Zinātnieki atklāj: ir divi konkrēti vecumi, kuros cilvēki noveco visstraujāk 0
Jaunākais starptautisks pētījums atklāj, ka cilvēka ķermenis nenoveco vienmērīgi, kā līdz šim uzskatīts. Tā vietā pētnieki ir identificējuši divus izteiktus “uzliesmojumus” – periodus, kad organisma novecošana notiek visstraujāk. Šie vecuma posmi ir aptuveni 44 un 60 gadi, atklāj Theguardian.com.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Aging,” zinātnieki analizēja vairāk nekā 100 cilvēku asins un mikrobioma paraugus, pētot vairāk nekā 14 000 bioloģisko rādītāju. Atklājās, ka dažādas molekulārās izmaiņas notiek īpaši koncentrēti tieši šajos divos vecuma posmos.
Profesors Maikls Snaiders no Stenfordas Universitātes uzsver, ka novecošana nav vienmērīga:
“Mēs nepārtraukti nenovecojam pa drusciņai. Bet ķermenī notiek divi īpaši intensīvi lēcieni ap 44 un vēlreiz ap 60 gadiem.”
Ap 44 gadu vecumu organismā sākas izmaiņas, kas skar vielmaiņu, sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī reakcijas uz uztura ietekmi. Savukārt ap 60 gadu vecumu būtiskākās pārmaiņas saistītas ar imūnsistēmas darbību un organisma spēju atjaunoties.
Zinātnieki norāda, ka šie “uzliesmojumi” var arī izskaidrot, kādēļ daudzi cilvēki tieši šajos dzīves posmos pēkšņi izjūt ievērojamas veselības pārmaiņas, piemēram, paaugstinātu nogurumu, sāpes vai hronisku slimību saasināšanos.
Lai gan pētījumā piedalījās salīdzinoši neliels cilvēku skaits, atklājumi sniedz vērtīgu ieskatu novecošanas bioloģijā. Tas arī mudina cilvēkus tieši šajos vecuma posmos īpaši rūpēties par savu veselību – regulāri veikt pārbaudes, ievērot sabalansētu uzturu, kustēties un samazināt stresu.
