Daudzi cilvēki pieļauj šo kļūdu, ārstējot klepu – sekas var būt nopietnas 0
Sauss, kairinošs klepus, kas nepāriet nedēļām ilgi, bieži tiek sajaukts ar ilgstošu saaukstēšanos. Tomēr atkarībā no klepus ilguma un pavadošajiem simptomiem tas var liecināt arī par nopietnākām veselības problēmām. Kādus signālus nevajadzētu ignorēt?
“Klepus ir organisma dabiska aizsargreakcija pret vielām un svešķermeņiem, kas kairina elpceļus. Šī procesa laikā no elpceļiem tiek izvadītas kaitīgās daļiņas, vīrusu atliekas un iekaisuma sekrēti, tāpēc īslaicīgs simptoms parasti ir labvēlīgs. Tikmēr ilgstošs, traucējošs klepus, kas sāk traucēt ikdienas aktivitātes, var būt kaitīgs veselībai. Ir svarīgi ārstēt gan īslaicīgu, gan ilgstošu klepu,” intervijā “15min.lt” uzsvēra ģimenes ārste Raminta Lībiene.
Pastāv divi galvenie klepus veidi: akūts un hronisks. Akūtu klepu parasti izraisa vīrusu infekcijas, un tas ilgst līdz trim nedēļām. Visbiežāk sastopamie cēloņi ir akūts bronhīts, sinusīts un vides kairinātāji, piemēram, putekļi.
“Par hronisku tiek uzskatīts klepus, kas ilgst vairāk nekā astoņas nedēļas, bet bērniem – ilgāk par četrām nedēļām. Visbiežāk sastopamie cēloņi var būt gastroezofageālais reflukss, bronhīts vai pneimonija, ko izraisa netipiski patogēni, un astma. Tāpat arī hroniska obstruktīva plaušu slimība, balss saišu un balsenes slimības, medikamentu izraisītas blakusparādības un onkoloģiskas slimības. Dažos gadījumos hronisks klepus var būt arī sirds slimības simptoms, īpaši, ja to pavada elpas trūkums vai ekstremitāšu pietūkums,” stāsta ārste.
Akūts klepus parasti sākas pēkšņi un pirmajās dienās ir sauss un kairinošs. To bieži pavada citi elpceļu simptomi: iesnas, iekaisis kakls, drudzis. Aptuveni trešajā slimības dienā klepus parasti kļūst mitrāks, to ir vieglāk atklepot, un pēc tam pakāpeniski mazinās.
Hronisks klepus sākumā parasti ir sauss, taču laika gaitā tas nemainās. Tas var būt traucējošāks noteiktā diennakts laikā, piemēram, no rīta vai naktī, un to var pavadīt elpas trūkums vai krēpas. Dažos gadījumos hronisks klepus attīstās akūta klepus rezultātā, kas netika pienācīgi vai pareizi ārstēts.
Nenovērtējiet par zemu klepus draudus
Akūts klepus visbiežāk rodas bērniem un jauniešiem pēc dažādām vīrusu infekcijām, savukārt hronisks klepus biežāk novērojams pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem, īpaši tiem, kuriem ir hroniskas slimības vai kuri strādā bīstamos apstākļos. Ģimenes ārste norāda, ka, ja klepus ilgst vairāk nekā trīs nedēļas un neuzlabojas, rodas sēkšana vai pastāvīga krēpu izdalīšanās, īpaši, ja krēpās novērojamas asinis, nekavējoties ir vērts apmeklēt ģimenes ārstu. Ir lietderīgi konsultēties ar viņu arī gadījumos, kad klepu pavada stipra elpas trūkums vai sāpes krūtīs, pastāvīgs drudzis vai svīšana naktī.
“Lai noteiktu klepus izcelsmi, ārsts vispirms novērtēs pacienta stāvokli. Ja nepieciešams, viņš nozīmēs asins analīzes un krūškurvja rentgenu. Dažos gadījumos var veikt specifiskus testus netipisku infekciju, garā klepus, alerģiju vai tuberkulozes noteikšanai, kā arī elpošanas funkciju testus,” saka ģimenes ārste.
Atkarībā no klepus cēloņa un pavadošajiem simptomiem ārstēšana var ietvert inhalācijas, pastilas, klepu nomācošus līdzekļus vai sīrupus, mukolītiskus līdzekļus, ātras darbības bronhodilatatorus vai īsas darbības glikokortikoīdus.
“Tā ir liela kļūda, kad cilvēki ķeras pie antibiotikām, lai ātri atveseļotos, lai gan tās neārstē vīrusu slimības. Arī medikamenti bieži tiek izvēlēti nepareizi, piemēram, mukolītiskie līdzekļi tiek lietoti sausa klepus gadījumā, kas šajā gadījumā nepalīdzēs, jo nav sekrēta, ko varētu sašķidrināt,” uzsver speciāliste.
Klepus, kas netiek ārstēts un ilgst vairāk nekā trīs nedēļas, var kļūt hronisks un pārvērsties par hronisku bronhītu. Tad bronhu gļotādā attīstās iekaisums, un slimības gaitu var saasināt dažādas infekcijas slimības.
“Hronisks klepus ir ne tikai fiziski nogurdinošs, bet arī emocionāls. Tas var izraisīt sāpes galvā, krūškurvī un vēdera sienas muskuļos. Spēcīgs klepus dažreiz provocē klejotājnerva kairinājumu, vemšanu, gremošanas traucējumus un trauksmi. Turklāt tiek traucēts miegs, jo dažas klepus formas ir īpaši spēcīgas naktī, guļot horizontālā stāvoklī. Ilgstoši miega traucējumi var izraisīt arī citu organisma sistēmu darbības pasliktināšanos,” informē ģimenes ārste.
Lai mazinātu elpceļu slimību risku, ir lietderīgi atteikties no kaitīgiem ieradumiem, īpaši smēķēšanas, izvērtēt, vai dzīves un darba vide nav kaitīga veselībai. Svarīgi ir arī izvairīties no saskares ar cilvēkiem, kas slimo ar tuberkulozi vai citām elpceļu infekcijas slimībām, ievērot sabalansētu uzturu un mazināt stresu.
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem!
