Vēders pēc dzemdībām – iespējama diastāze. Kā ar to sadzīvot? 0
Ja pēc dzemdībām vēders zaudējis agrāko formu un ir nevis plakans, bet izgāzies un krunkains, iespējams, tā ir diastāze – nepareizs taisno vēdera muskuļu novietojums.
Pirms sāc intensīvu vēderpreses trenēšanu, labāk izlasi šo rakstu, jo diastāzes gadījumā tā nepalīdzēs – tai vajadzīgi pavisam citāda veida vingrojumi!
Diastāze, ko latīniski sauc par Diastasis recti, nozīmē to, ka starp labo un kreiso taisno vēdera muskuli paplatinājusies atstarpe.
To bieži novēro grūtniecēm, jo topošajam mazulim augot mammas vēderā vajag arvien vairāk vietas. Līdz ar to taisnie vēdera muskuļi atbīdās un starp tiem esošie saist-audi – tā sauktā baltā līnija – iestiepjas.
Ne tikai grūtniecēm
Medicīniskajā literatūrā minēts, ka diastāze veidojas aptuveni divām trešdaļām topošo māmiņu. Risks ir lielāks, ja tā ir kārtējā grūtniecība, ja bērniem ir neliela gadu starpība un grūtnieces vecums ir virs 35 gadiem. Arī tad, ja gaidāmi dvīņi vai trīņi, iespēja, ka muskuļi attālināsies, ir lielāka.
Diastāze var būt jaundzimušajam, taču mazuļiem tā pāriet pati no sevis. Vēdera muskuļi mēdz attālināties arī vīriešiem ar alusvēderu, kā arī var būt ikvienam, kurš nepareizi veic noteikta veida fiziskos vingrinājumus, īpaši ar svaru cilāšanu.
“Ir bijuši gadījumi, kad sievietēm diastāze veidojas tāpēc, ka viņas nodarbojas ar krosfitu un nepareizā tehnikā ceļ smagumu, neizmainot spiedienu vēdera iekšpusē,” zina teikt fizioterapeite Elīza Auziņa. Vēl diastāze var būt cilvēkiem, kuri ļoti pieņemas svarā un tad strauji novājē, vai pacientiem, kuriem veiktas operācijas vai izmeklējumi, kuru laikā vēderu uzpūš ar medicīnisko gāzi.
Diastāzes gadījumā vēdera priekšpusē veidojas krokas, taču tā nav tikai estētiska problēma: vēdera orgānus vietā notur vairs tikai plāna saistaudu josla. Retos gadījumos rodas orgānu trūce, biežāk sāp mugura, ir grūti kustēties un pat elpot, jo trūkst pareiza muskuļu balsta. Ja ir diastāze, arī nākamās dzemdības var noritēt sarežģītāk, bet dažkārt muskuļu atvirzījums ir aizcietējuma vai urīna noplūdes cēlonis.
Tikai ne klasisko vēderpresi!
Lielākoties pēc dzemdībām taisnie vēdera muskuļi atgriežas agrākajā stāvoklī, tomēr ne vienmēr. Situāciju vēl pasliktina vēdera sasprindzināšana, piemēram, cilājot smagumus (šajā gadījumā ir runa arī par bērnu cilāšanu vai personīgā liekā svara nešanu), tāpat aizcietējumu gadījumā vai dzemdībās. Arī nepareiza apsēšanās vai atgulšanās jau tā vājos saist-audus starp taisnajiem vēdera muskuļiem izstaipa vēl vairāk.
Diastāzes novēršanas risinājums ir vingrojumi, taču Elīza Auziņa uzsver – tā noteikti nav vēderpreses trenēšana!
“Nereti sievietes nospriež – ahā, ja jau pro-blēma ir vēdera muskuļi, jātrenē vēderprese. Sameklē jūtūbā vingrojumus un pilda, bet diastāze nemazinās, reizēm tieši pretēji – kļūst vēl lielāka,” apraksta fizioterapeite. Arī daudzi citi tradicionālie fitnesa vingrojumi (atspiešanās, tā dēvētais planks u.c.) vēdera muskuļu stāvokli var padarīt sliktāku, nevis uzlabot. Nav ieteicama arī peldēšana, noteiktas jogas pozas, piemēram, suns ar galvu uz leju jeb adho mukha švānāsana, kā arī darbības, kas jāveic balstā uz ceļgaliem vai plaukstām.
Iespējams, diastāze nav izteikta, un nešķiet, ka būtu svarīgi to novērst, tomēr ieteicams pievērsties šīs problēmas risināšanai, īpaši, ja ir doma vēl par kādu grūtniecību un ģimenes pieaugumu nākotnē. Pareizie vingrojumi ir labākais veids, kā dia-stāzi mazināt, un tikai tad, kad fizioterapeits kopā ar ģimenes ārstu secina, ka ar kustībām nekas nav līdzēts, risinājums ir plastiskā ķirurģija. Lēmums par to jāpieņem pēc rūpīgas izmeklēšanas un mērījumiem.
Dziļie muskuļi un elpošana
“Ar piemērotām fiziskajām aktivitātēm var tikt galā pat ar diezgan lielām muskuļu spraugām,” savā praksē pārliecinājusies fizioterapeite. “Galvenais ir vingrot regulāri un pacietīgi. Man nav gadījusies neviena sieviete, kura ar vēdera muskulatūras vingrinājumiem nebūtu spējusi savilkt kopā taisnos vēdera muskuļus.”
Reizēm rezultāts redzams jau pēc divām nedēļām, citreiz pēc mēneša. Saprotams, ir dažādas organisma īpatnības, kas vēlamo izskatu neļauj sasniegt tik drīz, tomēr lielākoties piepūle atmaksājas. Ir arī atšķirība, kāds ir vēdera muskuļu stāvoklis pēc viena bērna gaidībām, vai gaidīti dvīnīši vai trīnīši un vai sieviete ir jaunāka vai jau pusmūžā.
Atbildot uz jautājumu, ar ko pareizie vingrojumi ir īpaši, Elīza Auziņa paskaidro: tie nav vērsti uz virspusējo muskuļu slodzes pastiprināšanu, bet gan dziļo muskuļu treniņu, dziļo (diafragmālo) elpošanu, nabas ievilkšanu un muskuļu satuvināšanu. Līdz ar to vingrojumi pat nav īpaši grūti.
“Tie ir ļoti pakāpeniski, vērsti uz sevis sajušanu. Vislabāk, ja atnāk pie fizioterapeita, jo tad var novērtēt, cik plata un dziļa ir diastāze, un izstrādāt vingrojumu kompleksu, ko pēc tam var izpildīt arī mājās.” Ja vingro fitnesa trenera, nevis fizioterapeita vadībā, svarīgi, lai šis cilvēks zinātu, ko nozīmē diastāze un kādas kustības tās gadījumā nav vēlamas.
Speciālās jostas nēsāšana, kā arī veselīgs uzturs arī palīdz drīzāk atgūt glītu plakanu vēderu. Fizioterapeite akcentē: tas notiek agrāk, ja ķermenis regulāri trenēts gan pirms grūtniecības, gan tās laikā. Tad muskuļi atceras, kāds bija to pareizais stāvoklis, un drīzāk atgriežas tajā.
Kad diastāzi izdevies mazināt, var sākt intensīvākus visa ķermeņa treniņus: skriet, peldēties, veikt Pilatesa vingrojumus u.tml.
Vai man ir diastāze?
Diastāzi iespējams konstatēt, atguļoties uz muguras un saliecot kājas ceļos.
Esot guļus, pirkstus vai plaukstu (vai abas) ievieto starp vēdera muskuļiem, vēršot pirkstgalus kaunuma virzienā. Platums jānosaka, sajūtot, kā muskuļi sāk saspringt, kad no pamatnes nedaudz atceļ galvu. Svarīgi nevis maksimāli sasprindzināt vēdera muskuļus, bet pavisam nedaudz, noķerot brīdi, kad tie tikai gatavojas savilkties.
Atkarībā no tā, vai spraugā var ievietot vienu, divus, trīs pirkstus vai vairāk, var spriest par diastāzes platumu. Mēra trijās vietās: virs nabas, zem tās un virs kaunuma kaula.
Diastāzes dziļumu mēra, pirkstu iespiežot starp taisnajiem vēdera muskuļiem. Ja to var ievietot līdz pirmajai falangai, diastāze ir sekla, ja līdz otrajai – vidēja, ja līdz trešajai – dziļa.
(Vairāk informācijas par diastāzes mērījumiem var atrast internetā, kā atslēgas vārdus ierakstot “diastasis rectis” vai “Julie Tupler”. Džūlija Taplere ir speciāliste, kas izstrādājusi īpašu metodiku diastāzes ārstēšanai.)
Zināšanai
Iespējams, tev ir diastāze, ja:
• bijusi kāda ķirurģiska operācija vai vēdera dobuma izmeklējumi, uzpūšot vēderu ar medicīnisko gāzi (piemēram, laparoskopija);
• bijusi vēdera orgānu trūce;
• bijusi viena vai vairākas grūtniecības;
• ilgāku laiku bijis alusvēders;
• atguļoties uz muguras un atceļot plecus no pamatnes, vēdera vidusdaļa paceļas augšup kā pamatīgs paugurs;
• ir nabas izvelvējums;
• bērnībā vai vēlāk bijuši regulāri treniņi vingrošanā, peldēšanā, tenisā, golfā vai nodarbojies ar Pilatesa vingrošanu, jogu vai trenēta vēderprese;
• sāp mugura vai gūžas, pēc ēšanas pūšas vēders vai ir nepareiza stāja.
Mūsu eksperte Elīza Auziņa, fizioterapeite
