Ja spiediens plēš asinsvadus 2
Tomēr biežākais deguna asiņošanas iemesls ir paaugstināts asinsspiediens, stāsta ģimenes ārste un kardioloģe Dace Krievāne.
Pārmērīgas fiziskas slodzes vai uztraukuma laikā, arī no pārmērīga karstuma, kad spiediens asinsvados ceļas, spēcīgā asins plūsma pārplēš deguna asinsvadus, lai izvadītu laukā liekās asinis un spiediens pazeminātos. Lai tas nenotiktu, cilvēkam svarīgi regulāri kontrolēt asinsspiedienu un lietot ārsta izrakstītos medikamentus tā pazemināšanai līdz 120/80 mmHg. Cukura diabēta slimniekiem tas var būt 130/80 mmHg, bet pacientiem pēc insulta 140 – 150/80 mmHg, norāda ārste.
Nereti deguna asiņošanu izraisa medikamentu lietošana, piemēram, aspirīns un citi, kuri šķidrina asinis un kurus lieto insulta, infarkta, dziļo vēnu trombozes vai plaušu embolijas profilaksei, it īpaši, tos pārdozējot vai lietojot kopā ar medikamentiem, kas pastiprina to iedarbību, piemēram, antibiotikām. Gan asinsspiediena, gan medikamentu izraisīto deguna asiņošanu viegli novērst, lietojot zāles tieši tā, kā ieteicis ārsts.
Jāveic arī pilna asins analīze, kas ļaus spriest par hemoglobīna, trombocītu un leikocītu daudzumu, dzelzs un ferritīna līmeni, kā arī aknu un nieru darbības rādītājiem, jo deguna asiņošana var būt kādas iekšķīgās slimības, piemēram, aknu, nieru vai asinsrades orgānu slimības, izpausme. Papildus var būt nepieciešama vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiska izmeklēšana, kas ļauj spriest par asinsrades sistēmas orgānu, piemēram, liesas, kā arī aknu un nieru veselību. Nereti, meklējot deguna asiņošanas iemeslus, tiek atklāts pat ļaundabīgs audzējs, tādēļ pret šo veselības problēmu vajag izturēties nopietni.
Asinis nerecē, kā nākas
“Deguna asiņošanu var izraisīt arī trombocītu skaita un funkcijas izmaiņas vai problēmas ar asins recēšanu jeb koagulāciju,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja profesore Sandra Lejniece.
Trombocitopēnija (samazināts trombocītu skaits) var izraisīt ne tikai biežu deguna asiņošanu, bet arī ātru zilumu rašanos bez kāda iemesla. Tie var būt gan ļoti sīki – kā kniepadatas galviņa, gan arī apjomīgi. Ja trombocītu skaits ir normāls, jāveic papildu analīzes, lai noteiktu, kādas ir trombocītu funkcijas un asins recēšanas process.
Visbiežākais iedzimtais asins recēšanas traucējums ir Villebranda slimība, kam raksturīga zilumu veidošanās, smaga vai ilga menstruālā asiņošana, ilgstoša asiņošana pēc ievainojuma, operācijas, zobārsta manipulācijām vai dzemdībām. Deguna asiņošana bērnībā, kas novērota arī mātei vai tēvam, ir viena no tipiskākajām tās pazīmēm. Vīrieši biežāk cieš no hemofilijas, iedzimtiem asins recēšanas traucējumiem, kad asiņo locītavas, retāk arī deguns.
“Deguna asiņošanu nevajag atstāt bez ievērības. Tā var būt ne tikai ārēja, bet arī iekšēja, nemanāma un daudz bīstamāka dzīvībai,” brīdina S. Lejniece.
