Tas nav tikai ieradums: lūk, kāpēc, runājot pa telefonu, mēs patiesībā mēdzam staigāt apkārt pa māju 0
Vai esi pamanījis, ka runājot pa telefonu, cilvēki mēdz staigāt apkārt pa māju, vai griezties uz riņķi? Bieži vien cilvēki paši nespēj izskaidrot, kāpēc viņi tā dara, taču psihologi apgalvo, ka šādai rīcībai ir zinātnisks pamatojums.
Kad saruna notiek klātienē, mūsu smadzenes saņem vizuālos signālus no sarunu biedra – acu kontaktu, žestus, sejas izteiksmes. Šie signāli palīdz labāk uztvert sarunas saturu un emocionālo noskaņu. Taču, runājot pa telefonu, šie signāli izpaliek. Tieši kustība ļauj kompensēt šo trūkumu. Staigājot smadzenes saņem “kustības signālus”, kas palīdz koncentrēties un saprast, ko sarunu biedrs saka.
Čikāgas profesionālās psiholoģijas skolas psihologs skaidro: “Kad cilvēks atrodas blakus, emocijas tiek pārraidītas starp sarunu biedriem. Staigāšana pa istabu sniedz smadzenēm iespēju pārsūtīt un saņemt signālus, ko mēs citādi nesaņemtu. Citiem vārdiem sakot, mūsu ķermenis kļūst par tiltu starp smadzenēm un sarunu, ļaujot labāk uztvert saturu un emocijas.”
Vairākos pētījumos gūtie dati liecina, ka šāda fiziska aktivitāte arī veicina radošu domāšanu. Dažiem cilvēkiem vajadzīga neliela kustība, lai smadzenes varētu apstrādāt informāciju un ģenerēt jaunas idejas.
Lai gan varētu šķist, ka, sarunājoties ar cilvēku klātienē, žesti nemaz nav tik svarīgi, speciālisti norāda, ka tie tomēr palīdz smadzenēm labāk uztvert sarunu saturu. Tieši tāpēc, staigājot pa māju, cilvēks šos žestus mēģina kompensēt. Turklāt kustība sniedz ne tikai radošu brīvību, bet arī palīdz smadzenēm uztverot emocijas un nianses.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
