Kāpēc parādās neracionālas bailes 0
Vēl viens raksturlielums veģetatīvai distonijai ir neracionālas bailes vai milzu bailes, panikas lēkmes. Cilvēkam var, piemēram, baiļu lēkme uznākt lielveikalā, karstā telpā, liftā – aizvērtās telpās. “Nereti tas notiek telpā, kur nav gaisa, ir svelme, kur ir lielas cilvēku uzvedību reglamentējošās lietas, kur nejūties kā mājās, esi atkarīgs no citiem; kur ir daudz netipiskas informācijas un svešas enerģijas. Tad organisms labākas adaptācijas nolūkos iedarbina savus filtrus – katram gadījumam ieslēdz iekšējās aizsardzības mehānismus. Iespējams, kādreiz līdzīgā vai pat šajā vidē ir bijusi kāda traumatiska situācija. Ne jau velti, ja apdedzinies, varbūt 20 gadus cītīgi pūt tēju, bažās, ja nu tas atkal notiks.”
Ja cilvēkam ir disbalanss starp četriem blokiem – mentālo, emocionālo, verbālo un rīcības, ja šie “trauki” nav vienādi pildīti, enerģija plūst nevienmērīgi, rodas konflikts un specifiska organisma reakcija. Organisms pasaka – nē, saimniek, te kaut kas nav lāgā.
“a reiz esi ielaidis sevī bailes, trauksmi, loģiski, sevi negatīvi ieprogrammējis un tagad tu faktiski baro tumsas valstību – tevi “slauc” enerģētiski, to es skaidroju kā dziednieks psihoinformaciologs,” saka Oskars Peipiņš. “Tu šādi padodies antigarīgās pasaules spēkiem un faktiski apšaubi savu sargeņģeli ar pretenzijām, ka slikti jūties. Bet ko tu darīji, lai būtu labāk? Vingroji no rīta? Nē. Kāpēc tu gribi būt vesels? – pat kaķis vingro no rīta. Meditēji? Pārveidoji domas? Attīrījies?” Sasniegtais rezultāts ir pelnīts.
Daudzi baidās zaudēt samaņu un pat nomirt – šāda sajūta rodas panikas lēkmes laikā. “Nevajag tos simptomus kā monstrus uztvert – ak, es jūtu, ka mirstu, es zaudēju samaņu. Nu vienreiz tak tiešām zaudē samaņu! – būs vismaz par ko runāt. Nekad jau samaņu no tā nezaudē. Vienkārši jāizprot, ka tas ir organisma signāls, bet ļaunākais nenotiks, tieši otrādi – tā ir aizsardzības sistēma,” vēlreiz uzsver dziednieks.
