Cerīgais jūnijs, kad varēs nevilkt maskas un doties uz koncertiem! Pavļuts brīdina, ka jāgatavojas revakcinācijai 126
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 15. jūnija varētu tikt ieviesti daudz plašāki atvieglojumi pakalpojumiem un publiskajiem pasākumiem, jo Veselības ministrija (VM) prognozē, ka no jūnija vidus 42% iedzīvotāju būs saņēmuši pirmo vakcīnas devu, bet tuvu 30% otro devu un saslimstība būtiski samazināšoties.
Esot cerības, ka epidemioloģiskā situācija vasarā būšot krietni labāka nekā šobrīd, kad vidēji dienā slimnīcās atrodas ap 700 pacientu, kuri saslimuši ar kovidu.
Patlaban ministrijas iesniedz priekšlikumus, kādi šie atvieglojumi varētu būt. Nākamnedēļ tie tikšot apkopoti, izanalizēti un nodoti Operatīvajai vadības grupai, lai valdība tos varētu pieņemt. Bet līdz tam, kā valdībai skaidroja veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš, tiekot apsvērta iespēja, ka tie cilvēki, kuri viens otru pazīst, zina, kurš ir vakcinēts, varētu nelietot sejas un mutes aizsargmasku.
Visticamāk, ka jūnija sākumā jau varētu tikt ieviesti atvieglojumi individuālajiem pakalpojumiem, ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs ir pilnībā vakcinējušies.
“Visbeidzot jūnija beigās, kad nonākam pie daudz stabilākas epidemioloģiskās situācijas, tad jau varēsim runāt par plašiem atvieglojumiem – pulcēšanās ierobežojumu atcelšanu, pasākumu apmeklēšanu utt.,” sacīja ministra padomnieks.
Nākamnedēļ Saeimā tiks iesniegti grozījumi likumā, lai Latvijā varētu ieviest digitālo zaļo sertifikātu. “Visticamāk, jūnija pirmajā nedēļā būs pieņemts nepieciešamais digitālā zaļā sertifikāta regulējums un to varēsim sākt lietot iekšzemē, bet jūnija beigās stāsies spēkā ES regula, tad varēsim droši ceļot,” skaidroja K. Bērziņš.
Veselības ministrija līdz 18. maijam iesniegšot valdībai priekšlikumu par izņēmumiem sejas masku lietošanai darbavietās. Paredzēts, ka tās nebūs jālieto vakcinētajām personām, ja tās atrodas vienā telpā, viena otru pazīst un kontrolē situāciju.
Atvieglojumus sapotētajiem var ieviest tikai tad, ja ir droša epidemioloģiskā situācija, ja vakcinācija ir pieejama plašai sabiedrībai un ja ir iespējams pārbaudīt vakcinācijas faktu.
VM galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis uzskata, ka ierobežojumu atcelšana ir atkarīga ne tikai no vakcinācijas aptveres, bet arī saslimstības. “Piemēram, Lietuvā ir divreiz lielāka vakcinācijas aptvere nekā Latvijā, bet epidemioloģiskā situācija kaimiņvalstī ir sliktāka nekā pie mums. Savukārt Igaunijā, kur arī ir vakcinējušies divreiz vairāk cilvēku nekā Latvijā, saslimstība ir krietni sarukusi, jo, pirmkārt, tur ļoti daudzi jau ir izslimojuši kovidu, un, otrkārt, Igaunijas iedzīvotāji acīmredzami saprot, ka ierobežojumi ir jāievēro,” teica Dumpis.
Aizsargā astoņus mēnešus
Veselības ministrs Daniels Pavļuts savus kolēģus Ministru kabinetā gan arī brīdināja, ka valstij ir jāgatavojas iedzīvotāju revakcinācijai. Pagaidām gan ne starptautiskās organizācijas, ne vakcīnu ražotāji nav nākuši klajā ar kādām rekomendācijām, vai un kad būs nepieciešama revakcinācija.
Pasaulē tiek veikti pētījumi par to, cik ilgi saglabājas aizsardzība pret inficēšanos ar SARS-CoV-2 tiem cilvēkiem, kuri tikuši vakcinēti pirmie. Šobrīd ir zināms, ka pašreizējās vakcīnas pret smagu slimības gaitu un letālu iznākumu aizsargā vismaz astoņus mēnešus. Ilgāki pētījumi pagaidām nav veikti.
Nākamais lielais nezināmais ir precīza vakcīnu efektivitāte pret vīrusa paveidiem, tostarp tādiem, kuri vēl tikai būs. Kamēr lielākā daļa pasaules iedzīvotāju nebūs vakcinēti, skaidrs, ka vīruss varēs netraucēti radīt jaunus paveidus.
“Cik mums zināms, neviena valsts šobrīd nav lēmusi par to, vai un kad veikt revakcināciju ar trešo devu. Bet tajā pašā laikā jau tiek veikti atsevišķi konkrēti priekšdarbi. Piemēram, Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi lēmumu par papildu vakcīnu apjoma iegādi no “Pfizer/BioNTech” ražotāja 2022. un 2023. gadā. Mēs paredzam, ka revakcinācija būs nepieciešama, bet konkrēts lēmums tiks pieņemts tad, kad būs pietiekama zinātniski iegūta pierādījumu bāze,” sacīja Pavļuts.
Orientēsies uz jaunā tipa vakcīnām
Ministrs arī pastāstīja, ka visā Eiropā iestājušies būtiski vakcīnas “AstraZeneca” ražošanas un piegāžu riski, kas liecina, ka šo vakcīnu ražotājs neesot uzticams partneris. Patlaban Eiropas Komisijai ir tiesvedība ar “AstraZeneca” par piegāžu piespiedu izpildi, tiek risinātas sarunas, ka EK pasūtījumi netiks tālāk veikti un līgums ar farmācijas uzņēmumu varētu tikt lauzts.
“Domājot par nākotni un mācoties no līdzšinējās pieredzes, mēs piedāvājam līdzīgi kā Vācija virzīties uz to, ka kodolu Latvijas vakcīnu portfelim veido jaunā tipa vakcīnas, pie kurām pieder “Pfizer/BioNTech” un “Moderna”, kā arī “CureVac” un “NovaVax”, kuru reģistrācija tiek gaidīta drīzumā.
Būtu ļoti vēlams iekļaut portfelī arī divas citu tipu un tehnoloģiju vakcīnas. Plānojam revakcinācijā palielināt ģimenes ārstu iesaisti, šobrīd vakcinē tikai puse, iesaistīt aptiekas, nacionālā mēroga vakcinācijas centru vietā paplašināt potēšanas jaudas pašreizējās ārstniecības iestādēs,” sacīja veselības ministrs.
Jaunajam vakcīnu portfelim no valsts budžeta būs nepieciešami ap 58 miljoniem eiro.
