Skriešana: iesildīšanās, apavi, īstais brīdis maratonam. Zinošas atbildes no sporta ārstes 0
Iesildīšanās ir kā likums
Kāju muskuļi veido samērā lielu daļu no visa ķermeņa muskuļiem, kas iesaistās sportiskās aktivitātēs. Kājas vajag sportiski nodarbināt, taču atbilstīgi to veselības stāvoklim. Jebkurā aktivitātē vajadzētu justies komfortabli – bez nelāgām sajūtām vai sāpēm.
“Der zināt, ka tie sporta veidi, kuros spēcīgi darbina kāju muskuļus, parasti atstāj lielu ietekmi arī uz sirds asinsvadu un elpošanas sistēmu. Tieši šīs sistēmas apgādā organismu ar barības vielām un skābekli, kas nepieciešams fiziskās aktivitātes laikā,” skaidro sporta ārste Sandra Rozenštoka.
Jebkuras sportiskās aktivitātes sākumā vēlams iesildīties: veikt nelielas intensitātes slodzi, kas palīdz sagatavoties lielākai. Šādi iestrādājas sirds un elpošanas sistēma, tiek iedarbināti muskuļi – tonuss pakāpeniski pieaug, kapilāri atveras, notiek skābekļa un barības vielu labāka piegāde.
“Ir lieliski no rīta pirms darba doties sportot, taču nelāgi, ja aizmirst pēc tam pastiepties, lēni paskriet vai paiet ātrā solī. Tas nozīmē, ka pēc sportošanas būs nevis vingrs un možs, bet miegosies, sēdēs darbā un žāvāsies, jo ķermenis nav atjaunojies pēc slodzes,” skaidro sporta ārste.
Kāda sportiska jauniete, kura regulāri dodas vingrot uz sporta klubu, bija pamanījusi, ka muskuļi veidojas nelīdzeni, šis reljefs labi varēja redzēt zem ādas. Muskulis bija labi trenēts, taču netika izstiepts pēc slodzes, tāpēc nebija slaids. Lai to novērstu, bija nepieciešama fizioterapeita un masiera palīdzība.
