Nelūgtais apakšīrnieks – žultsakmens 0
“Pat nenojautu, ka žultspūslī ir liels akmens,” pēc vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas brīnās pacienti. Žultsakmeņu slimība jeb holelitiāze ir gremošanas sistēmas saslimšana, kas saistīta ar organisma vielmaiņas traucējumiem.
Tā nereti noris asimptomātiski, bet daļai pacientu tomēr parādās sāpes, slikta dūša, rūgta garša mutē, diskomforta sajūta labajā paribē, smagums vēderā un citi nepatīkami simptomi.
Kad žults pārāk bieza
Žults tiek sintezēta aknu šūnās, no kurām tā vispirms nonāk kapilāros, tad žultsvados, izvadkanālā un divpadsmitpirkstu zarnā. Ja radusies žults stāze jeb atteces traucējumi un žultspūslis pilnībā neiztukšojas, tā var sabiezēt, veidojot ķēpu – holesterīna, kalcija sāļu, pigmenta un citu vielu nogulsnes, kuras pakāpeniski pārtop akmeņos.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs, internists gastroenterologs asociētais profesors Aleksejs Derovs stāsta, ka to, vai cilvēkam dzīves laikā veidosies vai neveidosies žultsakmeņi, nosaka vairāki faktori, tajā skaitā dzimums – sievietes ar holelitiāzi slimo divas reizes biežāk nekā vīrieši, iedzimtība, vielmaiņas traucējumi, piemēram, metabolais sindroms, aptaukošanās, kā arī ēšanas ieradumi, piemēram, gaļas, sviesta un citu treknu pārtikas produktu pārmērīga lietošana uzturā.
“Lielai daļai pacientu žultsakmeņi netraucē, jo slimība noris bez simptomiem, taču daļai tie var nelabvēlīgi ietekmēt veselības stāvokli, ne tikai žultsceļus, bet arī aizkuņģa dziedzeri, jo žultsvadi un aizkuņģa dziedzera izvadkanāls saplūst kopā. Ja žults ir bieza, viskoza, nevar normāli plūst, arī aizkuņģa dziedzeris nevar izvadīt savus fermentus un var rasties aizkuņģa dziedzera iekaisums – pankreatīts,” norāda gastroenterologs, piebilstot, ka mūsdienās pankreatītam ir divi galvenie cēloņi – alkohola lietošana un žultsakmeņi.
Žults nepieciešama, lai gremošanas sistēma tiktu galā ar treknu pārtiku. Ja cilvēkam jau ir atteces traucējumi un žultsakmeņi, nepieciešamība pēc papildu žults produkcijas pēc treknas maltītes var izraisīt slimības saasināšanos, tajā skaitā žultsakmeņu kolikas. Aleksejs Derovs novērojis, ka bieži vien paši pacienti jau zina, kurš ēdiens viņiem der, bet kurš ne. Lielāka iespēja izjust slimības izpausmes ir pēc tāda ēdiena baudīšanas, kurā ir vairākas sastāvdaļas.
“Sabalansēts uzturs, ierobežota treknas gaļas, pilnpiena produktu, saldu konditorejas izstrādājumu lietošana, ēdienkarte, kurā ir pietiekami daudz augļu un dārzeņu, ir viens no veidiem, kā mazināt žultsakmeņu veidošanās risku.
Taču, ja ik pa brīdim vai vairākas dienas pēc kārtas jūtams spiediens labajā paribē, smagums, velkoša sajūta, kas saistīta ar ēšanu, nevajag eksperimentēt ar pārtikas produktiem, bet jāvēršas pie gastroenterologa, jāveic arī izmeklēšana – abdominālā ultrasonogrāfija, asinsanalīzes, bet nepieciešamības gadījumā jālieto arī recepšu medikamenti, lai nodrošinātu normālu žults atteci, mazinātu akmeņu veidošanās un iespējamo komplikāciju risku.
Ja ar saudzīgām metodēm pacientam palīdzēt nevar vai arī ārsts konstatējis, ka pacientam ir augsts slimības sarežģījumu risks, ir jāveic holecistektomija jeb žultspūšļa izņemšana,” stāsta ārsts, uzsverot, ka operācija neizārstē žultsakmeņu slimību. “Tā kā žults sastāvs ir izmainīts, pēc tās varētu būt nepieciešamība lietot zāles un ievērot diētu, lai akmeņi neveidotos no jauna. Jebkurā gadījumā jāatceras, ka nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos, bet, ja rodas sūdzības, jāapmeklē ārsts.
No zaļās aptiekas
“Lai neveidotos žultsakmeņi, ļoti svarīgi uzturēt kārtībā aknu darbību. Ja lieto sabalansētu uzturu, pietiekami daudz dzer labu ūdeni, izvairās no taukainām uzkodām pirms pamatēdiena, nepārēdas, ēdot nedzer, ik pa brīdim lieto hepatoprotektorus, piemēram, betulīnu vai mārdadža sēklu preparātus, pietiekami daudz kustas, tad akmeņi neveidojas,” spriež akupunktūras ārsts, fitoterapeits Artūrs Tereško.
“Akmeņi ir dažādi, to sastāvs ir atkarīgs no ēšanas paradumiem. Ir novērots, ka cilvēkiem, kas ēd pārsvarā piena produktus, veidojas kalciju saturošie akmentiņi, bet tiem, kas uzturā lieto daudz gaļas, – holesterīna akmeņi. Veģetāriešiem pārsvarā ir fosfātu akmeņi. Vēl ir pigmenta “dārgakmeņi”, kas pārsvarā satur bilirubīnu. Tos nevar izšķīdināt, par laimi, tie ir reti sastopami.”
Fitoterapeits min ārstniecības augus un to drogas, kas veicina žults veidošanos ar līdzsvarotu bilirubīna un žultsskābju saturu, piemēram pieneņu lapas, cigoriņa saknes, vērmeļu laksti, ilzītes ziedi. Žulti dzenošie augi ir bārbeles lapas un miza, ancīša un strutenes laksti (mazās devās), kaķpēdiņas ziedi. Viņš iesaka šos augus iekļaut žultsakmeņu šķīdināšanas tējas sastāvā. Specifiski augi, kuri palīdz tiem, kam ir kalcija un holesterīna žultsakmeņi, ir dzelzenes, sveķenes un dzeltenā amoliņa laksti, bet fosfātu akmeņu šķīdināšanai izmanto kukurūzas drīksnas un saknes.
Lai pastiprinātu žults izdalīšanos, var lietot dzeltenās kaķpēdiņas ziedus, mārrutka un ūdenskreses saknes, piparmētras lapas, bārbeles mizas un lapas, ķimeņu sēklas. Vienlaikus ieteicams lietot arī augus, kas iedarbojas uz žultspūsli, stimulējot tā saraušanos un žults izvadkanālu paplašināšanos.
Tādi augi ir cigoriņš, melnais rutks, matuzāle, mežrozīte. Mārdadzis, bārbele un pienene ir izcili aknu draugi, jo apvieno gan žulti dzenošas, gan žults veidošanos stimulējošas īpašības. Dažādos dziednieciskos maisījumos aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai noteicošie augi ir mārdadzis, bārbele un pienene.
Akmeņi žultsceļos
* Attīstītajās valstīs tie ir ap 10% vīriešu un 20% sieviešu.
* Akmeņi veidojas, nogulsnējoties žults pigmentiem (biliverdīnam un bilirubīnam), holesterīnam, kalcija sāļiem vai aknām pastiprināti sintezējot holesterīnu.
* ASV apkopotie dati par žultsakmeņu sastāvu liecina, ka apmēram 80–85% ir holesterīna žultsakmeņi, bet atlikušie ap 15–20% ir jaukta tipa un pigmenta žultsakmeņi.
* Žultsakmeņu slimība var izpausties ar lēkmjveida sāpēm – kolikām. Lēkme sākas, ja akmeņi žultspūslī vai žultsvados pārvietojas vai pat iesprūst.
