Neparedzamas sekas 0
Psihologi, psihiatri, ģimenes ārsti biežāk saskaras ar situācijām, kad bērns pagaršojis vienu vai divus malciņus. Pie narkologa ierodas ar nobriedušu problēmu, kad jau pabūts slimnīcā. Tad tiek ieslēgts mehānisms jaunā organisma aizsargāšanai, lai netiktu turpināta pārmērīga alkohola lietošana, lai neiestātos atkarība.
“Ja bērns lieto alkoholu, drīz vien var notikt saindēšanās,” brīdina speciāliste. “Intensitāte ir atkarīga no devas, bet ir ļoti grūti paredzēt nenobriedušas centrālās nervu sistēmas reakciju. Var rasties neparedzēti traucējumi, piemēram, samaņas zudums, neadekvāta uzvedība. Tādā gadījumā jāizsauc ātrā palīdzība un jaunietis jāievieto stacionārā.
Ja nepilngadīgo atrod uz ielas alkohola ietekmē vai reibumā, vecāki tiek aicināti uz pašvaldības policijas iecirkni, kur darbinieki iesaka apmeklēt speciālistu, kas plašāk izskaidro apreibinošo vielu lietošanas sekas, kā arī nepieciešamības gadījumā novirza uz ārstēšanos. Sociālais dienests sāk interesēties, kāpēc bērns atradies alkohola reibumā. Varbūt kādam tas ir nejaušs gadījums, bet parasti redzeslokā nonāk jaunieši, kuriem jau pirms tam bijušas problēmas.”
Divi malki bērnam, visticamāk, nenodarīs nekādu kaitējumu, bet jāņem vērā katra indivīda fizioloģija, ķermeņa uzbūve, smadzeņu darbība, attīstība, briedums. Dažs jaunietis 17 gadu vecumā izskatās pēc pieauguša vīrieša, tomēr smadzenes nav nobriedušas.
Atkarība nav ārstējama
“Bērnam alkohola atkarība rodas straujāk nekā pieaugušajiem. Atšķiras fizioloģija – ķermeņa masa, šķidruma daudzums, centrālās nervu sistēmas stāvoklis. Lai kļūtu atkarīgs, jābūt pietiekami regulāram dzērienu lietošanas periodam, kas sākas ar pamēģināšanu, turpinās ar atkārtotu uzņemšanu noteiktā intervālā. Pakāpeniski pievienojas psiholoģiska, uzmācīga tieksme, vēlme iedzert. Ar laiku veidojas pārmaiņas centrālajā nervu sistēmā, attīstās atkarība. Rodas spaidu tieksme, nespēja kontrolēt vēlmi iedzert, paģiras – atkarības pamatpazīme, ko ārstē ar to, ar ko saslimis – ar alkoholu. Šis jau ir neatgriezenisks process, atkarība vairs nav izārstējama. Ar to var sadzīvot, bet vienīgi nelietojot alkoholu. Tālāk seko grūts un pamatīgs darbs ne tikai pašam slimniekam, bet arī apkārtējiem,” atkarības veidošanās procesu bērnam raksturo narkoloģe.
***
Ja Dievs mūs radīja skaidrā, varbūt viņa mērķis bija, lai arī mēs tā dzīvotu. Tikai cilvēks dažādu apstākļu dēļ izvēlas eksperimentēt, atver durvis, kuras, iespējams, nevajadzētu atvērt, jo tās vairs nevar aizvērt.
Personības, uzvedības pārmaiņas
“Jebkura psihoaktīva viela var stimulēt kādu apslēptu, nevēlamu psihisku procesu, kas dzīves laikā varētu arī nerasties. Ja agrīni uzsāk lietot alkoholu, tiek traucēta personības attīstība, mainās bērna uzvedība, rodas grūtības koncentrēties, mācīties. Tiek ietekmēta kognitīvā funkcija. Kļūst manāmi uzvedības traucējumi, bērns negrib pildīt pienākumus, apmeklēt skolu. Zūd iepriekšējās intereses. Jaunietis it kā atkrīt atpakaļ sev neatbilstīgā attīstības līmenī. Rodas impulsīva uzvedība, parādās depresijas pazīmes. Alkohols veicina autoagresīvu uzvedību, autodestrukciju – pusaudzis mēģina izvairīties no alkohola izraisītajām problēmām, lietojot alkoholu. Sak, man ir slikti, tāpēc iedzeršu. Kādu brīdi jūtas labi, līdz atkal vajag iedzert. Cilvēks krīt aizvien zemāk, un tad vairs nav tālu līdz atkarībai,” procesu ataino Ilze Maksima.
Daba bērnu radījusi zinātkāru, laimīgu par savu esamību, ar vēlmi mācīties, apgūt, uzzināt visu jauno. Tiklīdz organisms saskaras ar alkoholu, pamazām zūd interese par apkārtējo pasauli. To pamana arī pedagogi, psihologi, ārsti un ģimenes locekļi.
Lietošanas motīvi
Dzīvojam intensīvā laikā. Ir daudz vajadzību, vecāki lielāko daļu laika pavada darbā, un atvases nereti ir atstātas novārtā. Reizēm jaunieši ar alkohola starpniecību mēģina gūt vecāku uzmanību. Rodas secinājumi: kad biju labs, neviens par mani neinteresējās. Tiklīdz sāku uzvesties slikti, mamma mani pamanīja, arī tētis sāka iesaistīties. Tagad esmu viņiem svarīgs.
Nepilngadīgo alkoholisms sastopams ne tikai nelabvēlīgās ģimenēs. “Labklājīgās ģimenēs vecāki ir ļoti aizņemti, atvases aug savā nodabā. Bērna dzīvē notiekošais tiek palaists garām, vai arī viņš tiek atraidīts brīdī, kad vajadzīgs atbalsts. Atvase to var uztvert saasināti, izdarīt aplamus secinājumus, piemēram, ka viņš ir nederīgs, nemīlams. Pārpratumus var palīdzēt risināt psihologs.
Ja bērns jūtas slikti vai viņam ir pašvērtības problēmas, viņš savu pašsajūtu mēģina uzlabot, apreibinoties un kļūstot bravūrīgāks. Psihoaktīvas vielas ļauj aizbēgt no realitātes, sāpēm, pārdzīvojumiem, nevēlamām jūtām. Vielu lietošanas izvēle var būt kādas iegūtas vai iedzimtas psihiskas slimības sekas – šādā gadījumā jāapmeklē psihoterapeits vai psihiatrs,” rekomendē ārste.
Grādīgās dziras parasti tiek lietotas vienaudžu kompānijās, kas it kā pasargā no kauna un nepatikšanām. Kompānijas vai grupas negatīvā līdera spiediens, vēlme iekļauties jauniešu vidū var būt iemesls, lai iedzertu. Turklāt spiediena ietekmē jaunietis var izdzert vairāk, nekā gribētos. “Daži pieauguši cilvēki mēdz svešiem bērniem nopirkt alkoholu, ko es uzskatu par bezatbildīgu un kaitniecisku rīcību,” piebilst Ilze Maksima.
Jāiesaistās vecākiem
Jāsaprot, ka problēmu gadījumā visbiežāk ne jau bērns pirmais nāks un uzrunās. Tas drīzāk jādara vecākiem – jāatrod gan laiks, gan pieeja.
Lai arī nepilngadīgie parasti slapstās un grādīgos dzērienus nelieto atklāti, tomēr viņi šo faktu nespēj ilgstoši noslēpt. Kādā brīdī jaunietis nonāk vai nu skolas darbinieku, vai jau policijas redzeslokā. Turklāt vecākiem būtu jāzina, ar ko atvase pavada brīvo laiku, jāspēj jebkurā brīdī ar viņu sazināties. Ir iespējams atšķirt nianses bērna uzvedībā, runā, emocijās, ēšanas paradumos, lai saprastu, ka radusies atkāpe no normas. Pamats aizdomām rodas arī tad, ja sākušās uzvedības un mācīšanās problēmas skolā.
“Ja jaunietis lieto alkoholu, vecāki nedrīkst palikt vienaldzīgi. Nevajag bārt, sodīt, bet gan iesaistīties atveseļošanas procesā, izskaidrojot šādu vielu negatīvās sekas. Vecākiem jāvaicā, kāpēc radusies tāda situācija, kā iespējams palīdzēt, atbalstīt. Pēc iespējas vairāk jāiesaistās, lai bērns nākamreiz izsvērtāk pieņemtu lēmumu, kā pavadīt savu brīvo laiku,” iesaka narkoloģe.
Nepalikt vienaldzīgam
“Ja starp vecākiem un bērnu radušās nesaskaņas, nevajadzētu pārdzīvot un vēl vairāk atsvešināties, bet gan meklēt palīdzību. Jāmēģina veidot dialogu. Ja jaunietis redz, ka problēma tiek risināta pareizi, viņš jūtas labāk un ar laiku piekāpjas. Cilvēka dabā ir doties tur, kur ir labāk,” uzskata Ilze Maksima.
“Vecākiem noteikti nevajag klusēt, slēpt faktu, ka bērns lietojis apreibinošās vielas. Varbūt labāk lieku reizi paklupt, dabūt punu, jo dzīve tiek veidota, pamatojoties uz pieredzi un saprotot, kas mums der vai neder. Ja pieredze ir nobruģēta un gluda, nekad neuzzinām to, ka gludeklis ir karsts un, uzkāpjot uz grābekļa, var sasisties.
Ja nepilngadīgajam radušās problēmas ar alkoholu, visiem kopā jāvēršas pie psihologa, kurš veic izpēti, izvērtē procesus kopumā. Speciālistam piemīt objektīvs redzējums no malas. Savukārt ģimenes locekļu subjektīvā attieksme var kaitēt, padarīt aklus – būt nevajadzīgi asa, neatbalstoša. Speciālists saprot, ka iemesli jāmeklē ģimenē, līdz ar to novērtē gan vecāku, gan bērnu uzvedību.”
Pagaršo gandrīz katrs
“Kādu brīdi aktuāla bija spaisa lietošana. Vēl joprojām izteikta ir marihuānas idealizācija. Uzskata, ka tai nepiemīt negatīva ietekme, kaut gan tā vēl ātrāk nekā alkohols spēj mainīt pusaudža domāšanu, atmiņu, koncentrēšanās spējas. Pat viena lietošanas reize var negatīvi iespaidot smadzeņu šūnu darbību.
Lai gan aktuālākas kļuvušas citas apreibinošas vielas, nevar teikt, ka alkohola lietošanas biežums nepilngadīgo vidū ir būtiski samazinājies, vērtējot pusaudžu apmeklējumu narkoloģiskajā praksē. Vienlaikus tas var liecināt arī par pareizu problēmas risināšanu – ārstēšanu, nevis noliegumu,” vērtē speciāliste.
Slimību profilakses un kontroles centra 2015. gadā veiktā aptauja liecina, ka diezgan regulāri alkohola lietošanas paradumi līdz 15 gadu vecumam izveidojušies katram piektajam skolēnam, kuri dzīves laikā alkoholu lietojuši 40 un vairāk reižu. Tas ir mazāk nekā 2011. gadā, kad šāda pieredze bija trešdaļai skolēnu.
Stiprie dzērieni biežāk tiek lietoti, pusaudzim pieaugot. Trīspadsmit gadu vecumā alkoholu kaut vai reizi pamēģinājuši 80% skolēnu, bet 16 gadu vecumā – 95%. Turklāt 16 gadu vecumā to daudzmaz regulāri – 40 un vairāk reižu dzīves laikā – lietojuši 37% skolēnu. Vienā iedzeršanas reizē 15 gadu vecs jaunietis izdzer vidēji 27 ml absolūtā alkohola.
Aptuveni diviem no pieciem jauniešiem kāds tuvs cilvēks alkoholu lieto pārmēru, un 40% no viņiem radinieka dzeršana radījusi kaitējumu vai problēmas.
Jāpiebilst, ka pēdējo četru gadu laikā mazinājušies alkohola pieejamības rādītāji.
