Kur meklēt palīdzību, saslimstot svētku laikā 0
Valsts svētku laikā vīram strauji pasliktinājās veselība – saasinājās problēmas ar elpceļiem. Devāmies uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu, bet mūs sarāja, ka tas nieks vien ir, vajadzējis zvanīt uz konsultācijas telefonu. Kas tas par telefonu? Kā pareizi rīkoties, ja kļūst slikti ar veselību, bet ģimenes ārsts nav sazvanāms? Adrija Ķeguma novadā
Ja gadījies pēkšņi saslimt vai iegūta nopietna trauma, ir sācies hroniskas slimības paasinājums, mūsu valstī ir izveidotas dažādas medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas, un pacientam būtiski zināt, kur katrā situācijā vērsties.
Ģimenes ārsts un dežūrārsti
Nacionālā veselības dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga skaidro, ka pēkšņu saslimšanu, hronisku slimību saasinājuma un nelielu traumu gadījumos vispirms jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.
Ikvienā ģimenes ārsta praksē, kas sniedz valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus, vismaz vienu stundu dienā (kad praksē ir darbadiena), jābūt pieņemšanai pacientiem ar akūtām saslimšanām, kuri tiek pieņemti bez iepriekšēja pieraksta.
“Ja iespējams, pirms tam ieteicams sazināties ar praksi un pārrunāt sūdzības par veselības stāvokli, kā arī ieteicamo rīcību,” iesaka E. Štālberga.
Ja ģimenes ārsts nav pieejams, laba alternatīva ir dežūrārsti. Pie viņiem var vērsties pēc palīdzības gan hronisku slimību saasinājumu gadījumā, gan gripas laikā un citu vieglu saslimšanu gadījumos.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Rudzīte informē – dežūrārstiem ir tādas pašas pilnvaras kā ģimenes ārstiem.
Viņi izraksta receptes, darbnespējas lapu, nozīmē ārstēšanu un nepieciešamos medikamentus, injicē un veic citas medicīniskās procedūras. Vizīte pie dežūrārsta maksā 1,42 eiro (tikpat, cik vizīte pie ģimenes ārsta).
Dežūrārsts sniedz palīdzību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir reģistrēts. Rīgā dežūrārsti strādā darbdienās no pulksten 15 līdz 21 un sestdienās no pulksten 8 līdz 15.
Ārpus Rīgas dežūrārsti medicīnisko palīdzību sniedz atbilstīgi ārstniecības iestādē noteiktajam darba laikam. Ārsti šādi pieņem kopumā 27 pilsētās. Informāciju par visām pilsētām un ārstu darba laiku var iegūt NVD interneta vietnē: www.vmnvd.gov.lv, sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi.
Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti
Ja ir pēkšņa saslimšana, hroniskas slimības saasinājums vai trauma, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos, un nepieciešamā palīdzība pārsniedz ģimenes ārsta kompetenci, var vērsties steidzamās medicīniskās palīdzības punktos un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas traumpunktā.
Latvijā ir 15 steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. A. Rudzīte skaidro, ka tur var vērsties traumu, piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu vai citu traumu, vai pēkšņu saslimšanu gadījumos, arī situācijās, ja ir augsta ķermeņa temperatūra vai par sevi likusi manīt hroniska kaite.
Palīdzības saņemšana steidzamās medicīnas palīdzības punktā maksā 4,27 eiro.
Visi steidzamās medicīniskās palīdzības punkti sadalīti trīs līmeņos:
1. līmeņa punktā medicīnisko palīdzību sniedz viens ārsts ar vienu medmāsu vai viens ārsta palīgs – brīvdienās un svētku dienās palīdzība pieejama diennakti, bet darbdienās no pulksten 16 pēcpusdienā līdz 8 rītā.
Šādi punkti atrodas Priekulē, Smiltenē, Saulkrastos (no oktobra līdz aprīlim), Līvānos, Gulbenē, Aizputē un Saldū.
2. līmeņa punktā strādā divi ārsti (ķirurgs-traumatologs un internists vai anesteziologs-reanimatologs) un viena medmāsa darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no pulksten 8 līdz 24. Naktī no pulksten 24 līdz 8 dežurē viens ārsts un viena medmāsa vai ārsta palīgs.
Šā līmeņa punkti atrodas Aizkrauklē, Limbažos, Ludzā, Siguldā un Valkā.
3. līmeņa punktā medicīnisko palīdzību nodrošina trīs ārsti (ķirurgs-traumatologs, anesteziologs un internists vai anesteziologs-reanimatologs) un divas medmāsas vai ārstu palīgi. Darba laiks identisks kā 2. līmeņa palīdzības punktos.
Naktī dežurē divi ārsti. Šādi punkti atrodas Bauskā, Talsos, Saulkrastos (no maija līdz septembrim Saulkrastu slimnīcā ir 3. līmeņa punkts). Katra punkta precīzu atrašanās vietu var atrast Nacionālā veselības dienesta interneta vietnē.
Slimnīcu uzņemšanas nodaļas
“Ja ir apdraudēta veselība vai dzīvība, medicīnisko palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas, to skaitā arī gadījumā, ja netiek izsaukta NMPD brigāde un iedzīvotājs patstāvīgi vai ar tuvinieku palīdzību vēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā,” skaidro E. Štālberga.
Pirms došanās uz slimnīcu ieteicams noskaidrot, kādi pakalpojumi tur pieejami.
Lai varētu saņemt noteikta veida palīdzību, ārstniecības iestādē jābūt atbilstīga profila ārstiem un nepieciešamajam aprīkojumam. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kur var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var doties pēc palīdzības, ja gūti ķermeņa apdegumi, acs trauma vai grieztas brūces.
Nacionālā veselības dienesta interneta vietnē www.vmnvd.gov.lv, sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi, ir precizēts, kāda veida palīdzību var saņemt katrā no Latvijas slimnīcām.
Tas ievērojami atvieglos situācijas, kad cilvēks stresā aizbraucis uz slimnīcu, bet viņam atsaka palīdzību speciālistu un aprīkojuma trūkuma dēļ.
Ja internets nav pieejams, informāciju par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām var noskaidrot, zvanot uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 80001234, bet tas strādā tikai darbdienās no pulksten 8.30 līdz 17.
Pirms brauc, parunā ar ārstu!
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciāliste A. Rudzīte skaidro: “Ja gadās sasirgt brīvdienās, vakaros un nakts stundās, kad ģimenes ārsts nav pieejams, aicinām zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni: 66016001.”
Ārsts, uzklausot pacienta sūdzības, ieteiks, kā rīkoties un kur saņemt palīdzību. Arī šādi var pasargāt sevi no riska, ka aizbrauksiet uz slimnīcu, kur konkrēto palīdzību nevarēsiet saņemt.
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis darbdienās pieņem zvanus no pulksten 17 līdz 8 rītā, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.
Mobilā lietotne
Mūsdienās cilvēku dzīvi atvieglo arī dažādas mobilās lietotnes. Arī veselības jomai ir sava lietotne ar nosaukumu E-veselības punkts, kuru bez maksas var lejupielādēt viedtālrunī
Ar šīs lietotnes starpniecību var ne tikai ērti sazināties ar savu ģimenes ārstu vai ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķiem, bet arī aplūkot karti ar medicīnas iestādēm, kurās var vērsties dažādu veselības problēmu gadījumos.
Lietotājam pieejams ne tikai sniegto pakalpojumu klāsts un darba laiki, bet arī maršruts, kā turp ātrāk nokļūt.
UZZIŅA
Speciālisti atgādina, ka pacientiem, kas sirgst ar hroniskām slimībām, par savu veselību jāgādā sevišķi rūpīgi. Lai izvairītos no slimību paasinājumiem, šiem cilvēkiem precīzi jāievēro ārsta noteiktā terapija, vienmēr jāgādā, lai mājās būtu ikdienā lietojami medikamenti un zāles krīzes brīžiem.
Ziemas sezonā, kad plosās dažādi vīrusi, mājās jāatjauno aptieciņas saturs. Mājas aptieciņā noteikti jābūt:
• termometram,
• pretdrudža medikamentiem,
• pretsāpju tabletēm,
• dažādiem pārsējiem un plāksteriem,
• medikamentiem pret alerģiskām reakcijām, vēdergraizēm.
