Tas ir jācenšas ierobežot! Kardiologs nosauc ikdienas ieradumu, kas nemanāmi bojā artērijas 0
Domājot par sirds veselību, lielākā daļa cilvēku koncentrējas tieši uz pašu sirdi – pulsu, asinsspiedienu, holesterīnu. Taču patiesībā sirds nespēj pilnvērtīgi darboties bez veselas asinsvadu sistēmas, īpaši artērijām, kurām ir izšķiroša nozīme asins piegādē visam organismam. Ja artērijas cieš, cieš arī sirds.
Kā norāda kardiologi, artērijas ir dzīvībai svarīgi asinsvadi, kas nodrošina ar skābekli un barības vielām bagātas asinis ne tikai ķermenim, bet arī pašai sirdij. Īpaši nozīmīgas ir koronārās artērijas, kas atrodas uz sirds virsmas un apgādā sirds muskuli ar visu nepieciešamo, lai tas varētu spēcīgi un ritmiski sarauties.
Veselas artērijas ir elastīgas, gludas un pietiekami platas, lai asinis varētu brīvi plūst. Šāda struktūra nodrošina efektīvu asinsriti un nepārtrauktu skābekļa piegādi audiem. Taču, ja artērijas kļūst stīvas, sašaurinās vai pat nosprostojas, sirds muskulis sāk ciest no skābekļa trūkuma. Rezultātā pasliktinās sirds sūknēšanas spēja, pieaug slodze un palielinās nopietnu veselības problēmu risks.
Speciālisti brīdina, ka pat nelieli asinsvadu nosprostojumi var izraisīt infarktu vai insultu. Labā ziņa ir tā, ka daudzos gadījumos artēriju veselība ir tieši atkarīga no mūsu ikdienas paradumiem.
Ieradums, kas nemanāmi kaitē
Kardiologi norāda uz vienu īpaši izplatītu ieradumu, kas nemanāmi, bet būtiski bojā artērijas – ilgstoša sēdēšana.
Mūsdienu dzīvesveids bieži vien nozīmē darbu pie datora, pārvietošanos ar automašīnu un brīvā laika pavadīšanu pie ekrāniem. Rezultātā daudzi cilvēki dienā pavada sēdus 8 līdz 10 stundas vai pat vairāk. Un tieši šī mazkustība rada nopietnus riskus.
Ilgstoša sēdēšana samazina asinsriti, īpaši kājās, jo muskuļi nesaraujas un nepalīdz asinīm atgriezties pie sirds. Samazināta asins plūsma nozīmē arī mazāk signālu, kas uztur artēriju elastību un normālu darbību. Ar laiku artērijas zaudē spēju paplašināties, kļūst stīvākas un uzņēmīgākas pret iekaisumu.
Pētījumi liecina, ka pat viena līdz divas stundas nepārtrauktas sēdēšanas var pasliktināt asinsvadu darbību un asinsriti. Tas nozīmē, ka problēma nav tikai fizisko aktivitāšu trūkums kopumā, bet tieši ilgstoši nepārtraukti sēdus periodi.
Kā mazināt risku?
Speciālisti uzsver, ka nav obligāti jāmaina darbs vai dzīvesveids radikāli. Svarīgākais ir regulāri kustēties un pārtraukt ilgstošus sēdēšanas periodus.
Daži vienkārši ieteikumi:
pēc ēšanas dodieties 10 līdz 15 minūšu pastaigā;
ik pēc 30 līdz 60 minūtēm piecelieties un nedaudz izkustieties;
izvēlieties kāpnes lifta vietā;
runājot pa telefonu, nestāviet uz vietas, staigājiet;
ja iespējams, izmantojiet regulējamu galdu, lai daļu darba veiktu stāvus.
Pat nelielas kustības dienas laikā var būtiski uzlabot asinsriti un palīdzēt saglabāt artēriju elastību.
Sirds veselība sākas ar ikdienas izvēlēm
Sirds un asinsvadu veselība nav atkarīga tikai no medikamentiem vai ģenētikas. Tā lielā mērā ir saistīta ar mūsu ikdienas ieradumiem. Ilgstoša sēdēšana var šķist nekaitīga, taču laika gaitā tā klusi un pakāpeniski bojā artērijas.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
