Foto – Fotolia/ktsdesign

Septiņi elles loki tiem, kurus vajā panikas lēkmes 3

Kad pirmo reizi piemeklē panikas lēkme, ir grūti saprast, kas notiek. Šķiet, ka tu mirsti, smoc, jūc prātā. Sirds dauzās neticami ātri, ķermeni pārņem gan karstuma viļņi, gan drebuļi. Tu jau gandrīz samierinies ar domu, ka nāve ir tuvu. Pakāpeniski lēkmes intensitāte sāk samazināties un parādās neskaidras cerības tomēr vēl uzkavēties šajā pasaulē. Tu atviegloti uzelpo, domājot, ka murgs ir aiz muguras. Bet tas ir tikai sākums… Pēc statistikas datiem 90% cilvēku vismaz reizi dzīvē bijusi stipra panikas lēkme. Aptuveni 40% cilvēku periodiski piedzīvo panikas lēkmes. Bet tikai 4-6% cilvēku veidojas trauksmes stāvoklis, kad panikas lēkmes kļūst regulāras, ir pastāvīgas bailes par savu veselību vai dzīvību, un tas padara dzīvi par īstu elli. Kāpēc tikai nelielam skaitam cilvēku trauksme kļūst par īstu vajātāju un mocītāju – tā atsevišķa tēma. Tagad parunāsim par tā sauktajiem “elles lokiem”, kurus iziet cilvēks, ja viņš cieš no trauksmes.

“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
Lasīt citas ziņas

Pirmais loks. Ārsti.

Parasti ar šo loku viss sākas. Kopš bērnības mēs zinām – ja kaut kas sāp, vai ir kādi nelāgi simptomi, – jāiet pie ārsta. Tāpat rīkojas cilvēks, kuru piemeklējušas panikas lēkmes un trauksme. Ārsta speciālizāciju izvēlas atkarībā no tā, kādi simptomi dominē. Ja dominējošie simptomi ir sirdsklauves, elpas trūkums vai paaugstināts asinsspiediens, cilvēks tiek nosūtīts pie kardiologa. Ja uztrauc reibonis, nejutīgums, troksnis ausīs, dodas pie neirologa. Ja ir slikta dūša, gremošanas traucējumi, bieža vēdera izeja – iet pie gastroenterologa u.tml. Diezgan bieži, neskatoties uz simptomiem, pēc pārbaudēm neatrod nevienas slimības pazīmes, un nosūta pacientu pie citiem ārstiem. Un situācija atkārtojas. Cilvēks domā, ka droši vien gadījušies slikti ārsti, ja nevar noteikt diagnozi. Sākas skrējiens pa apli. No kardiologa pie endokrinologa. No endokrinologa pie ginekologa. Kad poliklīnikas ārsti vairs neapmierina, izmisušais dodas pie ārstiem slimnīcās, uz specializētām klīnikām pie medicīnas zinātņu kandidātiem un pat profesoriem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dīvaina situācija: simptomi ir, bet diagnozi neviens nevar noteikt. Cilvēkam veic dažādus apsekojumus un analīzes, parasti ir nelielas novirzes no normas, bet nekā, kas tiešām izskaidrotu visus biedējošos simptomus.

Daļa ārstu parausta plecus un nosūta uz papildu pārbaudi vai konsultāciju, bet ir tādi, kas uzstāda neeksistējošu diagnozi: veģetatīvā distonija, neirocirkulāra distonija, kardioneiroze, astēniski-neirotisks sindroms un ķēras pie ārstēšanas. Kāpēc šīs diagnozes neeksistē? Jo jūs tās neatradīsiet Starptautiskajā slimību klasifikatorā un nekur pasaulē tādas diagnozes neuzstāda, izņemot bijušās Padomju Savienības valstis. Un medikamenti, kurus izraksta terapeitiska profila speciālisti, konkrētajā stāvoklī nav efektīvi, bet dažiem cilvēkiem var izraisīt stāvokļa pasliktināšanos.

Skraidīšana pie ārstiem dažkārt var ilgt vairākus gadus un rada vilšanos mūsdienu medicīnā. Un, ja mūsdienu medicīna nevar palīdzēt tikt galā ar simptomiem, kas indē dzīvi, varbūt vajadzētu meklēt risinājumu pie netradicionālās medicīnas? Šis domāšanas veids parasti noved pie nākamā “elles loka”.

Otrais loks. Burvji, dziednieki, ekstrasensi, priesteri, zīlnieces

Šajā lokā cilvēki sāk intensīvi tīrīt čakras, noņemt lāstus, nolādējumus, attīrīt organismu no parazītiem, skaitīt lūgšanas, izdzīt dēmonus un darītvēl daudz ko citu interesantu. Viņi atrod dažādus netradicionālus speciālistus, kuri, kā runā, esot kādam palīdzējuši. Cilvēki ir gatavi noticēt jebkuram brīnumam, lai tikai atbrīvotos no saviem dzīves kvalitāti pasliktinošajiem simptomiem. Visbiežāk simptomi pēc šādas “ārstēšanas” saglabājas un pēc laiciņa atkal atgriežas ar tādu pašu spēku. Daudzi cilvēki, kuri nāk pie mums uz konsultāciju, ar smaidu atceras savus piedzīvojumus, un nevar noticēt, ka darījuši ko tādu.

Trešais loks. Internets.

Noguruši no tradicionālās un alternatīvās medicīnas, cilvēki, kuri cieš no panikas lēkmēm, nolemj ņemt visu savās rokās un sāk meklēt informāciju internetā. Viņi vienkārši ievada meklētājā savus simptomus un atrod, ka sirgst ar visām iespējamām un neiespējamām slimībām. Tas ir līdzīgi kā “medicīnas universitātes trešā kursa studenta” sindroms, kurš apgūstot to vai citu slimību, atklāj sev to simptomus. Tāpat cilvēki, kuri cieš no panikas lēkmēm, uzstāda sev diagnozes, sākot no šizofrēnijas un beidzot ar smadzeņu audzēju. Parasti pēc tam viņi atgriežas pirmajā lokā un apmeklē ārstus, lai tie nozīmētu jaunu diagnostiku. Kā jūs varat iedomāties, tas neuzlabo stāvokli, bet tikai palielina trauksmi. Galu galā, ja slimību neviens nevar atrast, tas ir kaut kas ļoti “biedējošs un neizpētīts”.

Interneta problēma ir arī tā, ka tajā ir daudz zemas kvalitātes un bieži nepatiesas informācijas. Ļoti daudzus no rakstiem nav gatavojuši speciālisti, bet tie ir pārpublicēti, tulkotāji nepārzina tēmu un lieto citus vārdus, lai piesaistītu vairāk apmeklētāju. Sliktas kvalitātes informācija, tāpat kā sliktas kvalitātes pārtika var novest pie saindēšanās. Diemžēl, ja mums nav attiecīgu zināšanu, mēs nevaram atšķirt, kad šī informācija ir patiesa un kad nepatiesa.

Dažkārt situācija ir citāda. Meklējot internetā, cilvēks sāk saprast, ka viņš cieš no panikas lēkmēm. Sociālajos tīklos viņš atrod forumus vai grupas, kurās sazinās cilvēki ar līdzīgiem simptomiem. Bieži vien šajā brīdī viņš jūtas atvieglots. Viņš saprot, ka nav vientuļš un ir citi cilvēki, kas cieš no panikas lēkmēm. Bet tajā slēpjas problēma. Ļoti bieži forumos ir cilvēki, kuri atrodas dažādos lokos. Viņi apraksta pasākto un to, ka rezultāta nebija. Cilvēkam, kurš nokļuvis tādā forumā, sāk šķist, ka stāvoklis nav pārvarams un izejas nav. Visa komunikācija pārvēršas aprakstos par to, cik slikti jutušies. Lasot informāciju par citu simptomiem un situācijām, cilvēki neviļus salīdzina ar sevi. Un pēc kāda laika var atklāt “svešos” simptomus sev.

Ceturtais loks. Psihiatri

Kad cilvēki saprot, ka nav izejas, bet jādzīvo ir, viņi gatavi doties pie psihiatra. Lai gan psihiatrs arī ir ārsts, komunikācija ar viņu bieži vien ir atsevišķs stāsts. Pirmajā brīdī, aptaujājot klientus par viņu pieredzi, noskaidrojām, ka reizēm psihiatri lieto apšaubāmas medikamentozās ārstēšanas metodes. Netiek ievērotas pasaules prakses rekomendācijas (Tiek runāts par Krievijas praksi – Tulk.).

Otrs – pat tad, ja terapija noteikta atbilstoši mūsdienu standartiem, dažiem cilvēkiem tā var izraisīt blakusparādības un vēl lielāku trauksmi. Dažreiz antidepresanti nesniedz vēlamos rezultātus. Bet pats galvenais – ja ārstēšana notika tikai ar medikamentiem, bez psihoterapijas seansiem, pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas visi simptomi atgriežas.

Piektais loks. Psihologi

Kad zāļu lietošana nesniedz vēlamo rezultātu, cilvēki vēršas pie psihologiem un psihoterapeitiem. Tieši šiem speciālistiem arī būtu jānodarbojas ar neirozes un trauksmes ārstēšanu, bet diemžēl ne visi speciālisti ir apguvuši panikas lēkmju pārvarēšanas metodiku. Mūsu praksē bija pacienti, kuri vairāk nekā gadu apmeklēja psihoterapijas seansus, strādāja ar bērnības atmiņām, uzlaboja attiecības ģimenē, bet nebija īpaši tālu pavirzījušies trauksmes pārvarēšanā.

Sestais loks. Ģimene

Sākumā tuvinieki jūt līdzi cilvēkiem, kas cieš no panikas lēkmēm un aktīvi iesaistītās diagnostikā un ārstēšanā. Viņi palīdz atrast jaunus speciālistus un mudina uzsākt jaunu posmu diagnostikā un ārstēšanā. Tiklīdz saprot, ka minētajam stāvoklim ir psiholoģisks raksturs, sākas apvainojumi: “tu to visu izdomā” un “tas ir tavā galvā”. Seko aicinājumi “saņemt sevi rokās”, “cīnīties” vai “nepievērst uzmanību”. Šajā brīdī cilvēks ar trauksmi izjūt, ka radinieki nespēj saprast viņa stāvokli un pārdzīvo savu vientulību.

No otras puses, neskatoties uz to, ka nav izpratnes, radinieki bieži vien sāk rūpēties par cilvēku, cenšoties palīdzēt viņam tikt galā ar situāciju. Ja panikas dēļ viņš nevar aiziet uz veikalu, iet kopā ar viņu, gatavo ēst, pavada izejot no mājas. Neskatoties uz labo vēlmi palīdzēt, tas vēl vairāk pasliktina situāciju. Cilvēks, kurš cieš no trauksmes, pastāvīgi saņem atgādinājumu par savu bezpalīdzību, par to, ka viņš pats nevar tikt galā. Apburtais loks savelkas: jo bezpalīdzīgāks viņš jūtas, jo vairāk viņam vajadzīga palīdzība no malas. Bet jo vairāk palīdzības viņš saņem, jo bezpalīdzīgāks jūtas. Un tas ir diezgan grūts pārdzīvojums: justies vientuļam, citu nesaprastam un tajā pašā laikā izjust nepieciešamību pēc citu nepārtrauktas līdzdalības un pastāvīga atbalsta.

Septītais loks. Sociālā dzīve

Klejojot pa lokiem, cilvēks arvien vairāk un vairāk zaudē savu sociālo dzīvi. Visas intereses un hobiji paliek tālā pagātnē. Sociālās saites satrūkst. Draugi novēršas, mīļotie aiziet, profesionālā darbība kļūst neiespējama. Vienīgais, kas cilvēku interesē, ir viņa veselība, pašsajūta un ka tik atkal nekļūtu slikti. Viņa dzīve pārvēršas cietumā. Viņš nevar justies brīvi, nevar iet, kur grib. Šajā cietumā sienas veidotas no trauksmes un depresijas, un cietumsargs ir bailes. Un galvenie jautājumi, kas moka piespiedu kārtā ieslodzīto: “Kāpēc tas notika ar mani? Par ko man tas viss?” Bet atbildes nav. Viņš nevar saprast, kā viņa dzīvesveids, domāšana, emocijas un reakcijas noveda šajā cietumā, no kura viņš neredz izeju.

Ne visi cilvēki, kam ir trauksme, iziet tās lokus aprakstītajā secībā. Un ne visi vienmēr nokļūst visos septiņos lokos. Bet vismaz divus trīs lokus iziet katrs no viņiem. Skraidot pa šiem lokiem, no viena speciālista pie otra, cilvēki tērē lielas naudas summas, pārdod automašīnas un dzīvokļus. Bet nauda nav visvērtīgākā lieta. Visvērtīgākie ir dzīves gadi, kas pavadīti cietumā bez sienām par grēkiem, ko neesi izdarījis. Visbēdīgākais ir tas, ka ar pareizo izpratni un pieeju trauksmes ārstēšana var būt ļoti ātra un efektīva.

P. S. Uzraksti komentāros savu pieredzi – cik lokus esi izgājis?

 

Avots: bezpaniki.pro

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kalviņš skaidro, vai jaunās Covid-19 mutācijas varētu būt spēcīgākas par pirmo vīrusa variantu?
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
Eksperti: Latvijā nav nepieciešams nodrošināt vakcināciju pret pērtiķu baku vīrusu
Vai pastāv iespēja, ka Covid-19 viļņa rudenī nemaz nebūs? Epidemiologs Trojanskis atklāj, kādiem scenārijiem jāgatavojas
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
“Mariupolē tagad valdīs čečeni,” Rajevs skaidro, kas Ukrainā mainījies brīvdienās
VIDEO. “Sieva mani ieslēdza dzīvoklī, sita, izpostīja manu dzīvi!” Vardarbībā apsūdzētais reperis Strūbergs pēc gada vairs neklusē un izstāsta savu patiesību
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Vingrošana un speciāli pielāgoti vingrojumi pretsāpju terapijai
Par katru labdarības akcijā „Pērkot tu ziedo!” iegādāto RFF produktu divdesmit centus ziedo bēgļiem
Labestības tablete ikvienam
Medus sastāvs un īpašības mūsdienīgā skatījumā
Kolagēns – veselām locītavām un ādai
Kādi mēdz būt iemesli matu izkrišanai
Trīs mutes higiēnas vaļi jeb mutes dobuma higiēnas minimums
„Mēness aptiekas” komanda Rimi Rīgas maratonā skries kopā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienības jauniešiem
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
Kā jauninājumi ērtībai pamazām top par ierastu ikdienu aptiekā
Ja locītavas smeldz no pārslodzes
Piens, lakrica vai šokolāde. Ar ko varētu konfliktēt tavas zāles
Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ
Labestības tablete ikvienam
Vai uzturs apgādā ar visu, kas tavam organismam vajadzīgs?
Sāp mugura. Tableti, ortozi, masāžu vai tomēr pie ārsta
Atzīmējot Latvijas olimpiskā un paralimpiskā sporta sasniegumus
Kāpēc D vitamīns ir visbiežāk apspriesto uztura bagātinātāju topā
„Niez acis, tek deguns, moka šķavas? Iespējams – putekšņu alerģija jeb polinoze
Vairāk nekā puse galvas un muguras sāpes novērš ar bezrecepšu medikamentiem, nevis dodas pie ārsta
Mēness aptieka: Visvairāk bēgļiem no Ukrainas un karadarbībā cietušajiem ziedo līdzekļus ar organizāciju starpniecību
Ceļotāja pirmās palīdzības komplekts
6 padomi, lai āda pavasarī nebūtu sausa
Starptautisks ilgtspējas indekss apliecina „Mēness aptiekas” līderību farmācijas nozarē
5 iemesli, kādēļ iekļaut ēdienkartē olas
Kādēļ graudaugi ēdienkartē tik svarīgi
50 skolēni visā Latvijā iepazīst “Mēness aptieku” farmaceitu ikdienas darbu
Sāpes sprandā… Sildošu ziedi vai parasto?
6 universāli padomi acu veselībai pavasarī
mūsdienu farmācijā izmanto mājas dakteri – alveju
Efekts parādās dienas laikā! Uz sāpošām vietām – teipi
Skatītājs jautā: Ko darīt, ja ir zems asinsspiediens?
Vai tiešām pilnmēness ietekmē cilvēka psihi? Skaidro psihiatrs
Keris par mediķu atalgojumu: Ir trīs iespējas – samierināties, streikot vai doties prom
Pēteris Apinis: Vājš ministrs ir Pavļuts, kas patiesībā ir laba ziņa, jo viņam nav liekā svara
Valdis Keris: Veselības ministra katra diena amatā ir kā nagla veselības nozares zārkā
Pārtikas cenas turpina pieaug – vai iedzīvotājiem un valstij jāveido pārtikas rezerves?
Kalviņš skaidro, vai jaunās Covid-19 mutācijas varētu būt spēcīgākas par pirmo vīrusa variantu?
Vaicājam Rajevam! Cik apdraudēti ir Ukrainas reģioni, kuros nenotiek tieša karadarbība?
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Es esmu pret vardarbību un toksiskām attiecībām!” “Māmiņu klubs” vadītāja Beitika aicina vardarbībā apsūdzēto reperi Strūbergu uz atklātu interviju televīzijā
“Ja nebūtu NA prasība, premjeram būtu bijis pārāk riskanti pieprasīt manu demisiju,” uzskata Golubeva
Kā izaudzēt tādus tomātus un gurķus, kādi auga vecmāmiņas siltumnīcā?
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
Auziņš: Pabalstos es saņēmu vairāk nekā es samaksāju par elektrības rēķinu
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
“Līdz 2023. gadam viņš būs prom.” Bijušais MI6 vadītājs prognozē, ka Putins līdz gada beigām tiks nosūtīts uz sanatoriju
VIDEO. “Sieva mani ieslēdza dzīvoklī, sita, izpostīja manu dzīvi!” Vardarbībā apsūdzētais reperis Strūbergs pēc gada vairs neklusē un izstāsta savu patiesību
VIDEO. Brīnišķīgs mirklis – tiešraidē balto stārķu ligzdā izšķiļas pirmie mazuļi
Gailis: Krievija pēdējos gadus uzvedas kā āksti
Vai pastāv iespēja, ka Covid-19 viļņa rudenī nemaz nebūs? Epidemiologs Trojanskis atklāj, kādiem scenārijiem jāgatavojas
“Man ir izaicinājums šai melei!”: Īlons Masks izdomājis radošu veidu, kā atmaskot sievieti, kas viņu apsūdz seksuālā vardarbībā
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
12:23
Kalviņš skaidro, vai jaunās Covid-19 mutācijas varētu būt spēcīgākas par pirmo vīrusa variantu?
12:21
Vaicājam Rajevam! Cik apdraudēti ir Ukrainas reģioni, kuros nenotiek tieša karadarbība?
12:16