Latvija ieņem augstu vietu C hepatīta saslimstībā Eiropas Savienībā: Infektologu asociācija aicina iedzīvotājus veikt C hepatīta testu 6
Tā kā Latvija ieņem gana augstu vietu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm C hepatīta saslimstības rādītājos, Latvijas Infektologu un Hepatologu asociācijas (LIHA) prezidente, profesore Indra Zeltiņa aicina ikvienu iedzīvotāju izmantot iespēju veikt C hepatīta testu.
C un B hepatīta, kā arī HIV testu var veikt Eiropas testēšanas nedēļas laikā, līdz 27.maijam, vairākos profilakses punktos Latvijā.
Zeltiņa norāda, ka visbiežāk cilvēki maldīgi pieņem, ka C hepatīts viņus nevar skart, jo viņi “nelieto narkotikas un neguļ ar svešiniekiem”, tāpēc nav vērts pārbaudīt infekcijas statusu. Taču, kā norāda speciāliste, visbiežāk cilvēki, saņemot pozitīvu testa rezultātu, nemaz nezina, kur, kad un kā inficējušies. Parasti pacientiem ilgstoši nav nekādu slimības pazīmju un viņi par C hepatītu uzzina novēloti – tikai tad, kad jau radušās kādas sūdzības.
Zeltiņa atzīmē, ka C hepatīts ir izplatīts, bet, laikus diagnosticēts, tas ir pilnībā izārstējams.
Lai gan Latvijā jaunatklāto B un C hepatīta gadījumu skaits samazinās, tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā citās ES valstīs. Kā skaidro speciāliste, Latvijā visbiežāk vīrushepatītu atklāj jau hroniskā stadijā.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2023.gada dati rāda, ka vidējais saslimstības ar C hepatītu rādītājs ES dalībvalstīs ir 4,1 saslimušais uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Latvijā tie ir 36,2 diagnosticētie hepatīta gadījumi uz tādu pašu iedzīvotāju skaitu.
Zeltiņa skaidro, ka sastopami vairāki vīrushepatītu veidi. Ar A un E hepatītu parasti inficējas no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā un ar sadzīves priekšmetiem, dzerot ar vīrusu piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas piesārņoti ar hepatīta vīrusu pagatavošanas, uzglabāšanas vai pasniegšanas laikā.
Savukārt vīrushepatīts B un C ir transmisīvie hepatīti. Saslimt iespējams, kontaktējoties ar inficēta cilvēka ķermeņa šķidrumiem. Biežāk tas notiek kontaktējoties ar asinīm, taču arī sperma, siekalas, vaginālais sekrēts un citi cilvēka bioloģiskie šķidrumi var saturēt B vai C hepatīta vīrusu.
Izplatītākie inficēšanās veidi ir seksuālais kontakts, ja netiek lietots prezervatīvs, narkotisko vielu lietošana, kad izmantoti kopīgi priekšmeti, piemēram, adatas šļircēm, kā arī kosmetoloģiskas manipulācijas, ja, piemēram, netiek veikta atbilstoša instrumentu apstrāde.
Neārstēts C hepatīts visbiežāk kļūst par hronisku, klātesošu slimību organismā, un tas nozīmē, ka aknu darbība ir traucēta.
Aptuveni 5% saslimšanas gadījumu var attīstīties aknu vēzis. Neārstēts gan C, gan B hepatīts var rezultēties ar aknu cirozi un aknu vēzi, kas jau ir ļoti nopietna saslimšana, tāpēc katram svarīgi kaut reizi veikt šo vīrushepatītu antivielu testus, lai pārliecinātos par savu veselību.
Speciāliste uzsver, ka Latvijā visi nepieciešamie testi ir pieejami un analīzes iespējams veikt gana ātri, tikai ne katrs inficētais nokļūst mūsu redzeslokā.
Jau vairākus gadus Latvijā pieejama arī valsts kompensēta medikamentozā terapija, kas 95-98% gadījumu ir efektīva.
Zeltiņa norāda, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem bija ļoti daudz jaunatklātu C hepatīta gadījumu skaits narkotiku lietotāju vidū. Kopumā riska grupas ir nemainīgas – tie joprojām ir ieslodzījuma vietās esošie cilvēki, jo narkotiku lietošana arī tur diemžēl notiek, kā nākamie ir šauros kolektīvos dzīvojoši cilvēki, tostarp ilgtermiņa ārstēšanās vietās, kad vēlēšanās stāties dzimumkontaktos ir, bet sapratne par slimību izplatību nav.
Lai gan liels inficēto procents ir narkotiku lietotāju vidū, skaitliski liela grupa ir arī “parastie cilvēki”, kas nenojauš, kā inficiējušies, uzsver speciāliste.
Izaicinājumi vēl joprojām attiecas uz inficēto cilvēku apzināšanu, atzīst Zeltiņa. Pasaules Veselības organizācija noteikusi mērķi līdz 2030.gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai starptautiskā mērogā un katrai dalībvalstij uzdevusi atklāt pēc iespējas vairāk pacientu.
Kā norāda Zeltiņa, diagnostika ir salīdzinoši lēta un pieejama, taču lielākais izaicinājums ir panākt, lai katrs aiziet un veic testu. Viens no priekšlikumiem politikas plānošanas līmenī būtu apsvērt, vai valsts var atļauties regulāri nodrošināt testēšanu visās ieslodzījuma vietās.
HIV, B un C hepatītu ārstēšana tiek nodrošināta uzreiz pēc infekciju atklāšanas par valsts līdzekļiem, atgādina Slimību profilakses un kontroles centrs.
