Sargā sevi no gripas un citiem vīrusiem – tie uzņem apgriezienus visā Eiropā 34
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš šajā sezonā uzsāktā gripas monitoringa ģimenes ārstu prakses ziņojušas par 52 klīniski apstiprinātiem gripas gadījumiem. Gripas reģionāla un plaša izplatība jau konstatēta dažās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Somijā, Vācijā, Francijā.
Valsts apmaksā pretgripas potes
Kopš 21. novembra tās varēs saņemt visi bērni līdz 17 gadu vecumam un pieaugušie, sākot jau no 50 gadiem. Arī iedzīvotāji, kuri neiekļaujas šajās vecuma grupās, bet kuriem ir hroniskas plaušu, kardiovaskulāras, vielmaiņas vai nieru slimības, imūndeficīts, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju, personas ar psihiskām slimībām, kā arī grūtnieces, ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti var saņemt valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu.
Pieteikties vakcinācijai pret gripu var pie sava ģimenes ārsta, kurš arī precīzi pateiks, vai cilvēks pieder tai iedzīvotāju grupai, kam šajā sezonā pašiem par to nav jāmaksā, vakcinācijas kabinetos, ārstniecības iestādēs vai portālā “manavakcina.lv”. Pierakstoties uz šopakalpojumu portālā, jāizvēlas sev tīkama ārstniecības iestāde un vēlamais pieraksta laiks, jāatzīmē, vai vienlaikus vakcinēsies arī pret Covid-19 (vakcināciju pret abām infekcijām drīkst veikt vienlaikus), un jāsagaida apstiprinājums īsziņā vai e-pastā.
Piesakoties vakcinācijai “manavakcina.lv”, jāsazinās arī ar izvēlēto ārstniecības iestādi, lai noskaidrotu, vai tajā būs pieejamas valsts apmaksātas gripas vakcīnas.
Lai pasargātu iedzīvotājus no smagas slimības gaitas un komplikācijām, Veselības ministrija 2022./2023. gada gripas sezonai iegādājusies aptuveni 120 tūkstošus vakcīnas devu, no kurām divas trešdaļas jau izlietotas, bet pārējās rezervētas. Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti uzsver, ka joprojām pirmām kārtām vakcinējami seniori vecumā no 65 gadiem un cilvēki, kuri pieder riska grupām, kuru vakcinācija par valsts naudu tiek nodrošināta no oktobra sākuma, tādēļ var gadīties, ka valsts apmaksātā vakcīna kādā medicīnas iestādē beigusies. Vakcināciju pret gripu tādēļ gan nevajadzētu atlikt, bet gan uzzināt, kur tā pieejama, un doties turp.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs profesors Uga Dumpis uzsver, ka vakcinācija pret gripu ir efektīvākais veids, kā samazināt tās izplatību un novērst slimības sarežģījumus. “Jāvakcinējas katru gadu,” viņš saka.
“Jo vairāk sabiedrībā būs pret gripu vakcinētu senioru un riska grupu iedzīvotāju, jo mazāk gripas pacientu nonāks stacionāros.”Vakcinēšanās pret sezonālo gripu par savu naudu izmaksās ap 20 eiro. Piemēram, “VC4” profilaktisko pošu kabinetā – 21, Salaspils veselības centrā – 18, bet Zemgales veselības centrā – 15 eiro (pieaugušajiem). Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 18 eiro.
Gripa vai kovids?
Valsts šobrīd vairs neapmaksā testus Covid-19 antivielu noteikšanai laboratorijā bez ārsta nosūtījuma. Tos turpmāk veiks diagnostikas nolūkā tikai noteiktos gadījumos, piemēram, pacientiem ar hroniskām slimībām. Veselības ministrijas skatījumā skrīninga testēšana šobrīd vairs nav nepieciešama, jo epidemioloģiskā situācija valstī ir normalizējusies. Saslimstot ar akūtu elpceļu infekciju, var izmantot paštestus Covid-19 infekcijas noteikšanai.
Piemēram, ģenētikas centra “iVF Riga” laboratorija par 50 eiro piedāvā Covid-19 un gripas testu paneli. Paņemot iztriepi no deguna gļotādas, vienlaikus var pārbaudīties uz vairākām vīrusu infekcijām: A un B gripa, respiratori sincitiālais vīruss (RSV), Covid-19. Savukārt E. Gulbja laboratorijā pieejami vairāki respiratoro vīrusu paneļi, nosakot 16 vai 33 respiratoros vīrusus un baktērijas, piemēram, pneimonijas izraisītājus. Šādi testi gan nav lēti – attiecīgi 41 un 116 eiro.
Pamanot pirmās akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, bez testa veikšanas ir gandrīz neiespējami atšķirt, vai saķerts gripas vai koronavīruss. Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti norāda, ka abas infekcijas izplatās gaisa pilienu veidā, tikai gripas gadījumā tie ir relatīvi lieli, bet Covid-19 – aerosola veida un sīki pilieni, ar abām slimībām var inficēties kā tiešā, tā netiešā kontaktā ar slimnieku, piemēram, pieskaroties piesārņotām virsmām un priekšmetiem.
Gripas simptomi parādās 1–4 dienu laikā pēc inficēšanās, bet uz jaunā koronavīrusa izraisītajām slimības izpausmēm jāgaida ilgāk – līdz pat 19 dienām. Abu slimību simptomi ir ļoti līdzīgi – pacientam var būt drudzis, kaulu laušanas sajūta, klepus, sāpes kaklā, acu ābolos, iesnas vai aizlikts deguns, galvassāpes, elpas trūkums, dažreiz caureja, vemšana. Daži simptomi, piemēram, ožas un garšas zudums, raksturīgi tikai Covid-19.
Daļai pacientu kā viena, tā otra vīrusu infekcija var izraisīt sarežģījumus. Gripai tās var būt bakteriālās pneimonijas, deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisums, dažādu orgānu hronisku slimību – sirds un asinsvadu, nieru, plaušu un elpceļu paasinājums. Pacientiem ar smagu Covid-19 gaitu sekas var būt ilgstošas vai pat paliekošas, tā saucamais garais kovids. Pārslimojušais var izjust miega traucējumus, elpas trūkumu, sirds ritma traucējumus, bezspēku, koncentrēšanās grūtības, trauksmi, depresiju, ciest no asinsreces traucējumiem, bet reizēm garša un oža tā arī neatjaunojas.
Drošības pasākumi joprojām aktuāli
Kā statistikas dati, tā aptauju dati liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju dažādu iemeslu dēļ tomēr izvēlas nevakcinēties. Šādā gadījumā atliek vienīgi stiprināt imunitāti, izejot ārpus mājas, lietot aizsarglīdzekļus, piemēram, sejas maskas, rūpīgi mazgāt vai pat dezinficēt rokas un izvairīties no vietām, kur vienkopus pulcējas daudz cilvēku.
Covid-19 epidēmijas laikā ieviestie ārkārtas pasākumi pierādīja, ka tie vienlīdz efektīvi iedarbojas arī uz gripas un citu elpceļu infekciju izplatību. Lai izvairītos no inficēšanās, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti iesaka censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz ļaužu, piemēram, lielveikalus, masveida pasākumus slēgtās telpās, neizmantot sabiedrisko transportu, vēdināt un bieži uzkopt telpas, vairākas reizes dienā mazgāt rokas ar ziepēm – gan pirms ēšanas, ēdiena gatavošanas un pasniegšanas, gan zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, smēķēšanas, gan pēc klepošanas, deguna šņaukšanas, tualetes lietošanas, saskares ar naudu un publisku vietu apmeklēšanas.
Atgriežoties mājās, speciālisti iesaka izskalot kaklu un degunu ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citu zāļu tēju, sālsūdeni, jo uz gļotādas var atrasties gripas vai citi vīrusi, kuri izplatās gaisa pilienu veidā un izraisa akūtas augšējo elpceļu infekcijas. Pretvīrusu iedarbība izsenis piedēvēta ķiplokiem, kadiķu ogām un virknei citu augu, kā arī bišu produktiem, piemēram, propolisam.Epidemiologi atgādina, ka infekcijas izplatības risku mazināšanai ļoti svarīgi ir elpceļu infekcijas slimības pēc iespējas izslimot mājas apstākļos, nekontaktējoties ar citiem cilvēkiem, bet dodoties uz poliklīniku, laboratoriju vai aptieku, lietot FFP2 respiratoru, lai pasargātu apkārtējos.
Der atcerēties, ka pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju joprojām ir jāatrodas izolācijā, bet medicīnas iestādēs un sociālās aprūpes centros sejas masku lietošana ir obligāta. Centra komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja norāda, ka var būt arī gadījumi, ka, apmeklējot kādu iestādi, piemēram, frizētavu, vai pasākumu, jāsaskaras ar prasību lietot sejas masku. Lai nerastos neveikla situācija, tas jānoskaidro iepriekš.
Gripa un vakcinēšanās
* Gripas sezona vidēji ilgst no oktobra līdz nākamā gada aprīlim (iepriekšējā gripas epidēmija beidzās tikai 15. jūnijā).
* Dažu pēdējo gripas sezonu laikā no gripas miruši mazāk nekā četrsimt Latvijas iedzīvotāju. Ar gripu saistītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami vecuma grupā virs 65 gadiem.
* Kā norāda Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, lai novērstu sezonālās gripas nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, jāvakcinē vismaz 75% iedzīvotāju, kas pieder riska grupām.
* Ik gadu gripu pārslimo vidēji 10% iedzīvotāju, vissmagāk cieš gados veci cilvēki un hronisku sirds un plaušu slimību pacienti.
* Vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars pret sezonālo gripu joprojām ir ļoti zems – pērnajā sezonā vidēji vakcinējušies 6% no populācijas, vecuma riska grupā virs 65 gadiem – 9%.
* SPKC dati liecina, ka 2020./2021. gada gripas sezonā pret gripu ar valsts apmaksātu vakcīnu vakcinējās ap 24 000 bērnu līdz divu gadu vecumam, 5000 grūtnieču, 7000 sociālās aprūpes centru iemītnieku un 13 000 citu risku grupu piederīgo, piemēram, hroniski slimi cilvēki.
