Vīrieši kļūst arvien garāki, sievietes – paliek uz vietas. Interesants iemesls, kāpēc auguma atšķirība arvien palielinās 4
Īpaši valstīs ar labiem dzīves apstākļiem pēdējo 100 gadu laikā auguma atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ir ievērojami palielinājusies. Vīriešu augums un svars ir pieaudzis divreiz straujāk nekā sieviešu.
Gandrīz visas 20 valstis ar garākajiem vīriešiem un sievietēm atrodas Eiropā. Tomēr arī Āzijā, Latīņamerikā un Āfrikā cilvēki kļūst garāki. Citviet, piemēram, ASV, auguma garums lielākoties stagnē.
Vīriešu augums pieaug ievērojami ātrāk nekā sieviešu, kā rezultātā mūsdienās auguma atšķirība starp dzimumiem ir daudz lielāka nekā pirms 100 gadiem,
un tā turpina pieaugt. Pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā “Biology Letters”, pētnieki salīdzināja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datus par 135 000 cilvēku no 69 valstīm ar viņu dzīves apstākļiem.
Analīze parādīja, ka vīriešu augums un svars pēdējā gadsimta laikā ir pieaudzis divreiz straujāk nekā sieviešu, īpaši pārtikušos pasaules reģionos. Šis pieaugums saistīts ar uzlabotiem dzīves apstākļiem, labu veselības aprūpi un kvalitatīvāku uzturu.
Mazāk pārtikušās valstīs abi dzimumi joprojām ir īsāki un augumā līdzīgāki. Jo bagātāks, jo garāks?
Garākie vīrieši pasaulē dzīvo Nīderlandē, kur vidējais augums ir 183,8 cm, bet garākās sievietes, kuru vidējais augums ir 170,4 cm, arī ir no Nīderlandes.
Īsākie vīrieši dzīvo Austrumtimorā ar vidējo augumu 160,1 cm, bet īsākās sievietes – Gvatemalā ar vidējo augumu 150,9 cm.
Viens no pieņēmumiem ir, ka bagātākās valstis ar labāku medicīnisko aprūpi veicina garākus iedzīvotājus. Tomēr tas ir tikai daļēji patiesi. Mazāks vidējais augums tādās turīgās valstīs kā Singapūra vai Katara liecina, ka ekonomiskie vai medicīniskie faktori nav vienīgie iemesli.
Vides faktori, piemēram, uzturs un dzīves līmenis, veido aptuveni 20 procentus no auguma mainīguma. Aptuveni 80 procentus nosaka ģenētika.
Vecāku vidējais augums ir labs rādītājs bērnu augumam. Daži gēni, tostarp viens Y hromosomā, pagarina vīriešu kaulu augšanas fāzi.
Tomēr nav vienotu “auguma gēnu” – augumu ietekmē līdz pat 12 000 gēnu variantu, kas regulē skeleta augšanu, kaulu un skrimšļu veidošanos un kolagēna ražošanu. Kolagēns, strukturālais proteīns, kalpo kā atbalsta karkass audiem.
