Pēc lauku darbiem atkal trūce vēderā? Atklājam pazīmes, iemeslus un ārstēšanu 0
Abas ar kaimiņieni esam viena vecuma – ap piecdesmit –, darām vienus un tos pašus lauku darbus. Man – kā kas, vēderā trūce, kamēr kaimiņiene nemaz nezina, kas tā par slimību. Viena operācija jau bija, laikam būs vajadzīga vēl viena. Kāpēc tā? jautā lasītāja Valentīna no Strenču novada. Atbild Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais ķirurgs Haralds Plaudis.
“Teorētiski trūce var izveidoties ikvienam cilvēkam, taču noteicošais tomēr ir iedzimtība – nosliece uz trūču rašanos.
Ja saistaudi ir vāji, tie dzīves laikā kļūst vēl vājāki un var veidoties plīsums. Pēc lokalizācijas izšķir cirkšņa, ciskas, nabas un baltās līnijas trūces. Tās var būt kā ārējas, tā iekšējas. Pirmajā gadījumā iekšējie orgāni caur plīsumu saistaudos izspiežas zem ādas, bet otrajā trūces veidojas vēdera dobuma iekšienē, orgāniem ieslīdot vēderplēves kabatās,” skaidro Haralds Plaudis.
Trūču veidošanos sievietēm veicina bieža grūtniecība un dzemdības, bet abu dzimumu pacientiem – smags fizisks darbs, palielināts spiediens vēdera dobumā, piemēram, ilgstošs klepus, aizcietējumi.
Vēdera sieniņas saistaudi ļoti reti pārplīst uzreiz, visbiežāk tas ir pakāpenisks process.
Trūcei raksturīgas trulas, velkošas sāpes vai diskomforta sajūta, kas pastiprinās fiziskas slodzes laikā.
“Piemēram, no rīta nekas nekait, bet pēc darba dienas uz vēdera veidojas bumbulis. Izvelvējums palielinās, ja cilvēks piepūš vēderu vai klepo, bet guļus stāvokli pazūd,” teic ķirurgs.
Mēdz būt arī pēcoperācijas trūces, kas parasti rodas apmēram 3–6 mēnešus pēc vēdera dobuma operācijas. Tās var provocēt pārliecīga fiziskā slodze pēc operācijas, jo rētaudi vēl nav pietiekami stipri un var pārplīst. Ja parādās velkošas sajūtas cirksnī, sāpes, izspīlējums vai veidojums zem ādas, nevajag gaidīt, ka tas pāries vai izzudīs pats no sevis. Tās ir pirmās pazīmes, ka attīstījusies trūce un jādodas pie ārsta.
Lai slimību diagnosticētu, parasti nav nepieciešami sarežģīti izmeklējumi, ģimenes ārsts vai ķirurgs to atklāj, pataustot pacienta vēderu.
Lai trūci likvidētu, nepieciešama operācija, ko veic gan ar tradicionālajām metodēm, gan laparaskopiski.
Nelielas nabas, cirkšņa, kā arī pēcoperācijas trūces var izoperēt arī dienas stacionārā un, ja operācija noritējusi veiksmīgi, pacients vakarā jau var doties mājās. Mūsdienās ķirurgu rīcībā ir speciāli tīkliņi jeb implanti, ar kuriem operācijas laikā nostiprina saistaudus, lai trūce šajā vietā vairs neveidotos.
Ja pacients laikus nevēršas pie ārsta, trūce var iesprūst. Tas nozīmē, ka piepūles laikā caur nelielo atveri saistaudos izspiežas zarnu cilpa. Ja iespīlētā vieta netiek apasiņota, apmēram sešu stundu laikā zarna var atmirt, plīst un tās saturs izplūst vēdera dobumā. Ja pacients ierodas slimnīcā ar novēlošanos, nelielās trūces operācijas vietā jāveic plaša vēdera dobuma operācija, iespējams, jāizņem pat daļa zarnas.
