāds spēks, ar ko spēja palīdzēt. Vecmāmiņai bija arī tumšākas zintis. To sapratu reiz negaisa laikā. Nāca virsū melns mākonis, draudīgi ducināja pērkons, bet bija jāpagūst savākt sienu. Katra siena sauja bija lielā vērtē. Vecmamma ilgi skatījās debesīs, tad noteica: laikam jādara tas grēka darbs. Sāka mest krustus mākonim un sev, runāja līdzi. Mākonis ducinādams aizvilkās.

Viņa parādīja, kur Dziesmu grāmatā ir tie vārdi. Izmēģināju tikai reizi mūžā. Man bija 12 gadu. Biju mājās viena, tuvojās negaiss un bija ļoti bail. Izgāju laukā un tāpat kā vecmamma skaitīju. Melnums atkāpās. Taču roka, ko stiepu pret mākoni, šķita kļūstam nepatīkami smaga. Mākoņa atgrūšanas epizodi esmu izmantojusi romānā Vīrietis vēsai vasarai.

 

Meklēt atbildi taro kārtīs

Uzsitu sev uz pleca, ka pieticis spēka, dūšas un uzņēmības neuzdoties par gaišreģi. Par kāršu likšanu gan zinu vairāk nekā ikdienas cilvēks, tomēr ar to nenodarbojos ikdienā, jo pārāk atbildīgi.

Kāršu likšana sākās ar niekošanos ļoti agrā jaunībā. Aicināja spēlēt, es atteicu: mēs, kuri kārtis liekam, tās nespēlējam… Kļuvu populāra un vieda – nav problēmu būt gaišreģei savējo bariņā, kur cits par citu zina visu! Par kārtīm tolaik zināju maz, patiesībā neko. Vēlāk dzīves gaitā interese kļuva nopietnāka, un deviņdesmitajos gados kādu laiku pat grozījos zīlēšanas salonā. Pazīstama žurnāliste pierunāja, dzirdēšot tur daudz interesantu stāstu, salons piederēja viņas māsai. Šo pieredzi daļēji esmu aprakstījusi grāmatā Es, dežurējošā pareģe?!

Ar taro kārtīm draudzēties iemācīja paziņa, ebrejiete. Taro sistēma dziļākajā būtībā gan nav domāta sadzīviskām lietām, drīzāk tā vēsta par cilvēka attiecībām ar Radītāju. Ja teiktu tā gudri – taro izklāsts pēc būtības ir mēģinājums saprast Dieva plānu, kurš vienmēr paredz cilvēka attīstību garīgā plāksnē. Tāda kā studiju programma mūža garumā: tiklīdz esi nokārtojis vienu ieskaiti, jāgatavojas nākamajai. Bez apstājas.

 

Ceļot pēc sajūtām

Dodoties ceļojumā, bieži vien braucam pēc kārotās sajūtas. Kā ejot sēņot – ar konkrētu domu atrast tieši tās sēnes, ko gribas. Man ļoti patīk Bavārijas nelielās pilsētiņas un jo sevišķi Murnava Alpu priekškalnē. Iedvesmo izjūtas un noskaņa, ko šī vieta raisa. Tur uztveru citu dzīves garšas noti. Pazīstamu, bet tur šī nots skan citādi un saviļņo.

Pirms kāda laika meita ar znotu mani aizveda ceļojumā uz Tenerifi Kanāriju salās. Tā bija pavisam jauna sajūta: sēdēt uz terases, lūkoties okeānā un priecāties, ka man ļauts šo visu piedzīvot. Tādas vietas ir arī Latvijā. Piemēram, brālēna Andreja lauku mājās netālu no Rēzeknes. It kā nekā sevišķa, parasts uzkalns kā daudzviet Latgalē, pļava lēzeni ceļas augšā, aiz tās sākas meža mala. Skatos kā dabas gleznā, un daba nemitīgi uz sava audekla liek ko jaunu… Gan Latgalē, skatoties uz Kozukolna mežu, gan Tenerifē, kur priekšā plešas okeāns, izjūtu dziļu pateicību. Par to, ka Dieva plānā man atvēlēta šī greznība – izgaršot mirkļus.

 

No Monikas Zīles recepšu klāsta

Ābolu biezenisRecepte ir tik vienkārša kā pažarnieku bikses ar vienu pogu – tā kādreiz teica mana vīramāte. Es gan nezinu, vai ugunsdzēsēji mūsdienās valkā tādas bikses, bet recepte patiesi nav sarežģīta.

Vislabāk ņemt rudens ābolus, bet der arī baltie dzidrie. Nomazgā, sagriež, izņem serdes. Nemizo! Lielā katlā ielej kādu krūzi ūdens, saber ābolus un karsē uz mazas uguns zem vāka, kamēr izdalās šķidrums. Tad apmaisa, vāku noņem un sutina. Ļauj virst aptuveni stundu, līdz izvārās šķidrums un masa kļūst bieza.

Saistītie raksti

Uzreiz liek izkarsētās burkās un vāku virsū. Glabājas ideāli, jo mizās esošais pektīns biezeni iekonservē. Agrāk šādu ābolu vārījumu ēdām visu ziemu pat kartupeļu biezeņa vietā. Garša – brīnišķīga, maiga.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RO
Regīna Olševska
Veselam
Ar īpašu rīkojumu atļauts recepšu zāles piegādāt mājās
47 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, cik Covid-19 gadījumi atklāti Rīgā, Daugavpilī un citviet Latvijā 2
17 stundas
LE
LETA
Veselam
Latvijā pētīs iedzīvotāju imunitāti pret Covid-19 11
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ceturtdien Latvijā atklāti 637 Covid-19 gadījumi, divi sasirgušie miruši 5
21 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Latvija izmisīgi lūdzas, gaudo un mēģina iežēlināt!” Krievijas ziņu lentēs sācies īsts viesulis 99
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Neizaicini šodien likteni, tas nebūs tev labvēlīgs! Horoskopi 28.novembrim 2
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Drosmīgs dekoltē! Latviešu aktrise Maija Doveika svinīgā ceremonijā pārsteidz ar savu kleitu 11
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Infektoloģe Baiba Rozentāle “pieķerta” TV ēterā ar kvalitatīvu, nesen veiktu manikīru: sociālo tīklu lietotāji – kā tas iespējams? 30
22 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Sandris netīšām avārijā apskādē pašvaldības ūdens hidrantu, bet nesaprot, kāpēc OCTA prasa pašam atmaksāt tūkstošiem eiro 18
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Bez maskas uz veikalu? Diviem vīriešiem Tukumā tagad jāatbild likuma priekšā 12
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trijās no 12 “stingro ierobežojumu” pašvaldībām krities Covid-19 saslimstības līmenis
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā sasniegts Covid-19 jaunatklāto gadījumu rekords; Igaunijā – 370 saslimušo
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 pandēmija visnegatīvāk ietekmējusi grūtnieču, HIV pacientu un vardarbībā cietušu sieviešu seksuālo veselību
1 diena
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Covid-19 kā visīstākais Grinčs. Kā Ziemassvētkus svinēs citās Eiropas valstīs?
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Vācijā inficēšanās gadījumu skaits ar jauno koronavīrusu pārsniedzis miljonu
1 diena
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Laukos
Ierēdņu kļūdas jālabo zemes īpašniekiem: robežu pārkārtošanā valsts neiejauksies 2
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Ir pēdējais laiks ieviest kardinālus ierobežojumus.” Aizsardzības ministrs par Covid-19 krīzi 11
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Rīgā glābējsilītē atstāta četrus mēnešus veca meitenīte 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 2
1 stunda
DD
Dace Deksne
Stāsti
Inguna ir pierādījums, ka arī viens cilvēks var panākt ļoti daudz. “Latvijas lepnuma” stāsts 1
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča pēc attiecībām ar Andri guvusi skarbu pieredzi: “Es par viņu neko nezināju, tāpēc man nebija domas, ka viņš mainīsies…” 6
3 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Ar īpašu rīkojumu atļauts recepšu zāles piegādāt mājās
47 minūtes
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Attīstībai/Par” uzsāk šķiršanās procesu
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Rakstniece Nora Ikstena vīlusies Latvijas valdībā: es maksāju nodokļus, maksāju tā, ka drīz būšu bez ādas, tāpat kā mēs visi šai valstī 38
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Policija Saldus apkārtnē meklē vīrieti, kuram būtu jāatrodas apcietinājumā
15 stundas
IA
Ieva Alberte
Veselam
“Mēs neredzam tam beigas.” Infektoloģe pieļauj, ka distancēsimies maskās vēl divus gadus 35
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Nerimst strīdi par troņa mantošanu. Princis Endrjū nokaitināts: “Princis Čārlzs nekad nekļūs par labu karali!” 2
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO. 20+ radošas idejas adventes vainagiem: no tradicionāliem līdz ļoti oriģināliem
22 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izdosies pat iesācējiem virtuvē: mājās gatavoti čebureki!
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
VID pieķer shēmotāju trijotni – valdes priekšsēdētāju, valdes locekli un grāmatvedi. Kādā jomā uzņēmums darbojies? 9
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Rita, Vita un Olita
2 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Ilzes dēļ pie “Alfas” izdzisa kādas sievietes dzīvība. Tiesas procesā atklājas, kas ir nāvējošā “Lexus” vadītāja 110
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Ar īpašu rīkojumu atļauts recepšu zāles piegādāt mājās
11:13
LA
LA.LV
Ziņas
Pusgada laikā – divi lielie laimesti! Kāpēc ogrēnietim tā veicas?
11:02
LE
LETA
Ziņas
“Ir pēdējais laiks ieviest kardinālus ierobežojumus.” Aizsardzības ministrs par Covid-19 krīzi 11
10:59