Kas rada zoba nerva bojāeju? 5
Visbiežākie bojāejas cēloņi ir liels kariozs bojājums jeb caurums zobā, lielas zoba restaurācijas (piemēram, zoba plombas, kroņi, onlejas u.c.), zobu traumas (piemēram, liels trieciens zobu rajonā), zobu plaisas un periodonta jeb smaganu saslimšanas.
Kad zoba nervam piekļūst baktērijas no kariesa vai siekalām, pulpa, kur atrodas zoba asinsvadi, nervs, saistaudi un šūnas, tiek inficēta un zoba iekšpusē sākas iekaisuma process. Tas virzās uz leju pa zoba saknēm un neārstēts var radīt iekaisuma procesu kaulā ap zoba saknēm vai pat strutas. Šī iekaisuma rezultātā tiek bojāts kauls ap zoba saknēm, iekaisumam attīstoties pacients jūt sāpes vai pat pamana pietūkumu. Ja neseko sakņu kanālu jeb endodontiska saslimšanas ārstēšana, zobs tiek zaudēts un to ir nepieciešams izraut.
Vai pēc „nerva” ārstēšanas zobs pārkrāsosies tumšāks?
Ja sakņu kanālu ārstēšana tiek veikta atbilstoši Eiropas Endodontijas asociācijas apstiprinātām vadlīnijām, zoba pārkrāsošanās ir ļoti reta vai nav.
Ja tomēr zobs pēc kanālu ārstēšanas ir pārkrāsojies tumšāks, ir iespējama nedzīva zoba balināšana (tā ir atšķirīga procedūra no dzīvu zobu balināšanas). Ir situācijas, kad ar laiku nedzīvs zobs kļūst tumšāks, jo pārkrāsojas zoba „baltā” plomba – tad būtu jāveic plombas maiņa. Situācijās, kad nedzīvs zobs pārkrāsojas sudraba jeb amalgamas plombas dēļ, ja cita restaurācija nav ieteicama, lietderīgi plānot protētisku zoba atjaunošanu zoba audu krāsā.
Vai zobs pēc endodontiskas ārstēšanas var kļūt trauslāks?
Jā, jo zobam vairs nav asinsapgādes un inervācijas. Bieži nedzīvi zobi jau ir daudz zaudējuši no kroņa daļas audiem un atlikušie audi nespēj izturēt iepriekšējo košanas slodzi. Tāpēc endodontiski ārstētiem zobiem bieži iesakāma atjaunošana ar protezēšanas palīdzību, piemēram, kroņi, lai samazinātu zoba salūšanas risku.
Vai nedzīvs zobs var bojāties?
Bieži pacientu jautājums ir, vai tad zobs bez nerva var bojāties un sāpēt? Jā- zoba nervs (zoba mīkstie audi) atrodas paša zoba iekšpusē, taču kariesa rezultātā tiek bojāti zoba cietie audi no ārpuses – t.i. emaljas un dentīna (audi, kas veido zoba masu) slānis. Arī nedzīva zoba audi var tikt šķīdināti mikroorganismu radītās skābes dēļ. Jebkura baktēriju piekļuve nedzīvam zobam rada risku, ka mikrobu infekcija var atkātoti inficēt zoba sakni un laika gaitā radīt iekaisuma procesu jau žokļa kaulā zem zoba saknes. Bojājuma veidošanās iespējama arī restaurāciju malu sūces dēļ, kad esošā zoba plomba vai kronis nesavienojas tieši precīzi ar paša zoba virsmu un starpā paliek sprauga, kas ir labs ceļš mikrobu infekcijai.
Sāpes nedzīviem zobiem rodas situācijā, kad iekaisuma process žokļa kaulā no hroniska aktivizējas un kļūst akūts – tad iespējama sakņu kanālu pārārstēšana, kuras rezultātā iztīrot infekciju caur zoba saknes kanālu, panākam arī žokļa kaula iekaisuma procesa sadzīšanu.
Kāda ir zoba sakņu kanālu ārstēšanas veiksme?
Sakņu kanālu ārstēšana ir viena no zobārstniecības ārstēšanas metodēm, kurā pie atbilstošas ārstēšanas ir diezgan skaidri prognozējams rezultāts. Pētījumi pierāda, ka endodontiskās ārstēšanas veiksme ir ap 90-95%. Atlikušie 5-10%, kas paliek riska grupā, joprojām saglabā iespēju sakņu kanālu pārārstēšanas iespējamībai (atkārtota ārstēšana) jeb ķirurģiskai endodontiskai ārstēšanai, lai zobs joprojām netiktu zaudēts. Ja tiek veikta kanālu atkārtota ārstēšana jeb pārārstēšana, veiksmes procents ir nedaudz zemāks – ap 70-80%.
Ārstēšanas veiksme katrā individuālā gadījumā var atšķirties un to nosaka ne tikai kanālu ārstēšanas procedūras, bet arī laba mutes dobuma higiēna, kvalitatīva zoba pastāvīgā restaurācija (piemēram, plomba). Ja kādi no iepriekšminētajiem faktoriem ir nekvalitatīvi, pasliktinās arī zoba sakņu kanāla ārstēšanas veiksme un palielinās iekaisuma risks. Pēc kanālu ārstēšanas nepieciešama arī turpmāka pacienta regulāra mutes dobuma apskate, kā arī rentgenoloģiska novērtēšana kādu laiku pēc ārstēšanas pabeigšanas (piemēram, 6-12 mēnešus pēc „zoba nerva” ārstēšanas).
