Kritiens un lauzts spieķkauls: Pirmā palīdzība un ārstēšana 0
Sargājoties no kritiena sekām, parasti automātiski izstiepjam plaukstu uz priekšu vai atpakaļ, kas rada lielu slodzi uz spieķkaulu un reizēm nelaimīgā kārtā beidzas ar lūzumu. Kas gaidāms – ģipsis vai operācija? Pēc cik ilga laika varēsim atgriezties pilnvērtīgā dzīvē?
Konsultē Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Mārcis Jēgers.
Parasti lūzuma gadījumā ir sāpes, tūska, asinsizplūdums un bieži vien kustību ierobežojums, taču, protams, šādas pazīmes var būt arī tad, ja kauls nav lūzis.
Nereti vērojama tā sauktā bajonetes roka ar būtiski izmainītu kontūru, un, to kustinot vai saspiežot, atskan krakšķi.
Vai patiešām lauzts?
Pastāvot aizdomām par lūzumu, cietušais loceklis jāimobilizē. Šim nolūkam var izmantot žurnālu vai vairākas avīzes, izveidojot laiviņu, kurā ieliek roku līdz elkonim un aptin ar marli. Derēs arī kāds kociņš, bet tāds, kas nenospiež asinsriti un inervāciju rokā. Pēc tam iespējami drīzāk jācenšas nokļūt tuvākajā traumpunktā.
Ārsta pārbaude būtu vēlama arī tad, ja sāpes nav pārāk stipras, jo ne vienmēr lūzums rada izteiktas sūdzības.
Protams, tas sadzīs arī pats no sevis bez ārstēšanas, taču ilgākā laikā, turklāt vairāk sāpēs un traucēs. Kauls var nepareizi saaugt, un tad roka paliks šķība.
Izšķirīgais diagnozes noteikšanā būs rentgena izmeklējums. Ja tā joprojām nav skaidra, papildus veic datortomogrāfiju, piemēram, pastāvot aizdomām par plaukstas pamatnes kaulu, visbiežāk laivveida kaula, lūzumu, kā arī smagu šķembainu lūzumu gadījumā, kad kauls sadalījies vairākās daļās, lai izvērtētu tālāko ārstēšanas taktiku.
Kādu ģipsi liksim?
Ja ir lūzums ar kaulu nobīdi, visbiežāk veic tā saukto slēgto repozīciju – kaula galus iestiepumā noliek vietā un fiksē ar vienu vai divām ģipša longetēm, pirms tam injicējot atsāpinošus līdzekļus. Pēc tam rentgenuzņēmumā pārbauda, vai viss kārtībā. Atkārtoti izmeklē pēc 10–14 dienām.
Repozīcijas laikā plauksta tiek pavērsta uz elkoņa kaula pusi un noliekta uz leju, kas ir optimāls stāvoklis spieķkaula nostiepšanai, taču tas rada neērtības – plaukstas muskuļi ir pārstiepti un roka nedaudz līka. Pārsvarā ģipsi uzliek uz divām nedēļām.
Ja lūzums ir pietiekami stabils un kauli nav nobīdījušies, to var nomainīt pret ortozi, bet citkārt ģipsi turpina nēsāt līdz pat sešām nedēļām.
Reizēm ģipsis var būt par ciešu, jo traumētie mīkstie audi ir uztūkuši. Sarežģītākos gadījumos ar šo komplikāciju noteikti jāvēršas pie ārsta, bet vienkāršākās situācijās pats var ģipsi fiksējošo saiti palaist vaļīgāk, nospieduma vietā to iegriežot un pa virsu uztinot elastīgo saiti, lai atjaunotu ģipša longetes fiksāciju. Nedrīkst pieļaut ilgstošu nospiedumu – ja cietušajai vietai nepiekļūs skābeklis un nepieplūdīs asinis, pastiprināsies tūska un problēma saasināsies.
Klasiskais ģipsis ir neērts, smags, un to nedrīkst mitrināt – slapjā laikā (salīstot vai arī kļūstot mitram no sniega), tas var salūzt.
Jaunās paaudzes ģipša aizvietotāji ir vieglāki, vienkāršāk kopjami, ļauj ādai saņemt vairāk skābekļa. Stiklšķiedras un korķa ģipsis labāk iztur mitrumu, bet ar trīsdimensiju polipienskābes plastmasas ģipsi drīkst arī mazgāties.
Kādu no klasiskā ģipša alternatīvām noteikti vērts izmantot, ja ģipsis jānēsā mēnešiem ilgi, piemēram, laivveida kaula lūzuma gadījumā.
Noņemot ģipsi, paveras visai nepievilcīgs skats – roka kļuvusi tieva, locītavas ir stīvas un muskuļi atrofējušies, taču tie atjaunosies. Tā kā roka ilgstoši bijusi piespiedu stāvoklī, saliecējmuskuļi kļuvuši par īsu, bet atliecēji par gariem. Diemžēl tā vairs nekustas, kā gribētos, tāpēc nepieciešama rehabilitācija. Vingrinājumus var apgūt pie fizioterapeita vai noskatīties internetā – tikai šarlatāniska pieeja jāatšķir no profesionālas.
Plāksni vai stieņus?
Nestabila lūzuma gadījumā veic operāciju. Visvienkāršākais ir pārvietojušās kaula daļas rentgena kontrolē ievilkt atpakaļ pareizajā vietā, sastiprināt ar stieplēm un uzlikt ģipsi, taču pacientam tas ir viens no nepatīkamākajiem variantiem. Stieples jākopj un pēc tam jāizņem, kas ir mazliet nepatīkami.
Komfortablāka sajūta būs, lūzumu stiprinot ar nerūsējošā tērauda vai titāna plāksni, – tā ir plāna, labi piegulst kaulam un neizraisa gandrīz nekādu kairinājumu. Parasti šādā situācijā nav nepieciešams ne ģipsis, ne ortoze un iespējams agrīni sākt kustības bez slodzes.
Ja uz plāksnes gulst pārāk liels mehānisks spēks, piemēram, atkal gadās nokrist, ar ķermeņa svaru atbalstīties uz plaukstas, vai ja tā uzlikta nepareizi – skrūves ir par tuvu lūzuma vietai vai pārāk īss spēka plecs, tā var pārlūst. Lai sargātos no liekām problēmām, kaut arī pēc operācijas ir laba pašsajūta, nevajadzētu pāragri sākt lielas fiziskās aktivitātes.
Plāksne notur lūzumu pirmās sešas nedēļas, pēc tam veic atbalsta funkciju. To neiesaka ņemt laukā agrāk kā pēc trim mēnešiem, taču parasti to dara pēc pusotra gada, kad ir pārliecība, ka kauls pilnībā atjaunojies. Agrāk to izņem motobraucējiem, ekstrēmā sporta sportistiem un bokseriem, jo viņu aktivitātes ir saistītas ar pastiprinātu plāksnes salūšanas risku. Kaulu var salīdzināt ar koku, kurš ir nedaudz elastīgs, taču metāls nogurst un, pastāvīgi tricināts, var salūst.
Stieņu izmantošanai ir šaurāks spektrs, piemēram, tos lieto, ja kauls salūzis vairākos liela izmēra fragmentos. Tos var vieglāk ielikt un nostiprināt, un pēc lūzuma sadzīšanas tie ne vienmēr ir jāizņem, tomēr parasti stieņus, tāpat kā plāksnes, izņem pēc 12–18 mēnešiem.
Atsevišķu kaula posmu sastiprināšanai var izmantot arī tikai skrūves, iztiekot bez plāksnēm vai stieņiem. Ja lūzums ir ļoti sarežģīts un šķembains, visas sešas nedēļas, kamēr kauls sadzīst, vai arī pirmās divas nedēļas, kamēr mīkstie audi nomierinās un lūzuma fragmentus iespējams sastiprināt ar plāksnēm, izmanto ārējās fiksācijas aparātu, pirms tam lūzumu izvērtējot datortomogrāfijā.
Sarežģītu lūzumu gadījumā minētās metodes var kombinēt.
Lai agrāk dzītu
Kaula sadzīšanas laiks ir individuāls, tas atkarīgs no slimnieka vecuma un vispārējā veselības stāvokļa.
Bērniem un jauniešiem lūzums nereti sadzīst jau trijās nedēļās, bet pieaugušajiem agrākais mēneša laikā. Vaļējs lūzums vienmēr dzīst ilgāk, un saskarsmē ar ārējo vidi pastāv lielāks infekcijas risks.
Ja kauls nav sadzijis pusgada laikā, jānoskaidro, vai plāksne nav uzlikta, pārāk izstiepjot lūzumu.
Kaula galiem jābūt kopā un nedaudz saspiestiem. Būtiski pārbaudīt, vai nav radusies infekcija, par ko iespējams pārliecināties rentgenuzņēmumā.
Jāgādā, lai netrūktu kalcija un D3 vitamīna, citādi kauli to nesaņems. Tas nepieciešams arī imunitātes nodrošināšanai, bet C vitamīns brūces dzīšanai.
Kaula atjaunošanos veicina kustības un mērena, atbilstīga slodze, kas uzlabo asinsriti un vielmaiņu. Laikus sākot kustināt pirkstus, mazinās tūska, jo uzlabojas limfas plūsma un venozā attece. Dzīšanu var veicināt arī kaulu elektrostimulācija.
Vieglos un vidēji smagos gadījumos roku drīkst sākt kustināt gandrīz uzreiz pēc veiksmīgas operācijas, kaut arī tā sāp. Pirmās divas nedēļas, kamēr dzīst brūce, galvenokārt jāpievēršas pirkstu kustību izstrādei. No trešās nedēļas to var darīt vēl aktīvāk, piepalīdzot ar otru roku.
Par kustībām, kādas katrā gadījumā ir pieļaujamas un būtu vēlamas, pastāstīs operējošais ārsts, rehabilitologs vai fizioterapeits. Kā pēdējās atļauts veikt apļveida kustības, pret kurām plāksne ir mazāk izturīga. Bieži vien, lai nebūtu iespējama rotācija apakšdelmā, uzliek divas ģipša longetes. Pirmajās sešās nedēļās nav pieļaujama pat neliela slodze, piemēram, ar operēto roku nedrīkst stūrēt automašīnu vai nest iepirkumu maisiņu.
Lūzuma dzīšanas laikā jāatturas no šampanieša, vīna, alus un citu rūgstošu dzērienu baudīšanas, jo tie var izraisīt iekaisumu un pastiprināt tūsku. Nekaitēs 50 gramu degvīna, viskija vai konjaka, bet tikai svētku reizēs.
Kaula atjaunošanos negatīvi ietekmē smēķēšana, jo nikotīns sašaurina asinsvadus.
UZZIŅA
• Lūzums var saasināt karpālā kanāla sindromu, jo veidojas tūska un rētaudi.
• Lūzis un sadzijis kauls turpmāk vairs nav pakļauts atkārtota lūzuma riskam, taču ir cietāks un vairs nav tik elastīgs, tāpat kā mīkstie audi rētas vietā.
• Ja lūzums skāris locītavu, tiek veicināta artrozes attīstība, jo ir bojāta locītavas kapsula, pārrauts skrimslis un traucēta tā barošana.
KONSULTĒJIS TRAUMATOLOĢIJAS UN ORTOPĒDIJAS SLIMNĪCAS ĀRSTS MĀRCIS JĒGERS
