Dažādas metodes 2
Arī aprikožu kauliņu vērtība nav jāpārspīlē – tajos ir gan polinepiesātinātās taukskābes, vitamīni un minerālvielas, gan zilskābe. Termiskā apstrāde to neitralizē, tāpēc Aizkaukāzā un Tuvajos Austrumos tos mēdz karsēt cepeškrāsnī un gatavot saldas uzkodas medū. Arī eiropieši ir raduši tiem lietojumu – piemēram, itālieši 2–3 aprikožu kauliņus izmanto džema aromatizēšanai vai slaveno amareti cepumu gatavošanai.
Arbūzu sēkliņas labas, ja tās košļā, nevis norij. Kaltētās sēkliņās ir olbaltumvielas, savukārt tas nozīmē aminoskābes, kas nepieciešamas muskuļaudiem un ilgstošas enerģijas radīšanai. Viena no aminoskābēm – arginīns – veicina gan normālu asinsspiedienu, gan iesaistās dažādu slimību profilaksē. Arbūza sēkliņās ir arī omega-6 taukskābes un B grupas vitamīni.
Ķirbju sēkliņas gan drīkst ēst bez īpaša ierobežojuma. Pierādīts, ka ķirbju sēklas noder parazītisko tārpu – lenteņu un spalīšu izdzīšanai. Bioloģiski aktīvā viela ir sēklapvalka zaļganajā plēvītē.
Īpašu ierobežojumu nav saldo un aso piparu sēkliņu izmantošanā, taču pat pie labākās gribas nebūs iespējams apēst daudz čili sēkliņu. Tās satur alkaloīdus – kapsaicinoīdus, un to aso, sīvo garšu jūt pat atšķaidījumā attiecībā 1:10 miljoniem. Šīs vielas izmanto medikamentos, un tās stimulē gremošanas orgānu darbību un pazemina temperatūru drudža gadījumā.
Ēdot kauliņus un sēkliņas, jāsaudzē zobu emalja – cietā čaula vai miza to traumē vai pat sabojā.
