“Saslimstot ar vēzi, jābūt iespējai izdzīvot.” Finansējums onkoloģijai aug pārāk lēni 9
Autors: Kristīna Blaua
Lai arī Latvijas valdība apstiprinājusi jaunu Onkoloģijas plānu, kura galvenais mērķis ir integrētu veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, lai novērstu priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām, joprojām akūti trūkst finansējuma tā īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz medikamentiem vēža ārstēšanai, atzīts nozares ekspertu un pacientu pārstāvji diskusijā.
Dārzeņu lietošana zāļu vietā nepalīdzēs
“Šīs jomas galvenā tēma un uzsvars paliek nemainīgs: saslimstot ar vēzi, jābūt iespējai izdzīvot,” uzsvēra Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa. “Salīdzinot pašreizējo valsts kompensēto medikamentu sarakstu ar starptautiskajās vadlīnijās ierakstīto, esam secinājuši, ka situācija Latvijā ir vēl daudz sliktāka nekā bijām domājuši. Piemēram, plaušu vēža un daudzu citu onkoloģisku slimību pacientiem vispār nav pieejama 2. rindas ārstēšana recidīva gadījumā.”
O. Valciņa atgādināja, ka Eiropas valstīs vēža slimnieku vidējais skaits ir līdzīgs, bet Latvijā mirstības līmenis no onkoloģiskajām slimībām joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā, bet šai medicīnas jomai paredzētais finansējums – starp mazākajiem. “Tātad tā ir likumsakarība, un mudinājums lietot uzturā vairāk augļu un dārzeņu, dzīvot veselīgi nepalīdzēs,” piebilda pacientu pārstāve, uzsverot, ka slimniekiem vissvarīgākais ir medicīniskais iznākums.
Eiropas finansējumu jāprot paņemt
“Lai arī veselības aprūpe primāri ir dalībvalstu kompetencē, Eiropas Savienība var mudināt, tostarp ar finansiālu atbalstu, veidot vienotāku pieeju šo jautājumu risināšanai,” diskusijā atzina Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Parlamenta Īpašās komitejas vēža uzveikšanai priekšsēdētāja vietnieks. Onkoloģijas jomai paredzēts arī Eiropas līmeņa plāns ar finansējumu četru miljardu eiro apmērā, bet tiek sagaidīta ar dalībvalstu iesaiste ar dažādu instrumentu palīdzību.
Kā svarīgus aspektus I. Ījabs uzsvēra profilaksi, skrīningu, vēža reģistra veidošanu, diagnostiku un ārstēšanu. Pēc viņa vārdiem, datu ieguvi, glabāšanu un apstrādi dalībvalstīs vajadzētu veikt nacionāliem vēža centriem.
Latvijas Universitātes (LU) Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) direktors, profesors, gastroenterologs Mārcis Leja atzinīgi novērtēja Eiropas vēža pētniecības ekspertu atbalstu un izteica cerību, ka atbildīgās institūcijas “pratīs paņemt un jēgpilni iztērēt pieejamo Eiropas finansējumu.”
Latvijas prioritātes – Onkoloģijas plāna izpilde un pacientu reģistrs
Saeimas deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam vadītāja, bijusī veselības ministre Ingrīda Circene uzsvēra, ka galvenokārt veselības aprūpes jomai jānodrošina finansējums apstiprinātajā apmērā, jo ārstu kvalifikācija un ārstēšanas pieejas ļauj rezultātus ievērojami uzlabot. “Tikai ar šādu mērķi piekritu kandidēt (uz pašreizējo Saeimu), un mans pirmais un galvenais uzdevums ir nodrošināt normālu finansējumu veselības jomai. ”
I.Circene pauda cerību, ka ar 2024. gadu sāks darboties vienots onkoloģisko pacientu reģistrs, jo līdz šim nebija vienotas, ES standartiem atbilstošas iespējas veikt vēža pacientu uzskaiti.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar saspringto situāciju finansējuma jomā: “No prasītajiem 98 miljoniem veselības aprūpei 2023. gadā ir piešķirti tikai nepilni 30 miljoni eiro, tomēr izdevies pārskatīt vairākus būtiskus tarifus, tostarp laboratorijas un datortomogrāfijas pakalpojumiem onkoloģijas pacientiem, nodrošinot savlaicīgāku diagnostiku; rasta lielāka pieejamība paliatīvajai aprūpei mājās un jaunu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu reģistrā.”
2023. gadā saskaņā ar onkoloģijas plānu jaunajiem medikamentiem bija nepieciešams 51 miljons eiro, taču piešķīra tikai 8 miljonus eiro, ar ko pietiek tikai 263 no 1647 pacientiem, kuri 2023. gadā gaida terapiju.
Cīņa ar vēzi ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas prioritātēm veselības aprūpes jomā, tādēļ pirms diviem gadiem ir pieņemts Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, kurā ir ietverta jauna pieeja vēža profilaksei, ārstēšanai un vēža slimnieku aprūpei. Pagājušajā gadā arī Latvijas valdība apstiprināja jaunu Onkoloģijas plānu.
Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta datiem attiecībā uz izmaksu efektīviem medikamentiem izvērtēti un vērtēšanas procesā ir 55 iesniegumi, no tiem onkoloģijā – 39 iesniegumi. Tikai šo iesniegumu apmierināšanai nepieciešami 46,2 miljoni eiro, bet papildus – vēl vismaz 19 miljoni eiro vecajām zālēm bez iesniegumiem.
Tādējādi Latvijas vēža pacienti ir nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kā arī Lietuvu un Igauniju. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir secinājusi, ka Latvija nodrošina labu finansiālu pieejamību stacionārai un ambulatorai vēža pacientu aprūpei visiem iedzīvotājiem, taču piekļuve inovatīvām pretvēža zālēm ir ierobežota un aprūpes kvalitāte būtu jāuzlabo. Tāpat pastāv izteikta nevienlīdzība vēža profilaksē un vēža skrīninga un aprūpes pieejamības jomā.
