Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Fongbeerredhot/SHUTTERSTOCK

Māris Jurašs: Primāri jāsamazina tieši smēķēšana, nevis jāskaita iekasētā nauda! 4

Autors: Māris Jurašs, Dr.oec. asoc. profesors

Reklāma
Reklāma
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 14
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
Veselam
Jūs nekad vairs neēdīsit šos ēdienus, kad uzzināsit to sastāvu
Lasīt citas ziņas

Jebkurai pandēmijai nav robežu, kā to pierāda arī mūsu nesenā pieredze ar COVID-19. Arī cilvēku netikumus neapturēsim. Varam ar tiem cīnīties, ierobežot, bet tie kā sērga izplatās pa citiem ceļiem.

Valdības dienas kārtībā atkal nodokļu politikas izmaiņas. Bija miers kādus 3-4 gadus, bet nu jau atkal mēs esam “jaunas dzīves” gaidās. Viens no nodokļiem dienas kārtībā ir akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem. Tas vienmēr ir dienas kārtībā, kad valdībai vajag naudu. Bet kā tad ar akcīzes nodokļa mērķi – ierobežot kaitīgo preču patēriņu? Akcīzes nodoklim nevajadzētu būt par “plāksteri” budžetā. Tam vajadzētu “ārstēt neveselīgos ieradumus”. Tātad akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem mērķis būtu jāsasaista ar smēķēšanas samazināšanu. Diemžēl pie mums tas tā īsti nedarbojās, jo akcīzes nodoklī privileģē fiskālais mērķis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc 2018.gada cigarešu patēriņš samazinājās. Viens no iemesliem tam ir jaunu alternatīvu tabakas un beztabakas produktu ienākšana tirgū. Faktiski notikās tirgus pārdale, taču galvenais efekts – samazināt cigarešu smēķēšanu, kam ir pati sliktākā ietekme no tabakas produktiem, tika panākts. Diemžēl “kārē pēc papildu naudas” tika nolemts palielināt akcīzes nodokli alternatīvajiem produktiem – karsējamai tabakai, e-cigaretēm, ieviest to tabakas aizstājējproduktiem. Diemžēl kāre pēc naudas bija pārāk liela, karsējamai tabakai nodoklis tika palielināts pat 5 reizes, turklāt nesamērīgi lielāks nekā tas ir cigaretēm, ja nodokli rēķina uz vienu gramu tabakas.

Kas ar to tika panākts? Mēs redzam, 2022.gadā patērēto cigarešu apjoms atkal jau pieaug, tātad mērķis – samazināt smēķēšanu, nav sasniegts. Datu analīze skaidri parāda, ka tradicionālo tabakas produktu aizstājējproduktiem ir ietekme uz kopējo tirgu un patērēto cigarešu apjomu. Piemēram, karsējamās tabakas produktu pieaugums samazina cigarešu patēriņu, tātad samazina negatīvo ietekmi no cigarešu smēķēšanas.

Protams, Latvija izdarīja pareizi, ka jau no 2016.gada ieviesa akcīzes nodokli alternatīvajiem produktiem, lai gan Eiropas Savienībā šiem produktiem joprojām akcīzes nodokli neharmonizē! Kā tad lai darbojas vienotajā tirgū bez muitas robežām, ja vienotajā tirgū ir pat valstis, kur šāda nodokļa nav pat vispār, ja nav informācijas aprite par šiem produktiem un ja pašu iespējas kontrolēt šādu preču ievešanu vai saņemšanu ir ierobežotas. Arī e-komercijas straujā attīstība, īpaši COVID-19 laikā, tikai veicināja šādu produktu nelegālu izplatību. Šo produktu aplikšana ar akcīzes nodokli Eiropas Savienībā noteikti jāsaskaņo.

Tomēr akcīzes likmju līmenim jābūt samērīgam ar katras valsts ekonomisko situāciju.. Palielinot nodokli, tas tikai veicinās pārrobežu tirdzniecību. Īpaši jāskatās uz kaimiņvalstīm: Lietuvu un Igauniju. Latvijā akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem ir lielāks nekā Lietuvā. Savukārt Igaunijas dzīves līmenis jau kādu laiku ir augstāks nekā Latvijā un Igaunija pat varētu atļauties vēl lielākus patēriņa nodokļus. Bet nē, arī viņi ir viltīgi, piemēram, kamēr Latvija palielināja nodokli e-cigaretēm, tikmēr vairākus gadus Igaunijā e-cigaretēm akcīzes nodoklis bija 0…

Salīdzinot akcīzes nodokli Baltijas valstīs pēc pirktspējas, mums diemžēl ir sliktākā pozīcija. Ja Baltijas valstīs nolemtu saskaņot nodokļa palielināšanu, tad tas primāri jādara Lietuvai. Citādi Latvijas pircēji ātri atradīs ceļu uz Lietuvas tabakas produktu tirgu.

Pirms nodokļu palielināšanas alternatīvajiem tabakas produktiem būtu jāatrisina vienotā tirgus problēmas. Pārskatot Tabakas akcīzes direktīvu, nepieciešams harmonizēt ar akcīzes nodokli apliekamos alternatīvos tabakas izstrādājumus kā e-cigaretes, karsējamo tabaku un beztabakas nikotīna spilventiņus, apliekamo tabakas izstrādājumu veidus nosakot atbilstoši to klasifikācijai muitas tarifu harmonizētā sistēmā.

Reklāma
Reklāma

ASV valstsvīrs Benžamins Franklins reiz ir teicis: “Šajā dzīvē ir neizbēgamas divas lietas: nodokļi un nāve”. Noteikti var piekrist, ka pret nāvi “vakcīnas nav” un tā ir neizbēgama gan smēķētājiem, gan nesmēķētajiem. Savukārt no nodokļiem gan dažādi veikli darboņi mēģina izvairīties un lielāks nodoklis palielina to nelegālās peļņas kāri – vienalga uz kā rēķina, bērns vai pieaudzis. Par to liecina joprojām lielie atklātās kontrabandas apjomi. Pieaug arī konfiscēto nelegālo alternatīvo tabakas produktu skaits. Vēl lielāks nodoklis tikai veicinās “bēgšanu no nodokļiem”, kas vēl vairāk palielina arī veselības riskus.

Taču gaidīt nav laika, un samērīgu nodokļu pieaugumu varētu paredzēt. Lai arī ekonomika pagaidām stagnē. Bet pirmām kārtām būtu jāizlabo neproporcionālā attiecība nodokļu slogā cigaretēm pret pārējiem produktiem, jo primāri jāsamazina tieši smēķēšana, nevis jāskaita iekasētā nauda.

Smēķēšana nodara milzīgu postu mūsu sabiedrībā un ar to jācīnās dažādiem veidiem. Nodoklis nav vienīgās “brīnumzāles”. Jāveic arī izglītojošie un skaidrojošie pasākumi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.