Mazākais no ļaunumiem 0
Cukurs jeb saharoze dod enerģiju jeb kalorijas un pieder pie viegli asimilējamo ogļhidrātu grupas. Tas nozīmē, ka, nonākot gremošanas traktā, tas strauji uzsūcas asinīs, bet, ja netiek patērēts muskuļu darbam, uzkrājas organismā kā enerģijas rezerve. Tomēr ogļhidrātu uzkrāšanas iespējas aknās un muskuļos ir ierobežotas, un liekais cukurs pārvēršas taukos – tas uzkrājas zemādas tauku slānī, turklāt bez ierobežojumiem!
Cukura aizvietotāji ir līdz pat 200–300 reižu saldāki par cukuru, tiem kaloriju nav vai ir pavisam niecīgā daudzumā. Tiesa, nav arī specifiski saldās cukura garšas, taču salduma pietiek, lai to novērtētu mēles garšas receptori. Saldinātāju ietekme ir rūpīgi pētīta, lai nepieļautu iespējamo nelabvēlīgo iedarbību uz kādu orgānu un veselību. Tie noteiktās devās atzīti par drošiem un nekaitīgiem ēdienu un dzērienu saldināšanai.
Nevēlams, bet nav bīstams
Margarīna ražošanā bieži izmanto lētus augu taukus, ko rūpnieciski hidrogenē – mākslīgi cietina, ķīmiski mainot molekulas uzbūvi. Pārtikas pusfabrikātu un konditorejas izstrādājumu ražotāji ar margarīnu mēdz aizstāt sviestu, pagarināt produktu derīguma termiņu un uzlabot garšu.
Ja produktu sastāvā ir hidrogenētie tauki, tas nozīmē, ka produkta sastāvā ir transtaukskābes, ko organisms nespēj pazīt, pārstrādāt un izmantot. Tāpēc šīm taukskābēm nav nekādas uzturvērtības, un tās nevēlami ietekmē holesterīna līmeni un rada sirdsslimību risku, tāpēc uzturā jāierobežo.
Tomēr ne katrs margarīns vērtējams negatīvi. Uztura speciāliste Viāna Kuļša stāsta, ka kvalitatīvu margarīnu mūsdienās ražo no labāko eļļu maisījuma, tāpēc transtaukskābju vietā tajā ir daudz omega-3 un omega-6 taukskābju. Tās savukārt ir ļoti svarīgas cilvēka veselībai. Diētas ārsts Andis Brēmanis gan iebilst, ka, viņaprāt, hidrogenējot jebkuru eļļu, nepiesātināto taukskābju vērtība zūd, jo galaproduktā tās vienalga pārveidojas.
Veselības ministrija noteikusi maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu gan Latvijā ražotos, gan ievestos rūpnieciski pārstrādātos pārtikas produktos. Plānots, ka turpmāk tas nedrīkstēs pārsniegt 2 g uz 100 g no kopējā tauku daudzuma. Ierobežojums gan neattieksies uz dzīvnieku izcelsmes taukiem, kas nav pievienoti pārtikas ražošanas procesā, jo transtaukskābes sastopamas arī liellopu, aitas un jēra gaļā un taukos, pienā. Šo produktu sastāvā transtaukskābes ir radušās dabiski. Noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, nosakot gadu ilgu pārejas periodu.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” konstatējis, ka Latvijā visaugstākā transtaukskābju koncentrācija sastopama siera izstrādājumos, biezpiena sieriņos, krējuma un sviesta izstrādājumos.
